Reģionu apvienība cer uz kaimiņu būšanu

© f64

Lai gan provizoriskā socioloģija Latvijas Reģionu apvienībai pagaidām sola palikšanu aiz Saeimas durvīm, tomēr tieši šis spēks 12. Saeimas vēlēšanu politiskajam teātrim ir piešķīris zināmu intrigu, kurā viena no pamanāmākajām sastāvdaļām ir ekscentriskais Artuss Kaimiņš.

Neraugoties uz atpazīstamu līderi Mārtiņu Bondaru, kā arī uz spēcīgu reģionālo cilvēku sastāvu, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) reitingi līdz šim ir bijuši kusli, svārstoties ap pusotru procentu. Taču, līdz ar šovmeņa un profesionāla aktiera A. Kaimiņa iesaistīšanos priekšvēlēšanu cīņās, rāmā ūdenstilpe ir pārvērtusies par burbuļojošu straumi, kas partijai var nodrošināt ja ne iekļūšanu parlamentā, tad plašu atpazīstamību – noteikti.

Politika – viens liels teātris

Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo atgādina – augustā LRA reitings ir bijis 1,4%, savukārt šobrīd tas pakāpies līdz 2,2%, taču ar to joprojām ir par maz, lai iekļūtu 12. Saeimā. Lai gan apvienības deputāta kandidāta A. Kaimiņa pēdējā laika aktivitātes šajā bēdīgajā socioloģijā varētu viest zināmas pozitīvas izmaiņas, tomēr eksperts ir pārliecināts – ar to būs par maz, lai pārvarētu 5% barjeru. «Latvijā jebkurš mēģinājums nenopietni iesoļot lielajā politikā ir beidzies neveiksmīgi. Latvieši ir pārāk nopietni iepretim, piemēram, igauņiem, kuri savulaik nobalsoja par rojālistiem, vai lietuviešiem, kuri ir balsojuši par humoristu partiju. Protams, politika ir viens liels teātris, un Artusa parādīšanās uz skatuves ir svaiga vēsma, taču viņš priekšvēlēšanu gaisotnei piešķir vienīgi emocionālu piedevu, jo saturiski viņa vēstījums ir patukšs,» uzsver A. Freimanis.

Ar Artusu nepietiks

Jāpiebilst, ka A. Kaimiņš LRA Rīgas sarakstā ieņem pēdējo, 35., pozīciju, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no pamanāmākajām vietām. Pats A. Kaimiņš smejas, ka saraksta līderis vilks, bet viņš no apakšas – stums. Tikmēr A. Freimanis atgādina: «Pēdējā vieta sarakstā nav bezcerīga, taču tikai uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi gadījumi, kad politiķis no pēdējās pozīcijas ir varējis apsteigt visus kolēģus un iekļūt parlamentā. Tāds savulaik bija Imants Burvis, arī Sergejs Dolgopolovs. Lai gan Artusam noteikti būs daudz plusu, tomēr lielu elektorāta daļu viņš nespēs mobilizēt un viņa pēkšņā popularitāte nespēs glābt partiju no palikšanas aiz strīpas,» klāstīja Latvijas faktu vadītājs.

Jāatgādina, ka A. Kaimiņš ir iemantojis lielu popularitāti līdz ar savu provokatīvo stilu raidījumā Suņu būda, kurā viņš nebaidās būt agresīvs un uzbrūkošs pret saviem viesiem. Tāpat A. Kaimiņa popularitāti veicināja piedalīšanās LTV raidījumā 1:1, kurā viņš līdzvērtīgi stājās pretim žurnālistei Ingai Spriņģei. Pēc šā raidījuma A. Kaimiņš ir neoficiāli iemantojis Latvijas Žirinovska titulu.

Nebaidās no nevaldāmiem izlēcieniem

Vai partijai, kuru vada tāds precīzi pozicionēts politiskais tēls kā M. Bondars, ir nepieciešams neprognozējamais un provokatīvais A. Kaimiņš? Vai apvienības gludi sasukātais tēls nesāks disonēt ar neaprēķināmo šovmeni?

M. Bondars apgalvo, ka atšķirīgu cilvēku saplūšana vienā apvienībā ir pat apsveicama. «Vēlētājiem būs iespēja izvēlēties sev tīkamu politiķi no 115 kandidātiem, un Artuss ir tikai viens no daudziem. Taču viņa publiskais tēls, nenoliedzami, ir ļoti spilgts,» atzīst M. Bondars. «Tajā pašā laikā es aicinātu nejaukt to tēlu, kuru Artuss izmanto kā šovmenis savos raidījumos vai politiskajās diskusijās, ar tām cilvēciskajām īpašībām, kas viņam piemīt. Tur ir būtiska atšķirība,» pārliecināts ir apvienības līderis.

Viņš arī neuzskata, ka, iekļūstot 12. Saeimā, A. Kaimiņš pēkšņi varētu kļūt par grūti vadāmu deputātu, kuru apvienībai nāktos saturēt rāmjos. «Saeimā ir bijuši precedenti,» atgādina M. Bondars, atsaucot atmiņā tādas spārnotas frāzes kā «turi muti» vai «mudaki», kas savulaik skanējušas no Saeimas tribīnes. «Taču ir Saeimas kārtības rullis, ir ētikas kodekss, un visi spēles nosacījumi ir skaidri,» bija pārliecināts M. Bondars.

Pašiem sava statistika

Tāpat M. Bondars piebilda, ka viņu šobrīd neuztraucot socioloģisko kompāniju pētījumi, kas apvienībai vēlēšanās sola labi ja 2,5%. «Mēs esam veikuši paši savas socioloģiskās aptaujas, kas apvienībai stabili uzrāda vēlētāju atbalstu ap 15%. Zinām, ka mūsu stiprā puse ir spēcīgi, atpazīstami reģionālie politiķi, kurus cilvēki uzskata par savējiem. Par viņiem vēlētāji noteikti balsos,» atzina M. Bondars, uzskatot, ka reģionos spēcīgākais no argumentiem ir kandidātu privāta atpazīstamība jeb kaimiņu būšana.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais