Mūsdienu sabiedrībā, kurā, ar demokrātijas vairogu piesegtas, pārspīlēti tiek propagandētas vienīgi katra indivīda tiesības, nerunājot par pienākumiem, ir radušās nozīmīgas problēmas, kas neveicina nedz katra indivīda, nedz sabiedrības attīstību. Ne jau bez iemesla kāds filozofs ir teicis: demokrātija ir anarhijas augstākā izpausme.
Visspilgtāk sekas redzamas skolās. Laiks, kad skolēnam, lai tas apklustu un pievērstos mācībām, pietika ar bargāku skolotāja skatienu, ir pagājis uz neatgriešanos. Ne bez grēka ir arī skolotāji – veidojas apburtais loks: tu pret mani tā, es pret tevi šitā! Pa vidu vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērns skolā gūtu ne tikai zināšanas, bet justos arī psihoemocionālā un fiziskā drošībā.
Dobeles 1. vidusskolas direktore Ģertrūde Zabašta atzīst: «Jā, savstarpējās vecāku, skolotāju un skolēnu attiecībās un komunikācijā ir notikušas būtiskas izmaiņas, un mums ir jāpieņem, ka vecie laiki ir pagājuši un arī skolotājam jāmācās strādāt atbilstoši 21. gadsimta tendencēm. Nevar noliegt, ka vecā kaluma skolotājiem tas rada problēmas, taču mēs esam uzstādījuši mērķi, izveidot skolā drošu un draudzīgu vidi, kurā skolēnam nedraud emocionāls mobings un netiek apdraudēta viņa fiziskā neaizskaramība. Skolotājam ir jāiemācās iziet no tradicionālā rāmja un paskatīties uz skolēnu kā uz personību, atrast viņa spēcīgākās puses un palīdzēt stiprināt vājākās. Redzu, ka ar bērniem pārāk maz tiek runāts – vecāki strādā, vakaros jūtas noguruši, bet skolotājiem nav pieredzes runāt ar bērnu ne tikai par mācībām, bet par visu, kas viņu interesē. Mērķis mums ir cēls, un mēs no tā neatkāpsimies, ja uzreiz neizdosies, tad mainīsim pieeju un ceļa rādītājus, bet mērķi sasniegsim.»
Pagājušā gada nogalē Dobeles 1. vidusskolas pedagogi piedalījās lekcijā par drošas skolas vides veidošanu tieši no praktiskajiem aspektiem. Lekciju mērķis bija saprast, kur īsti ir tās robežas, ko nedrīkst pārkāpt nedz vecāki, nedz skolēni, nedz skolotāji.
Šā gada martā Dobeles 1. vidusskolā noritēs vecāku konference, kuras uzdevums ir dot iespēju vecākiem un skolotājiem labāk izprast sava ieguldījuma nozīmi komunikāciju trijstūrī – skolēni, vecāki, pedagogi, jo tikai šo trīs lielumu mijiedarbībā ir iespējamas pozitīvas izmaiņas.
***