Daiga Stokenberga / Autori

Domājot par skolu ēdnīcām, nevienam nenāk pat prātā uzmanību pievērst telpu dizainam, mājīgumam un interesantam interjeram. Galvenais, lai būtu veselīga pārtika, ievērotas sanitārās normas un maltīte pietiekami garšīga.

Aprēķināts, ka katrs sestais vidzemnieks ir saistīts ar kokrūpniecības nozari, kas ir eksportspējīgākā nozare Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējos gados Vidzemē ir uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, attīstās kokogļu, mēbeļu un dažāda sortimenta zāģmateriālu ražošana.

Tukums jau daudzus gadus ir bijusi viena no ekonomiski aktīvākajām Latvijas pilsētām. Šobrīd pilsēta nonākusi jaunu izaicinājumu priekšā – akūti trūkst dzīvokļu gan pašvaldības, gan privātajā dzīvojamajā fondā. Tas kavē speciālistu piesaisti Tukumā izvietotajiem privātajiem un pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm.

Intervija ar SIA Tukuma slimnīca valdes locekli Dzintru Rabkeviču.

Aizvadītajā gadā Tukuma novads, konkurencē ar iedzīvotāju skaitu virs 7000, saņēma godpilno nosaukumu Eiropas gada pašvaldība 2014. Vienlaikus tika vērtēts cilvēku individuālais ieguldījums novada un valsts attīstībā.

Tukums bija viena no pirmajām Latvijas reģionu pilsētām un vēl arvien viena no nedaudzajām, kurā ir sava ledus halle. Halles durvis pirmo reizi tika vērtas pirms desmit gadiem, un tagad tā ir viena no apdzīvotākajām ēkām pilsētā, kur darbība nerimst no agra rīta līdz vēlam vakaram 365 dienas gadā.

Pirms šā mācību gada Latvijā veiktais pētījums, kura pamatā bija konkrētās vidējās mācību iestādes 12. klases audzēkņu vidējais eksāmenu vērtējums, Dobeles Valsts ģimnāzija ierindojās 3. vietā. Pirmo vietu tradicionāli ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, bet otrā vieta pienācās Daugavpils Krievu vidusskolai – licejam.

Ar katru gadu Tērvetes dabas parka apmeklētāju skaits pieaug, un pagājušajā gadā šeit viesojušies jau vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Pieaugošais apmeklētāju skaits jau pirms vairākiem gadiem lika domāt par plašas autostāvvietas izveidošanu, kam piemērotākā vieta atradās otrpus šosejai. Apzinoties, ka bērni, kas ir parka apmeklētāju lielākā daļa, ir neprognozējami un ne vienmēr gatavi lēnām piestāt ceļa malā, palūkoties pa kreisi un labi un tikai tad šķērsot ceļu, parka apsaimniekotāji a/s Latvijas valsts meži, MeKa un SIA Mežu nozares kompetenču centrs lika galvas kopā un pieņēma lēmumu būvēt gājēju tiltu pār šoseju. Tilts ne tikai atrisinās satiksmes drošības jautājumus, bet būs arī ekskluzīvs arhitektūras un mūsdienīgs tiltu būvniecības projekts, kurā izmantotas līmēta koka konstrukcijas.

Ar skumjām jāatzīst: jo vairāk laiks iet, jo bērni tālāk ir no realitātes – šķiet, ka interneta, planšetdatoru un skārienjūtīgo telefonu sērga ir pārņēmusi visu prātus un sajūtas. Aizejam uz Bočelli koncertu – trešdaļa klausītāju bakstās pa telefoniem, aizejam uz koncertu baznīcā – pa telefonu nekautrējas runāt ne lieli, ne mazi, rādi pa logu mazulim stirniņu, kas ieklīdusi pagalmā, bērns mēģina ar pirkstiņiem aizskart stiklu un pievilkt to dzīvnieciņu tuvāk. Tie ir tikai daži piemēri, kas spilgti raksturo sabiedrības tendences. Šoreiz pat nerunāsim par datorspēļu atkarīgajiem un to, kādu iespaidu spēles atstāj uz cilvēka psihi.

Pat Rīgā nu jau runā, ka Tērvetes pasaku mežā gaidāms kārtējais brīnums – rūķi esot kļuvuši mūsdienīgi, un ne visi ir ar mieru dzīvot mazās un neērtās būdiņās – daļa esot sarosījušies un būvējot sev lepnas mājas. Būšot vesela pilsēta, saukšot to par Čiekuri – pēc uzbūves tā būs gluži kā Rīga, ar dažādiem kvartāliem – būšot savs pasts un sava tējnīca, pat pirtiņa un, protams, veikals. Amatnieki nolasījušies vienkopus un piekops savas amata prasmes. Vienvārdsakot, kā jau īstā pilsētā klājas – ar tirgošanos, našķu baudīšanu, vēstuļu rakstīšanu un kaltuvi. Nez ko šie tur kals – varbūt naudu?! Nebūtu jau slikti, pie rūķiem braucot, arī pie kāda vara dukāta tikt.

Agrofirma Tērvete ir lielākais pienkopības uzņēmums Baltijā. Tas mērķtiecīgi turpina attīstīt ne tikai galveno darbības nozari piena ražošanu, bet arī pakārtotās nozares, lai efektīvi tiktu izmantoti visi piena ražošanas procesā iegūtie resursi.

Pagājuši tikai pieci gadi (bet varbūt jāsaka: jau pieci gadi?), kopš Dobelē parādījās pirmie sniegavīri, kas, kā par brīnumu, nepakļāvās dabas kaprīzēm un spītīgi turpināja smaidīt arī tad, kad saulīte jau visu ziemas sniegu bija nokausējusi. Piecu gadu laikā Dobele kļuvusi par Sniegavīru galvaspilsētu, nu jau es pat teiktu – metropoli, jo ielās, pagalmos, skvēros un laukumos lielie, baltie vīri iedzīvojušies tā pa īstam, izskatās, ka uz palikšanu.

Mūsdienu sabiedrībā, kurā, ar demokrātijas vairogu piesegtas, pārspīlēti tiek propagandētas vienīgi katra indivīda tiesības, nerunājot par pienākumiem, ir radušās nozīmīgas problēmas, kas neveicina nedz katra indivīda, nedz sabiedrības attīstību. Ne jau bez iemesla kāds filozofs ir teicis: demokrātija ir anarhijas augstākā izpausme.

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Ventspils ir pirmā pašvaldība Latvijā, kur ir izstrādāta un pieņemta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares attīstības stratēģija un tās īstenošanas rīcības plāns. Tas nozīmē, ka viena no Ventspils uzņēmējdarbības prioritātēm ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares attīstība.

Lai arī novembris ar nebeidzamo tumsu ir pārņēmis dienas, kas kļuvušas neciešami īsas un nespēj dot mums pietiekami daudz gaismas, lai piepildītu mūsu dvēseles, verot senioru rezidences Dzintara melodija durvis, šķiet, ka novembris ir tikai ārā – šeit valda gaisma, siltums un saulains noskaņojums.

Līdz ar politiskajām izmaiņām kaimiņvalstīs arī Latvijas ekonomikā notiek pārmaiņas – uzņēmējiem ir jāspēj mainīties un rast jaunus tirgus un biznesa iespējas. Vienas no riskam vispakļautākajām nozarēm ir transporta un tranzīta nozares, ko pārstāv arī Liepājas SEZ lejamkravu pārvadājumu uzņēmums DG Terminals.

2015. gada apkures sezona liepājniekiem solās nākt ar pozitīvu ziņu, jo Liepājas enerģija, kas ir lielākais siltuma ražošanas un piegādes operators Liepājā, sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedzis siltumapgādes tarifu samazināšanas projektu.

Intervija ar Liepājas pilsētas mēru Uldi Sesku.

Droši var teikt, ka Rīgas 1. Valsts ģimnāzija ir skola ar garāko vēsturi ne tikai Rīgā, bet visā Baltijā. Tās tagadējās ēkas pagrabstāvā iekārtots skolas muzejs, kur apkopota informācija ne tikai par šo skolu, bet arī izglītības sistēmas pirmsākumiem, sākot jau no 1211. gada, kad tika nodibināta Domskola – pirmā skola Latvijā un Baltijā.

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju katram dzīvokļa īpašniekam slēgt līgumu ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par tiešajiem maksājumiem, tajā skaitā par siltumenerģiju, ūdens piegādi un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu piegādi mājai. Aprēķināts, ka tiešo maksājumu ietvaros viena rēķina sagatavošana papildus var izmaksāt ap 3,5 eiro.

Ir sācies tumšākais gadalaiks, ko savās mājās cenšamies kliedēt ar papildu gaismu, kas uzlabo garastāvokli un aizdzen rudenīgās domas. Drīz jau sāksies arī Staro Rīga, un tad klāt Ziemassvētku laiks ar spuldzīšu virtenēm. Taču tā ir pavisam neliela daļa no kopējā elektrības patēriņa Rīgā. Intervija ar a/s Latvenergo ražošanas direktoru Māri Kuņicki.