Koalīcijas veidošanas procesam kļūstot arvien sarežģītākam, kuluāros izskan minējumi par Zaļo un zemnieku savienības nonākšanu valdībā. Šādas sadarbības cena varētu būt ZZS atteikšanās no sadarbības līguma ar partiju Latvijai un Ventspilij, kuras līdera Aivara Lemberga vārds izskanējis oligarhu kontekstā.
ZZS līderi akcentē: viņi tik tiešām neizslēdz iespēju ar laiku iekļauties valdošajā vairākumā, taču par atteikšanos no seniem sadarbības partneriem nevarot būt ne runas.
Lai gan pagaidām zaļzemnieki ir noskaņojušies darbam opozīcijā, viņi uzskata, ka savienības nonākšana pie varas varētu būt pavisam reāla.
Sola lieki netielēties
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai akcentēja: «Mums ir darba pieredze trijās mazākuma valdībās. Esam uzņēmušies sarežģīto Veselības un Izglītības ministriju vadību tad, kad neviena cita partija to nevēlējās. Tas apliecina, ka savienība nav ļaunatminīga, klīrīga un valstiski sarežģītās situācijās lieki netielējas.» Tādējādi A. Brigmanis apstiprināja: lai arī ZZS ir izpelnījusies daudz skarbu vārdu arī no Zatlera Reformu partijas (ZRP), tā tomēr būtu gatava nepieciešamības gadījumā iekļauties koalīcijas darbā. Tiesa, A. Brigmanis kategoriski noraidīja varbūtību par sadarbības līguma laušanu ar partiju Latvijai un Ventspilij, kurš saskaņā ar politisko kuluāru baumām būtu jāupurē, lai ZZS nonāktu pie varas. «Šādas situācijas pārbauda koleģialitāti un apliecina arī pašas savienības spēku. Atteikšanās no senas sadarbības nebūtu nedz biedriska, nedz taisnīga,» uzsvēra A. Brigmanis.
Prognozē vilšanos
Tikmēr ZZS līderis Viesturs Silenieks Neatkarīgajai akcentēja – viņaprāt, maz ticams, ka ZZS tiktu aicināta valdībā jau šobrīd, taču pēc pusgada vai gada savienība tik tiešām varētu nonākt koalīcijā. «Protams, nekad nesaki nekad, jo dzīvē vienmēr pastāv vismaz par vienu variantu vairāk, nekā mēs varam iedomāties. Tieši tāpēc pat šobrīd varam ģenerēt pieņēmumu, ka ir iespējama koalīcija, kurā strādātu Saskaņas centrs, mūsu savienība un Vienotība. Taču daudz ticamāk, ka pēc dažiem mēnešiem sabiedrība smagi vilsies Zatlera Reformu partijā vai tā pati sevi izsmels un radīsies nepieciešamība pēc jaunas koalīcijas,» prognozēja V. Silenieks. Šāda minējuma pamatā, pēc V. Silenieka teiktā, ir šābrīža norises ap koalīcijas izveidi, kurās nepārprotami dominējot V. Zatlera savtīgās intereses. «Tas ir tikai laika jautājums, kad sabiedrība to sapratīs,» prognozēja politiķis.
Iezīmējas kārotākie posteņi
Kā zināms, jau vairāk nekā desmit dienas visi mēģinājumi iezīmēt nākamās valdības aprises bijuši nesekmīgi. Koalīcijas veidošanas iniciatīvu uzņēmusies politiskā jaunpienācēja ZRP, kas pagaidām spējusi rast kopīgu valodu vienīgi ar Vienotību, savukārt izvēle starp kreisi noskaņoto Saskaņas centru (SC) un Nacionālo apvienību ir nonākusi strupceļā.
Jaunās koalīcijas veidotāji postulē, ka šoreiz nenotiekot tirgošanās ar ministru portfeļiem, kā tas bijis ierasts iepriekšējos valdības veidošanas procesos. Tomēr kuluāros izskan cits viedoklis. ZRP vairāk simpatizējot SC, nevis nacionāļiem, tostarp tāpēc, ka partijai esot interese par Izglītības ministriju, kas tiktu uzticēta vienam no ZRP līderiem Robertam Ķīlim. Tiesa, šis postenis ir viens no būtiskākajiem arī Nacionālajai apvienībai, kura neredzot jēgu atrasties valdībā bez šā resora vadīšanas. Tāpat ZRP esot milzīgas ambīcijas uz Saeimas priekšsēdētāja posteni, ko sev vēlas iegūt Valdis Zatlers, taču to pašu amatu gribot saglabāt arī Vienotība un tās līdere Solvita Āboltiņa. Tāpat neoficiāli tiek norādīts, ka viens no ZRP pamatuzstādījumiem koalīcijas veidošanas sarunās ir tautas vēlēts Valsts prezidents, apriori saredzot šajā amatā ZRP līderi, eksprezidentu V. Zatleru. Tiesa, ja SC varot ZRP solīt savu atbalstu šajā iniciatīvā, tad pārējām partijām ir daudz kritiskāks viedoklis. Arī V. Silenieks atzina: «Ja sabiedrība redzēs, ka tautas vēlēta prezidentūra tiek aktualizēta V. Zatlera savtīgo interešu dēļ, tam sekos milzīga vilšanās gan šajā partijā, gan jaunajā koalīcijā. Scenārijs varētu būt līdzīgs kā ar pēdējo Aigara Kalvīša valdību, kad tautas neapmierinātība bija tik milzīga, ka valdība galu galā krita.