Vēlētāji jau sākuši vilties jaunajos politiķos

© nra.lv

Par vienu no Latvijas politiskās vides tradīcijām kļuvusi divkosība, kad partijas, cenšoties nonākt valdošajā koalīcijā un rast kompromisus ar potenciālajiem sadarbības partneriem, jau dažas dienas pēc vēlēšanām gatavas atkāpties no solījumiem, kuriem pateicoties, balsotāji šīs partijas ievēlējuši Saeimā.

Portāla nra.lv aptauja liecina, ka arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas nebūs izņēmums un, lai gan kopš vēlēšanām pagājušas tikai divas nedēļas, vēlētāji jau sākuši saskatīt politiķu divkosību. Atbildot uz jautājumu par to, kurš politiskais spēks jau pašlaik sācis klaji ignorēt savus priekšvēlēšanu uzstādījumus, aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši abus vēlēšanu uzvarētājus, t. i., Saskaņas centru un politiskos jaunpienācējus Zatlera Reformu partiju (ZRP), kuru rīcība šķiet divkosīga attiecīgi 23 un 34% respondentu.

Savos komentāros nra.lv aptaujas dalībnieki akcentēja, ka nepiedodama esot ZRP tuvināšanās kreisajam flangam, kurš 10. Saeimas laikā ar saviem balsojumiem atbalstīja tos spēkus, kuriem ZRP pārmetusi pakļaušanos oligarhu ietekmei. Arī Neatkarīgās aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka sabiedrības nepatikai pret vēlmi sadarboties ar Saskaņas centru (SC) ir ne tikai nacionāla nokrāsa, bet arī racionāli apsvērumi. Lai gan, no vienas puses, ZRP ienākšana politikā lielā mērā balstījusies uz solījumiem atjaunot tiesiskumu un atmaskot oligarhus, no otras puses, ZRP šobrīd ir gatavs aicināt valdībā SC, kura balsojumiem 10. Saeimā par ģenerālprokuroru, tiesnešu iecelšanu amatos, kā arī Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai var pārmest to pašu ietekmējamību, kādu ZRP izteica citām partijām.

Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: pirms vēlēšanām visi politiskie spēki bija savās pozīcijās daudz kategoriskāki un gatavi reāliem darbiem. Savukārt vēlētāji jūtas vīlušies par to, ka partijas sāk zaudēt savas sejas un iepriekš nospraustās sarkanās līnijas kļūst arvien izplūdušākas. «Lai gan koalīcijas veidošanas sarunas vēl nav noslēgušās un partijām vēl nav bijis iespēju ar reāliem darbiem pārkāpt savus solījumus, šķiet, ka politiķu rīcības jau tagad ļauj vēlētājiem nojaust, ka atkāpšanās no priekšvēlēšanu uzstādījumiem būs tikai laika jautājums,» atzina F. Rajevskis.

Jāatgādina, ka viens no SC priekšvēlēšanu laika jājamzirdziņiem bija virkne sociāldemokrātisku ideju, kas vērstas uz nodokļu sloga mazināšanu, budžeta deficīta pārskatīšanu un stingrāku nostāju sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tieši šie argumenti SC nodrošināja daļu arī no latviskā elektorāta balsīm. Vēlme beidzot nonākt valdošajā koalīcijā tagad ir mudinājusi kreiso flangu jūtami mīkstināt savas iepriekš tik kategoriskās nostājas ekonomiskā bloka jautājumos. Pirms vēlēšanām SC līderi asi kritizēja Valda Dombrovska valdības pašmērķīgo turēšanos pie 3% budžeta deficīta, norādot, ka Latvijas novārgušajai ekonomikai nepieciešami papildu līdzekļi un deficīta prognozes ir jāpalielina. Jau šonedēļ SC izplatīja paziņojumu, kurā par vienu no savām pamatnostādnēm postulē valsts budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP. «Pirms vēlēšanām Saskaņas centrs neskopojās ar leiputrijas solījumiem par nodokļu sloga samazināšanu, bet jau tagad ir redzams, ka kreisais flangs ir gatavs pavisam viegli no šīm pozīcijā atkāpties,» komentē F. Rajevskis. «Liela daļa vēlētāju par šo partiju nobalsoja tieši dēļ ekonomiskā bloka jautājumiem, un šo balsotāju daļu, šķiet, jau pavisam drīz sagaida vilšanās.» Jāatgādina, ka priekšvēlēšanu laikā SC solīja aktualizēt arī starptautiskā aizdevuma atmaksas grafika pārskatīšanu, taču tagad šis jautājums vairs netiek pieminēts. F. Rajevskis gan brīdina: vēlētāju atmiņa, lai arī tradicionāli bijusi visnotaļ īsa, pēdējā laikā tomēr ir sākusi uzlaboties, ko pierāda būtiskie redakcionālie uzlabojumi partiju sarakstos. «Tas nozīmē, ka ar laiku sabiedrība partijām pieminēs visas savas vilšanās,» prognozēja eksperts.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.