Pirms kārtējās jostu savilkšanas atkal runā par ministru algām
Latvijas politiskajā vidē jautājums par valdības algām ir kļuvis par neveiksmīgas un pat liktenīgas retorikas sinonīmu. Pirmais par šo jutīgo tēmu pirms gada sāka runāt finanšu ministrs Andris Vilks, ātri vien izpelnoties sabiedrības nopēlumu, un arī potenciālā izglītības ministre Lolita Čigāne šobrīd ir nonākusi dusmu krustugunīs, pieskaroties jautājumam par nozares ministru zemo atalgojumu.
Saeima jau nākamnedēļ varētu lemt par likumprojektu, kas cita starpā paredz palielināt ministru algas. Kā zināms, šķietami nelielie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā sākotnēji tika virzīti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izmaksas. Tomēr uz trešo lasījumu Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un iespējamā izglītības ministre Lolita Čigāne iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu. Turklāt – ar pirmo piegājienu tika piedāvāts vērā ņemams pieaugums, kas būtu aptuveni 800 eiro uz rokas.
Tiesa, vakar pēc koalīcijas padomes sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka koalīcija šo ierosinājumu neatbalsta, līdz ar to šis jautājums netiks virzīts tālākai izskatīšanai, vēsta LETA.
Jāziedojas valsts labā
Līdz šim ikviena ieminēšanās par ministru zemo atalgojumu ir raisījusi plašu sabiedrības sašutumu. Savulaik ar uzstādījumu palielināt nozares vadītāju algas politikā iesoļoja Einars Repše, kura viens no pirmajiem darbiem premjera krēslā bija savu kolēģu labklājības palielināšana. Tā laika kultūras ministre Inguna Rībena bija vienīgā valdības locekle, kura toreiz iebilda. «Ministri savā ziņā ir morālās latiņas noteicēji valstī, un viņiem nepienāktos primāri domāt pašiem par savu labklājību,» sarunā ar Neatkarīgo pauž
I. Rībena. «Ja reiz visai sabiedrībai, pensionāriem klājas smagi, tad ministri nevar būt vecāki, kuri apēd treknāko sviestmaizi,» bija pārliecināta kādreizējā ministre. «Politiķiem ir jārāda priekšzīme, jāmāca solidarizēties ar tiem, kuriem klājas vissliktāk. Un es kā kādreizējā ministre, kā pašreizējā Saeimas deputāte varu apliecināt: algas ir pietiekami lielas, lai nevajadzētu būt bažīgiem par savu ikdienu, lai nebūtu jāskaita santīmi.» I. Rībena arī uzskata, ka atalgojums nav būtiskākais, par ko jādomā ministram. «Ja cilvēks ir apveltīts ar talantu, zināšanām, pieredzi, iespējams, viņš var ziedot pusotru divus gadus valsts labā, uzdāvinot savas spējas sabiedrībai,» uzsvēra kādreizējā ministre.
13 valdības locekļu alga globāli neko nemaina
Tikmēr L. Čigāne akcentē citus šī jautājuma aspektus – palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, Latvijas nozaru ministru atalgojums tikai pietuvotos, taču nesasniegtu atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā. Jāatgādina, ka Latvijas premjerministrs šobrīd uz rokas saņem aptuveni 1600 eiro jeb 2775 eiro uz papīra, Igaunijā tie ir 5200 eiro, bet Lietuvā – ap 4000 eiro.
«Sabiedrībā valda uzskats – ministri un deputāti tikai sēž mīkstos krēslos, saņem lielas algas un neko nedara, kamēr tauta slīgst nabadzībā. Jā, Latvijā sabiedrības nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, nabadzības riskam pakļautas daudzas ģimenes, kurās aug bērni. Taču katrai no šīm problēmām ir savi risinājumi,» uzskata L. Čigāne. Viņa arī ir akcentējusi – pat ja visiem trīspadsmit Ministru kabineta locekļiem pašreizējo algu atņemtu pilnībā, tas budžetā ietaupītu tikai 400 000 eiro, kas «neko nedotu citu problēmu risināšanai, jo no šī ietaupījuma, piemēram, katram Latvijas pensionāram sanāktu vien seši papildu centi mēnesī».
Agri vai vēlu būs jāatgriežas
To, ka Latvijas valdības locekļu atalgojums ir vairāk nekā pieticīgs, atzīst arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, un, viņaprāt, tas būs tikai laika jautājums, kad pie šīs problēmas nāksies atgriezties. «Cits jautājums, ka šobrīd spriest par algu pieaugumu nav korekti. Brīdī, kad valsts nonākusi pie kārtējā fiskālā iztrūkuma, kad atkal tiek runāts par samazinājumiem un taupīšanu... ministru algu jautājums neiet kopā ar reālo situāciju valstī,» pauž ministrs. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka nozares ministra darba apjoms un slodze ir tik milzīgi, ka samaksa, kas ministriju vadītājiem tiek maksāta šobrīd, nav adekvāta.
Augstāko amatpersonu atalgojums 2011. gadā Latvijā un ES, eiro:
Eiropas Komisijas ģenerāldirektors: 18 025,04
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Latvijā: 4312,75
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Latvijā: 3777,75
Ministru prezidents Latvijā: 2714,86
Eiropas Komisijas asistents, lietvedis, tehniskais asistents: 2603,87
Ministrs Latvijā: 2444,51
Saeimas deputāts Latvijā: 2016,22