Lai gan daudzi eksperti prognozēja, ka asiņainie notikumi Ukrainā varētu būtiski iedragāt kreisi orientētās Saskaņas popularitāti, tomēr aplēses liecina – šī partija atkal var cerēt uz Saeimas vēlēšanu uzvarētājas lauriem.
Pirms trim gadiem 11. Saeimas vēlēšanu dienā par apvienību Saskaņas centrs (SC) nobalsoja 28,36% vēlētāju, nodrošinot šim spēkam lielāko mandātu skaitu parlamentā un uzvarētāja titulu. Komplektā ar Nila Ušakova veiksmīgo saimniekošanu Rīgā, kā arī partijas ērto gulšņāšanu opozīcijā trīs gadu laikā SC bija varējis stabili noturēt augstu popularitāti, ko būtiski neiedragāja pat divvalodības referendums vai kārtējā palikšana ārpus valdības.
Tiesa, pēc karadarbības sākšanās Ukrainā un SC nevēlēšanās atklāti nosodīt Maskavas rīcību politikas eksperti pirmo reizi izteica norādes, ka kreisais flangs varētu sākt zaudēt reitingus. Šo noskaņojumu pastiprināja arī labējo partiju atgriešanās pie saukļiem «krievi nāk» un visā Eiropā augošā nepatika pret Kremļa politiku.
Tiesa, izskatās, ka Latvijas vēlētāju noskaņojumu notikumi Ukrainā nav būtiski ietekmējuši, jo lielākā daļa pilsoņu joprojām gatavi balsot par kreisi noskaņoto Saskaņu. Latvijas faktu pētījums apliecina, ka šobrīd par Saskaņu balsotu 21,8% vēlētāju.
Politologs Juris Rozenvalds nemainīgi augstos Saskaņas rādītājus skaidro ar vairāku apstākļu sakritību. «Arī es biju starp tiem, kas prognozēja, ka notikumi Ukrainā gūs tiešu atspoguļojumu Saskaņas centra reitingos. Pagaidām tas nav noticis. Pirmkārt, tas varētu būt saistīts ar partijas prasmīgo pārorientēšanos uz sociālajiem jautājumiem, kas uzrunā tos latviskos vēlētājus, kam labklājības tēma ir daudz nozīmīgāka par nacionālajiem principiem. Un tādu vēlētāju ir daudz. Otrkārt, Saskaņas centram vienmēr ir bijis ārkārtīgi stabils vēlētājs, un mēs par to pārliecināmies arī šobrīd. Treškārt, vēlēšanu dienā par Saskaņu varētu nobalsot mazāks skaits balsotāju, nekā šobrīd uzrāda socioloģija, jo, iespējams, daļa aptaujāto, kas praksē izvēlēsies kādu no radikālākajiem kreisajiem spēkiem, šobrīd kautrējas tajā atzīties un kā savu izvēli norāda Saskaņu,» prognozē eksperts.
Jāpiebilst, ka šābrīža provizoriskā socioloģija neuzrāda nekādus brīnumus arī labējo partiju flangā. Par Vienotību varētu balsot 17,5%, savukārt 11. Saeimas vēlēšanās par šo partiju nobalsoja 18,82%. Arī ZZS reitings 9,1% ir tuvs pirms trim gadiem uzrādītajiem 12,2%. Iespējams, pēdējais brīdis pārdomām ir Nacionālajai apvienībai, par kuru pagaidām grasās balsot vien 6,3%, bet 11. Saeimas vēlēšanās tika iegūti 13,88%.
Gan SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, gan Latvijas faktu aptauja apliecina, ka Ingunas Sudrabas partija No sirds Latvijai tomēr varētu iekļūt parlamentā, ieņemot Valda Zatlera savulaik iesildīto vietu. Tiesa, V. Zatlers pirms trim gadiem iesoļoja Saeimā kā uzvarētājs ar 20,8% vēlētāju balsu, I. Sudraba varētu ieiet kā pēdējā no politiķiem, kas tik tikko pārvarējuši 5% barjeru.