Saeimai jauns sākums pēc divām nedēļām

Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli apstiprinājusi 11. Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus. Līdz ar to ir zināmi arī visi 100 jaunā parlamenta deputāti, kuriem nāksies sabiedrībai pierādīt, ka ārkārtas vēlēšanas nav bijušas veltīgas.

Pēc neuzticības izteikšanas iepriekšējam parlamentam 17. septembrī Latvijā notika 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvaru guva kreisais flangs. Saskaņā ar likumu jaunajam Saeimas sasaukumam ir jāsanāk mēneša laikā, tātad pirmā jaunās Saeimas sēde notiks17. oktobrī. Saskaņā ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem lielāko vēlētāju atbalstu šajās vēlēšanās guva Saskaņas centrs (SC), kuram turpmāk parlamentā būs 31 vieta. Visveiksmīgākais izrādījies šīs partijas starts Rīgā, jo galvaspilsētas vēlētāju atbalsts tai nodrošināja 13 mandātus jaunajā parlamentā. Tikmēr Latgales apgabala balsotāju simpātijas kreisajam spārnam deva astoņas vietas Saeimā. Savukārt trešais veiksmīgākais vēlēšanu rezultāts bijis abiem sīvākajiem konkurentiem, t. i., Zatlera Reformu partijai (ZRP) un Vienotībai, kas ar Vidzemes reģiona balsotāju balsīm ieguva katrs pa septiņiem parlamentāriešu mandātiem. Jāpiebilst, ka tieši šajā vēlēšanu apgabalā startēja arī abu partiju spēcīgākie kandidāti Valdis Zatlers un Valdis Dombrovskis. Tikmēr tradicionāli Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) simpatizējošais Kurzemes apgabals šoreiz visvairāk mandātu, t. i., četrus, nodrošināja ZRP, iekams zaļzemnieki ar kurzemnieku atbalstu ieguva trīs vietas Saeimā, bet pārējās parlamentā iekļuvušās partijas – katra pa divām. Līdzīgs spēku samērs bijis arī Zemgales reģionā, kur vēlētāju balsis ZRP nodrošināja četrus krēslus 11. Saeimā, bet Vienotībai, SC un ZZS –katrai pa trim vietām jaunajā parlamentā.

Viena no Saeimas ārkārtas vēlēšanu raksturīgākajām iezīmēm bijusi arī vēlētāju augstā pilsoniskā aktivitāte, izdarot labojumus partiju sastādītajos sarakstos. Tās rezultātā ārpus parlamenta palikuši vairāki pirmie numuri, piemēram, Vienotības lokomotīve Rīgā Ģirts Valdis Kristovskis, kurš no pašas augšējās pozīcijas noslīdēja līdz pašam apakšējam – 33. – kārtas numuram. Jāpiebilst, ka šis bijis arī kopumā pats smagākais 11. Saeimas vēlēšanu kritiens. Vēlētāji ne tikai aktīvi svītrojuši sev netīkamus politiķus, bet arī atzīmējuši tos kandidātus, kuri, pēc viņu domām, pelnījuši augstāku pozīciju. Tā, piemēram, vislielāko kāpumu šajās vēlēšanās piedzīvoja ZZS Rīgas saraksta kandidāts, ilggadējais zaļās kustības līderis Askolds Kļaviņš, kurš no 33. pozīcijas pacēlās līdz 7., piedzīvojot kāpumu par 26 vietām. Otrs straujākais kāpums bijis Vienotības kandidātam Rīgas apgabalā Veiko Spolītim, kā arī Nacionālās apvienības kandidātam no šā paša apgabala Andrim Vilkam, kuri abi spēja pakāpties par 24 pozīcijām attiecīgi no 33. uz 9. un no 31. uz 7. ailīti. Savukārt trešais iespaidīgākais reitinga kāpums bijis Nacionālās apvienības pārstāvim, kādreizējam Augstākās padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātam Aleksandram Kiršteinam, kurš Rīgā no 33. vietas pakāpās uz 10., piedzīvojot 23 pozīciju kāpumu.

***

Vienotība (20 vietas)

Zatlera Reformu partija (22 vietas)

Saskaņas centrs (31 vietas)

VL!- TB/LNNK (14 vietas)

Zaļo un zemnieku savienība (13 vietas)

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais