Socioloģiskās aptaujas liecina: sabiedrībā par nākamās koalīcijas sastāvu valda tikpat pretēji viedokļi kā politiskajā vidē. Trešdaļa vēlētāju uzskata, ka visspēcīgāko koalīciju veidotu labējie spēki, taču tikpat liels ir arī kreisās valdības atbalstītāju skaits.
Portāla nra.lv aptauja apliecina, ka sabiedrībā valda milzīga viedokļu polaritāte. Līdzvērtīgs balsotāju skaits iestājas gan par labējo valdību, ko veidotu Vienotība, Nacionālā apvienība un Zatlera Reformu partija (ZRP), gan arī par koalīciju, kurā vislatvijiešus aizstātu Saskaņas centra (SC) politiķi. Lai gan valdības modelim, kurā tiktu iesaistīti kreisie spēki, nra.lv aptaujas dalībnieki devuši nedaudz lielāku priekšroku, atšķirība ir nebūtiska – tikai 2 procenti.
Līdzīgas konsekvences parādījusi arī socioloģisko pētījumu kompānijas TNS Latvia aptauja, kurā atšķirība starp respondentu prioritāti par labu kreisajai vai labējai koalīcijai ir tikai 3 procenti, turklāt par labu nacionāļu iesaistei valdības darbā.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentē: diametrāli pretēju viedokļu nostiprināšanās sabiedrībā ir likumsakarīga un atspoguļo arī vēlēšanu procesa tendences. «Sabiedrība sākusi dalīties divos pretējos flangos,» klāstīja eksperts, «kas ir kā atbildes reakcija vienam uz otru. Tiesa, tā sabiedrības daļa, kas atbalsta Saskaņas centra iekļaušanos valdībā, pagaidām nodarbojas ar minēšanu, jo neviens nezina, ko, atrodoties pie varas, no šīs partijas var sagaidīt. Tikmēr nacionāļi kā valdošā vairākuma pārstāvji būs prognozējami, jo tēvzemiešiem bijusi liela pieredze dažādu koalīciju sastāvā.»
Politologs arī atzīst, ka, viņaprāt, līdzvērtīgais – turklāt nemainīgais – SC un nacionāļu atbalstītāju skaits apliecina, ka sabiedrība īpaši neseko līdzi politiskajām norisēm. «Domāju, sabiedrība nav sadzirdējusi būtisko Saskaņas centra vēstījumu par okupācijas fakta atzīšanu. Pretējā gadījumā kreisā flanga atbalstītāju skaits būtu pieaudzis,» pauda F. Rajevskis. Tiesa, viņaprāt, sabiedrība ir palaidusi garām arī to, ka, tiecoties iekļūt koalīcijā, SC jau uzreiz pēc vēlēšanām ir sācis nodot savus priekšvēlēšanu solījumus – arī par pensiju paaugstināšanu un starptautiskā aizdevuma grafika pārskatīšanu.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka vēlētāji uzmanīgi seko līdzi politiskajām norisēm un ikkatra partiju rīcība tiek piefiksēta. Tiesa, reakcija uz tām tik tiešām nākot ar zināmu laika nobīdi, ko pierāda arī šajās vēlēšanās aktīvi vilktie mīnusi daudzu partiju līderiem. «Cilvēki visu redz un atceras, pat ja tūlītējie pētījumi to neuzrāda. Politiskās rīcības novērtējums nāk vēlāk – izšķirošos brīžos,» komentēja J. Liepnieks. Tāpat eksperts piekrita secinājumam par divu diametrāli pretēju flangu veidošanos Latvijas sabiedrībā, un katrs no tiem kļūst arvien emocionālāks. «Šķiet, šogad Saskaņas centra balsotājs vairāk nekā jebkad cer uz šī spēka nonākšanu valdībā, tāpēc, nesagaidot šo scenāriju, vēlētāju vilšanās būs lielāka nekā parasti. Savukārt tas var izraisīt arī lielāku paša Saskaņas centra neapmierinātību nekā parasti pēc palikšanas ārpus valdošā vairākuma. Šādā gadījumā kreisie vairs nebūs tā miermīlīgā opozīcija, kādus viņus pieradušas redzēt citas partijas. Savukārt, ņemot vērā lielo Saskaņas centra mandātu skaitu 11. Saeimā, sakāpināta kreiso neapmierinātība var novest pie agresīvas opozīcijas, kas spējīga paralizēt koalīcijas darbu,» prognozēja J. Liepnieks.