Agrofirma Tērvete: esam sasnieguši izvirzītos mērķus
Agrofirma Tērvete ir lielākais pienkopības uzņēmums Baltijā. Tas mērķtiecīgi turpina attīstīt ne tikai galveno darbības nozari piena ražošanu, bet arī pakārtotās nozares, lai efektīvi tiktu izmantoti visi piena ražošanas procesā iegūtie resursi.
Valdībai jāiesaistās situācijas regulēšanā
Kopš pret Krieviju vērstās ES sankcijas izsauca pretreakciju un tika pārtraukts pārtikas produktu eksports uz Krieviju. Vissmagāk sekas izjūt piena ražotāji – samazinoties gatavās produkcijas tirgiem, cenas kritušās arī svaigajam pienam, kas tagad atkarībā no piena kvalitātes svārstās no 19 līdz 24 eirocentiem par litru. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks skaidro: «Mēs kā Latvijas lauksaimnieki kopumā atbalstām ES un mūsu valdības pieņemtos politiskos lēmumus. Taču, pieņemot politiskus lēmumus, ir jādomā par sekām, ko tie atstās uz konkrētās valsts ekonomiku. Visa cieņa zemkopības ministram Dūklava kungam, kas cīnās par kompensāciju saņemšanu no ES piena lopkopības un pārstrādes uzņēmumiem, taču viens nav karotājs. Lielāka aktivitāte un ieinteresētība gaidāma arī no citām ministrijām un Straujumas kundzes. Ne jau Zemkopības ministrija pieņēma lēmumus politiskos lēmumus, – tos pieņēma ES un akceptēja mūsu valdība, tātad arī situācijas noregulēšanā ir jāiesaistās visām pusēm.»
Ķīnas augsta ranga delegācija ierodas Tērvetē
Kā panākumu, kas var dot ļoti labus rezultātus, lauksaimnieki vērtē Zemkopības ministrijas un Rīgas piena kombināta vadības organizēto Ķīnas augsta līmeņa delegācijas ierašanos Latvijā. Ķīna ir viens no potenciālajiem sadarbības partneriem, kas varētu aizstāt zaudēto Krievijas tirgu. Ķīnas delegācija apmeklēja arī Baltijā lielāko pienkopības uzņēmumu – Agrofirmu Tērvete, lai izvērtētu iespējamos piena produktu apjomus un produkcijas kvalitāti. Daudzējādi ziņā tieši no šīs vizītes būs atkarīgs, vai Latvijā saražotais piens nonāks Ķīnas veikalu plauktos. Dominieks uzsver, ka lielākie nopelni mēģinājumos rast jaunus tirgus ir tieši Zemkopības ministrijai un Rīgas piena kombinātam, kas ļoti īsā laikā spēja noorganizēt tik augsta līmeņa delegācijas ierašanos Latvijā. «Gribētos, lai arī citas Latvijas un ES amatpersonas ieguldītu tikpat lielu darbu ilgtermiņa risinājumu meklēšanā. Šīs nozares stagnācija atstās lielu iespaidu uz kopējo valsts ekonomiku un katra indivīda labklājību.»
Piesardzīgi palielina govju skaitu
Akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete akcionāru izstrādātā stratēģija paredz slaucamo govju skaita palielināšanu līdz 3000 galvām ar vidējo izslaukumu 10 000 litru no govs gadā. Šo mērķu sasniegšanai tiek būvēta jauna infrastruktūra, iepirktas augstvērtīgas grūsnas telītes un ataudzēts pašu ganāmpulks. Patlaban Tērvetes fermās ir 2250 slaucamu govju, un pagājušajā gada vidējais izslaukums bija 9600 litru no govs. Valdes priekšsēdētājs skaidro: «Līdz ar visiem zināmo sankciju pieņemšanu un neskaidro ekonomisko situāciju tuvāko gadu laikā drusku esam piebremzējuši investīciju plānus. Esam pārtraukuši grūsnu telīšu iepirkšanu, taču vēl arvien strādājam pie sava ganāmpulka ataudzēšanas. Plānojam, ka līdz gada beigām mūsu slaucamo govju skaits sasniegs plānoto 3000 robežu.» Lai saglabātu ekonomisko pamatojumu piena ražošanā pie zemām iepirkuma cenām, uzņēmums koriģējis arī vidējo izslaukumu – tas samazināts par
10–15 %. Piena ražošana ir nepārtraukts cikls, kuru nevar pārtraukt vai uzsākt dažu dienu laikā. Augstvērtīga ganāmpulka izveidošana, zemes platību iekopšana un infrastruktūras radīšana ir gadiem ilgs process. «Neatkarīgi no situācijas mēs strādājam 365 dienas gadā – esam uzņēmums, kas strādā pēc efektīvas saimniekošanas principiem, kurā ne tikai investējam, bet efektīvi tiek izmantoti arī visi ražošanas ciklā iegūtie resursi. Mēs aram, sējam, novācam ražu, gatavojam lopbarību, slaucam gotiņas, no mēsliem radām elektrību un siltumu, ko izmantojam savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šķidrmēslu un biomasas atlikumus atkal vedam uz lauka, lai jaunā raža augtu varena.»
Būs arī Tērvetes kvass
Tērvetes alus ir gadiem pārbaudīta vērtība, ko atzinīgi vērtē gan patērētāji, gan nozares profesionāļi. Ne reizi vien Tērvetes alus ir ieguvis dažādas Latvijas un starptautiska mēroga balvas, kas apliecina tā augsto kvalitāti, kas tiek saglabāta cauri laikiem. Ar ko Tērvetes alus atšķiras no citiem?! Viennozīmīgas atbildes nav, bet iemesli augstam vērtējumam ir vairāki – alus tiek darināts no Tērvetes laukos augušiem miežiem, un tā ražošanā tiek izmantotas tikai dabiskas izejvielas. Vairākkārt tam piešķirts gada preces nosaukums, bet 2013. gadā Tērvetes alus saņēma balvu nominācijā Videi draudzīgākais ražošanas uzņēmums.
Arī alus ražotnē akciju sabiedrības Tērvete akcionāri iegulda mērķtiecīgas investīcijas. Pagājušajā gadā tika uzbūvēta jauns mūsdienīgs gatavās produkcijas uzglabāšanas pagrabs, bet šovasar pabeigta alus vārītavas rekonstrukcija. «Nu jau pusgadu alu darinām jaunajā vārītavā, tāpēc tagad varam pievērsties nākamajam investīciju projektam – kvasa ražošanas līnijai,» informē Dainis Dominieks. Vasarā lejamo kvasu sāks piedāvāt muciņās kafejnīcām un restorāniem, bet jau rudenī tas būs atrodams pudelēs veikalu plauktos. Domājams, ka Tērvetes kvass iekaros tikpat lielas patērētāju simpātijas kā Tērvetes alus.
Eiropas lauksaimnieki vērtē atzinīgi
Ekskursantu Agrofirmā Tērvete nekad netrūkst, turklāt tie ir ne tikai mūsu pašu ļaudis, kas vēlas redzēt savām acīm to, ko runā par gluži vai leģendām apvīto Agrofirmu Tērvete, bet arī nozares profesionāļi no dažādām Eiropas valstīm. Lauksaimnieki no Holandes, Vācijas, Austrijas un citām valstīm kā vienu no galvenajiem Tērvetes panākumiem uzsver spēju efektīvu lauksaimniecisko ražošanu integrēt vidē, neradot disharmoniju starp ražošanas teritorijām un dabisko ainavu. Sakoptība, arhitektūra, loģistikas pārdomātība un ražošanas efektivitāte ir ciešā sinerģijā ar vidi un cilvēku.
Tērvetē nekas netiek slēpts – es pat teiktu, ka drīzāk eksponēts, lai visi redz un novērtē, kā strādā tērvetnieki. Un tā jau ir sena tradīcija, kas iesakņojusies jau kopš slavenā toreizējā kolhoza priekšsēdētāja Gredzena laikiem, ko turpināja Modris Goba un attīsta tagadējie akcionāri. Gan vecās, gan jaunās govju fermas ir tuvu šosejai, un tās nevar nepamanīt neviens, kas no Kroņauces puses dodas Tērvetes virzienā vai atpakaļ. Jaunās fermas un biogāzes ražošanas iekārtas iederas vidē un ne vienam vien liek atskatīties un pārvaicāt: vai tiešām tās ir fermas? Par zirgiem un manēžu nemaz nerunāsim – šosejas malā bieži ganās zirgi un interesenti piestāj, lai tuvāk aplūkotu cēlos dzīvniekus. Arī alus brūzis vēl arvien ir vecajā vietā lielceļa malā veco dzirnavu vietā – tikai mūsdienīgs un plašāks.
Sporta zirgi – tradīcija, kas jāsaglabā
Sporta zirgu audzēšana ir laika, finanšu un cilvēkresursu ietilpīgs darbs. Valdes priekšsēdētājs atzīst: «Ekonomiskā izdevīguma šajā nozarē ir ļoti maz. Sporta zirgu audzēšanai Tērvetē drīzāk ir morāla vērtība – tagadējie akcionāri ciena tradīcijas, kas Tērvetē ir ļoti spēcīgas, un arī turpmāk saglabās zirgkopības nozari.»
Patlaban Tērvetes staļļos mīt 55 zirgi, gadā vidēji piedzimst pieci kumeliņi, un tad tiek lūkots, kuram no tiem piemīt sporta zirgam nepieciešamais eksterjers un talants, – nebūt ne visi kumeliņi var kļūt par labiem sporta zirgiem. Pagājušajā gadā kopumā pārdoti astoņi zirgi, un vien no tiem ir bijis tiešām izcils un perspektīvs. Trīs no Tērvetē audzētajiem zirgiem atrodas pie Latvijas vadošajiem sportistiem. Turpmākā stratēģija paredz vairāk uzmanības veltīt ciltsdarbam un uzlabot zirgu kvalitāti, turpinot trenēt jaunzirgus un piedāvāt pircējiem augstas kvalitātes zirgus ar atbilstošām pamatprasmēm.
Tērvetē tiek gaidīts ikviens, kas vēlas tuvāk iepazīties ar zirgiem vai apgūt jāšanas prasmes.
Panākumu pamatā ir cilvēks
Vaicāts, kas tad īsti ir pamatā Agrofirmas Tērvete panākumiem, Dainis Dominieks teic: «Tērvetē vienmēr pirmajā vietā ir bijis cilvēks. Tieši no cilvēku atbildības izjūtas, zināšanām un vēlmes kopā darīt lielas lietas ir atkarīgs, kā augs un attīstīsies jebkurš uzņēmums. Panākt lojalitāti uzņēmumam nav viegls uzdevums, taču izdarāms, ko apliecina ilggadējā Tērvetes pieredze. Mēs cienām savus kolēģus, speciālistus un ikdienas rutīnas darba darītājus, jo viņi ir tie, uz kā balstās uzņēmuma darbības rezultāti. Pretim varam dot labu atalgojumu, mūsdienu cilvēkam atbilstošus sadzīves apstākļus, izglītības un karjeras iespējas. Ne mazāk svarīga ir sakārtotā infrastruktūra un sociālās garantijas. Uzņēmuma un pašvaldības sadarbība balstās uz savstarpējās sapratnes pamatiem – sinerģijā starp pašvaldību un lielāko darba devēju novadā, kas vienlaikus ir lielākais nodokļu maksātājs, Tērvete kļuvusi par ekskluzīvu vietu, kur dzīvot un strādāt lauku ļaudīm.».