Valsts prezidenta ierosme par «vecuma cenzu» partijām, kas grasās startēt Saeimas vēlēšanās, ir neviennozīmīgi vērtējama iniciatīva, jo «šai medaļai ir divas puses». Tā uzskata 12. Saeimas jaunpienācēji Inguna Sudraba un Mārtiņš Bondars, kuru politiskie spēki apvienojās un izveidojās vien īsi pirms šā gada Saeimas vēlēšanām.
Atraduši katrs savu vietu Saeimas plenārsēžu zālē, ievēlējuši Saeimas prezidiju, kā arī apstiprinājuši jaunās valdības pilnvaras, jaunievēlētās 12. Saeimas deputāti ir sākuši savu darba grupu izveidi un komisiju vadītāju ievēlēšanu.
Dana ReiznieceOzola (ZZS), Guntis Belēvičs (ZZS), Jānis Reirs (Vienotība) un Mārīte Seile – četri no 13 vakar apstiprinātajiem jaunā Ministru kabineta locekļiem nekad iepriekš nav sēdušies pie valdības galda, lai visaugstākajā līmenī lemtu par valsts attīstību.
Jāņa Junkura lēmums nolikt Saeimas deputāta mandātu raisa arvien jaunus minējumus par viņa rīcības patiesajiem iemesliem, kā arī uzjundī jautājumu – cik ētiski aizgājēja vietu atvēlēt Solvitai Āboltiņai, kuru vēlētāji nav gribējuši redzēt parlamentā.
Oficiāli paziņotie 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti pārsteigumus nav nesuši – kā tika prognozēts, jaunajā parlamentā viskuplāk būs pārstāvēta partija Saskaņa ar 24 deputātu vietām.
Latvijas politiskajā vidē jautājums par valdības algām ir kļuvis par neveiksmīgas un pat liktenīgas retorikas sinonīmu. Pirmais par šo jutīgo tēmu pirms gada sāka runāt finanšu ministrs Andris Vilks, ātri vien izpelnoties sabiedrības nopēlumu, un arī potenciālā izglītības ministre Lolita Čigāne šobrīd ir nonākusi dusmu krustugunīs, pieskaroties jautājumam par nozares ministru zemo atalgojumu.
Rīt katram Latvijas pilsonim būtu jāatrod laiks un motivācija, lai dotos uz vēlēšanu iecirkni un nobalsotu par 12. Saeimas sastāvu. Neizlēmušo balsotāju skaits joprojām ir liels, taču liekuļo tie, kuri sūkstās par izvēles trūkumu. Kārtīgi padarot «vēlētāja mājasdarbu», t.i., izanalizējot partiju platformas un programmas, top skaidrs, ka ikviens balsotājs var atrast sev tīkamu piedāvājumu visplašākajā politiskajā spektrā.
Lai gan publicista Lato Lapsas atmaskojošie izdevumi ir kļuvuši par tādu pašu priekšvēlēšanu tradīciju kā aģitbrigāžu došanās uz laukiem, tomēr Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai individuāli veltītā avīze ir sacēlusi kaislību vētru, kuras centrā uzpeldējušas Vienotības iekšējās intrigas.
Latvijas Reģionu Apvienības 11.Saeimas deputāte Inga Bite vērsusies Datu valsts inspekcijā ar lūgumu veikt pārbaudi un konstatēt, kādā veidā un kādos apstākļos konkrēti privātpersonu dati - vārdi, uzvārdi un dzīvesvietas adreses, ir nonākuši partijas „Latvijas Krievu savienība” rīcībā, kā arī izvērtēt iespējamos partijas "Latvijas Krievu savienība" pārkāpumus šajā sakarā.
Iespēja izveidot saliedētu sabiedrību ir bezcerīgi palaista garām, tādēļ būtu atklāti jāatzīst – mēs esam un būsim divkopienu, divu valodu un divu etnisko nāciju valsts, kurā viena grupa tiek noniecināta.
Līdz 12. Saeimas vēlēšanām atlikušas piecas dienas, kas nozīmē, ka šī nedēļa paies saspringtā gaisotnē. Partijas ir iegājušas finiša taisnē, un tām atlicis pavisam maz laika, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību. Turklāt pēdējā brīža likmes ir augstas, jo neizlēmušo balsotāju skaits joprojām ir milzīgs.
Lai gan provizoriskā socioloģija Latvijas Reģionu apvienībai pagaidām sola palikšanu aiz Saeimas durvīm, tomēr tieši šis spēks 12. Saeimas vēlēšanu politiskajam teātrim ir piešķīris zināmu intrigu, kurā viena no pamanāmākajām sastāvdaļām ir ekscentriskais Artuss Kaimiņš.
Lai gan pagaidām politiķu raidītie signāli ir šķietami neuzkrītoši, tomēr tie ir pietiekoši nepārprotami, lai secinātu — Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs varētu kļūt par Latvijas Republikas Ministru prezidentu, turklāt, ātrāk nekā šobrīd apgalvo Vienotība.
Latvijas Bankas prezidents, valsts premjerministrs, aizsardzības un finanšu ministrs, cīnītājs, iedvesmotājs un elks – ilgus gadus šķita, ka aiz Einara Repšes ekscentriskās ārienes patiesībā slēpjas neviena nesaprasts ģēnijs, kuram ir atklāsmei līdzīgs plāns, kā uzlabot dzīvi Latvijā.
Lai gan daudzi eksperti prognozēja, ka asiņainie notikumi Ukrainā varētu būtiski iedragāt kreisi orientētās Saskaņas popularitāti, tomēr aplēses liecina – šī partija atkal var cerēt uz Saeimas vēlēšanu uzvarētājas lauriem.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir spēks, kas periodā starp 11. un 12. Saeimas vēlēšanām piedzīvojis visbūtiskākās pārmaiņas. Izturējusi ugunskristības koalīcijā un pieslīpējusies starp lielās politikas dzirnakmeņiem, apvienība no lecīga jaunpienācēja ir izaugusi par pragmatisku spēlētāju, kas līdzvērtīgi konkurē ar pašām spēcīgākajām Latvijas partijām.
11. Saeimas vēlēšanu rītu Vienotība sagaidīja ar milzīgām bažām par Valda Zatlera uzlecošo zvaigzni un savu vēlētāju uzticību, taču, aprijot konkurentus un nocērtot galvu ikvienam, kurš mēģinājis stāties ceļā, trīs gadu laikā partija izaugusi līdz savu spēku pilnbriedam.
Šobrīd ir aktualizējies politiķiem tik neērtais jautājums par ministru algu palielināšanu. Tā kā sabiedrība šo tēmu uztver ārkārtīgi saasināti, neviena no augstākajām amatpersonām pagaidām atklāti nepauž tam atbalstu, lai gan aizkulisēs izskan viedokļi, ka šādam pieaugumam būtu jānotiek.
Negaidīti saņemot bezmaksas biļeti uz vokālās grupas The King`s Singers uzstāšanos Arēnā Rīga, biju patiesi iepriecināta, jo kasēs lētākā ieejas karte maksāja 10 un 15 eiro. Izrādījās, ka arēnā ir vairāki simti tādu laimīgo kā es, kuri vien dažas stundas pirms pasākuma tika pie iespējas par baltu velti baudīt pasaulslavenu izpildītāju priekšnesumu.
Pēc vairāku gadu tukšiem solījumiem pildīt NATO prasības, Ukrainas skarbās pieredzes mācīts, Latvijas parlaments beidzot ir lēmis līdz 2020. gadam palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
