Pretēji citiem gadiem, Latvijas vēsturē pirmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu nakti vairākums partiju pavadīja klusā gaisotnē. Provizoriskos rezultātus bez skaļām ovācijām sagaidīja gan uzvarētāji, gan zaudētāji, turklāt ap vieniem naktī vairākumā restorānu un biroju, kur partijas pulcējās pie svētku galdiem, bija manāmi tikai paši izturīgākie atbalstītāji.
Pērn skaļākie svinētāji bija partija Saskaņas centrs (SC), kuriem otrs labākais rezultāts 10. Saeimas vēlēšanās bija gana labs iemesls, lai līdz rītam uzdzīvotu vienā no Vecrīgas bāriem. Šogad – neraugoties uz vēlēšanu uzvarētāja titulu – kreisā spēka noskaņojums bija krietni vien mērenāks.
BBārā bija manāms vien retais SC līderis, bet vairākums klātesošo nesteidzīgi malkoja bezalkoholiskos dzērienus, vērojot tiešraides ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem. Par to, ka lielākās partijas vēlēšanu naktī bija apgādājušās ar divām svinību vietām, varētu liecināt arī partijas Vienotība līderu neuzkrītošā kursēšana starp restorānu Andalūzijas suns, kur bija klāts plašs svinību galds, un līdzās esošo viesnīcu Bergs, kurp ik pēc brīža devās gan tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, gan premjers Valdis Dombrovskis un Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa. Iespējams, izvairoties no liekiem skatieniem, partijas vadība jau vēlēšanu naktī sāka apspriest iespējamos koalīcijas modeļus un savu stratēģiju, zaudējot gandrīz pusi vietu parlamentā.
Kamēr Vienotība un SC – kā jau rūdīti politiķi – vēlēšanu nakti aizvadīja politisko rotaļu gaisotnē, tikmēr Zatlera Reformu partija balsojuma rezultātus gaidīja, spēlējot galda spēles. Visu nakti līdzās saviem atbalstītājiem bija šā politiskā spēka līderis Valdis Zatlers.
Gan nacionālie spēki, gan Zaļo un zemnieku savienība saviem svinību galdiem bija sarūpējuši lauku labumus, pašceptus kārumus, meža un dārza veltes, kā arī latvisku mūziku. Nacionālie spēki pat devās aktīvās rotaļās un dejās. Neraugoties uz nepiespiesto atmosfēru, jau īsi pēc pusnakts abu partiju atbalstītāji sāka pamest svinību vietu.
Šlesera Reformu partijas rīkotajā banketā pustukšas krēslu rindas bija vērojamas jau ap desmitiem, kad tapa skaidrs, ka politiskais spēks būs spiests palikt ārpus lielās politikas.