Valdībā debitēs četri jauni ministri
Dana ReiznieceOzola (ZZS), Guntis Belēvičs (ZZS), Jānis Reirs (Vienotība) un Mārīte Seile – četri no 13 vakar apstiprinātajiem jaunā Ministru kabineta locekļiem nekad iepriekš nav sēdušies pie valdības galda, lai visaugstākajā līmenī lemtu par valsts attīstību.
Jaunais finanšu ministrs Jānis Reirs, būdams Saeimas budžeta komisijas vadītājs, pēdējos gados ir bijis viena no redzamākajām parlamenta figūrām, bet deputātes D. ReizniecesOzolas vārds plašākai publikai ir mazāk zināms. Līdzīgi ir arī ar G. Belēviču, kurš, lai arī ilgus gadus bija aktīvs zaļās kustības biedrs, tomēr no lielās politikas turējās pa gabalu. Un visbeidzot sabiedriskas organizācijas paspārnē izaugusī M. Seile, kura lielākajai daļai sabiedrības ir pilnībā nepazīstama.
G. Belēviča vārds pirmo reizi plašāk izskanēja 2013. gadā, kad Rīgas domes vēlēšanās viņš kandidēja Latvijas Zaļās partijas (LZP) sarakstā. Viens no redzamākajiem partijas līderiem Viesturs Silenieks G. Belēviču raksturo kā izlēmīgu un darbīgu kolēģi. «Kā cilvēks, kurš ir dzimis padomju ērā, Guntis nav izlepis. Nav tādu darbu, uz kuriem viņš būtu skubināms. Ja vajadzēs rakt bedri, viņš novilks uzvalku un ies strādāt. Ja vajadzēs iesaistīties zinātniskā darbā, viņš pēc nedēļas būs sagatavojies argumentētai diskusijai,» analizē partijas līdzpriekšsēdētājs. V. Silenieks norāda, ka būtiska esot arī G. Belēviča aktīvā darbība privātajā biznesā, kas viņam nodrošinājusi zināmu turīguma līmeni. «Viņš netiecas pēc labklājības, sarkanā paklāja un dienesta automašīnas, ko nodrošina ministra amats. Viņu interesē tikai šī darba ideja,» pauž
LZP līdzpriekšsēdētājs.
Tiesa, G. Belēviča sakarā viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas satrauc sabiedrību, ir politiķim piederošais farmācijas bizness, kuru, būdams nozares ministrs, G. Belēvičs ar saviem lēmumiem varētu būtiski atbalstīt, piemēram, caur izmaiņām kompensējamo medikamentu sarakstā. V. Silenieks atzīst, ka šīs bažas esot saprotamas, taču uz situāciju būtu jāraugās plašāk. «No vienas puses, sabiedrība grib, lai ministrs būtu konkrētās nozares profesionālis, taču, tikko tāds cilvēks parādās, tā rodas dažādas aizdomas. Diemžēl neviens neprofesionāls ministrs neko būtiski nav varējis uzlabot, un ir pienācis laiks pamēģināt strādāt citādi. Bet, ja reiz pastāv bažas, šim mērķim pastāv citi valdības locekļi, kā arī īpaši dienesti, kuriem pastiprināti jāskatās uz pirkstiem un jāseko līdzi situācijai,» klāsta V. Silenieks.
Jaunās ekonomikas ministres D. OzolasReiznieces sakarā izskan bažas par divdomīgo situāciju, kad, būdama nozares vadītāja, viņa būs pati sava vīra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola priekšniece. Ministre gan sola pilnībā norobežoties no jebkādiem lēmumiem, kas skars LIAA, visu uzraudzību deleģējot tieši premjerministrei, tomēr zināma neuzticība par šo situāciju tāpat pastāv. Tikmēr D. OzolasReiznieces partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Guntis Blumbergs sarunā ar Neatkarīgo jauno ministri raksturo kā ļoti mērķtiecīgu cilvēku, kuru raksturo plānveida skatījums uz lietām. «Viņas domāšanai piemīt vīrišķīgas iezīmes: analītiskums, uztveres ātrums, spēja ātri pārslēgties uz dažādām tēmām,» atzīst G. Blumbergs. Tāpat D. OzolaReizniece esot apveltīta ar labām pārliecināšanas un argumentēšanas spējām.