Iezīmējas Piebalga orientēšanās uz premjera krēslu

Lai gan pagaidām politiķu raidītie signāli ir šķietami neuzkrītoši, tomēr tie ir pietiekoši nepārprotami, lai secinātu — Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs varētu kļūt par Latvijas Republikas Ministru prezidentu, turklāt, ātrāk nekā šobrīd apgalvo Vienotība.

Nostājoties uz 12. Saeimas vēlēšanu starta, partija Vienotība vairakkārt ir dzelžaini solījusi, ka vienīgais iespējamais premjerministra amata kandidāts ir patreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Jāatgādina, ka partijas Vienotība kontekstā nākamā premjera kandidatūra ir īpaši būtiska, jo pēc vēlēšanām, visticamāk, politisko spēku samērs koalīcijā būtiski nemainīsies un valdības vadības groži paliks Vienotības rokās. Tāpat jāatgādina, ka uzticības solījumus L. Straujumai nav mainījis nedz tas, ka viņa premjera postenī darbojas saraustīti, demonstrējot iekšējo diskomfortu, nedz arī ekspertu norādes, ka L. Straujuma augstākajam valsts amatam ir pārāk neizlēmīga.

Liek lielas cerības

Tikmēr Eiropas Savienības attīstības komisāra Andra Piebalga pēkšņā iestāšanās Vienotībā, kā arī L. Straujumas mājieni par vēlmi redzēt A. Piebalgu savā krēslā, ļauj noprast, ka Vienotības plānos tomēr ir iespējamas korekcijas. L. Straujuma vakar medijiem atzina, ka A. Piebalgs būtu ļoti piemērots kandidāts premjera postenim, taču šāda rokāde nenotiks uzreiz pēc vēlēšanām, jo Eiropas komisāra amats tikšot zaudēts tikai oktobra beigās un A. Piebalgam būšot nepieciešams laiks, lai iepazītos ar Latvijas politisko vidi.

Tikmēr kuluāru sarunās Neatkarīgā ieguva neoficiālas norādes, ka uz A. Piebalgu tiekot liktas milzīgas cerības gaidāmās prezidentūras kontekstā. Kā zināms, sākot ar nākamā gada 1. janvāri Latvija uzņemsies prezidentūru ES Padomē, kas Latvijas Ministru prezidentam nozīmēs milzīgu publicitāti, nepieciešamību tekoši runāt angļu valodā un teicamas konteksta zināšanas par ES strukturālo darbību. Citiem vārdiem — visas tās kvalitātes, kas ar uzviju piemīt A. Piebalgam.

Vēlētāju mānīšana

Nenoliedzot A. Piebalga priekšrocības prezidentūras sakarā, politologs Filips Rajevskis tomēr savos vērtējumos ir skarbs. „Es principiāli atsakos apskatīt Andri Piebalgu kā nākamo premjeru. Tā būtu cūcība pret vēlētājiem. Vienotība klaji piekrāptu savus balsotājus, ja vienā brīdī tā vienkārši ņemtu un nomainītu Laimdotu Straujumu pret Andri Piebalgu. Valdība ir politisks aparāts, kurā jāstrādā cilvēkiem ar skaidru vēlētāju deleģējumu. Liekot par valdības vadītāju cilvēku, kurš nav pat startējis vēlēšanās, Vienotība grautu sabiedrības uzticību politikai,” uzsver eksperts. Viņš arī ironizēja, ka, ņemot vērā jaunās vēsmas, komiskas būšot premjera amata kandidātu diskusijas medijos, jo neviens no partiju pieteiktajiem politiķiem neesot cilvēks, kurš patiesi grasās ieņemt šo amatu — nedz Rīgas mērs Nils Ušakovs, nedz eiroparlamentārietis Roberts Zīle, nedz zaļzemnieku politiķi un acīmredzot arī ne Laimdota Straujuma.

Sola stingri vērtēt

Gala vārdu premjera nominēšanā teiks Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņa pārstāve Līga Krapāne Neatkarīgajai pauda, ka prezidents pagaidām nekomentēs to, vai viņš teorētiski varētu aicināt par valdības vadītāju A. Piebalgu, taču visiem nākamās valdības locekļiem tikšot izvirzīta prasība būt pieredzējušiem un kompetentiem. Tāpat A. Bērziņš sola būt kritisks pilnīgi pret visiem premjera amata kandidātiem, atgādinot, ka pēc 11. Saeimas vēlēšanām viņš jau izbrāķēja vairākus Vienotības pieteiktos pretendentus.