Rīgas 1. Valsts ģimnāzija ir skola ar garāko vēsturi Baltijā
Droši var teikt, ka Rīgas 1. Valsts ģimnāzija ir skola ar garāko vēsturi ne tikai Rīgā, bet visā Baltijā. Tās tagadējās ēkas pagrabstāvā iekārtots skolas muzejs, kur apkopota informācija ne tikai par šo skolu, bet arī izglītības sistēmas pirmsākumiem, sākot jau no 1211. gada, kad tika nodibināta Domskola – pirmā skola Latvijā un Baltijā.
Katram Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknim ir pienākums iepazīt skolas vēsturi! Tas nu šajā skolā ir kā akmenī iecirsts. Visai interesants ir muzeja veidošanas sākums. 1967. gadā skolotāja Velta Trautmane kopā ar saviem skolēniem devās intervēt 1945. gada absolventu literatūrzinātnieku un bibliogrāfu Alekseju Apīni. Zinātnieks visai strupi interviju atteica un vispirms pajautāja, vai kāds zina skolas adresi, dibināšanas laiku un ēkas arhitektu. Šeit nu samulsa gan skolotāja, gan skolēni. Tas bija labs stimuls, lai sāktu pētīt skolas vēsturi, kas ir garākā starp visām Baltijas skolām. No dažādām grāmatām tika ievākta informācija, un par pirmajiem skolas eksponātiem uzskatāmas sešas mapītes ar tulkotiem rakstiem.
Tagad tas ir kārtīgs muzejs ar kopējo platību 150 kvadrātmetru, kas sadalīti piecās ekspozīciju zālēs. Vaicāta par vērtīgākajām lietām, kas šeit rodamas, muzeja vadītāja Aina Zumente, kas muzeju vada jau 44 gadus, teic: «Pats muzejs ir skolas lielākā vērtība. Taču viens no interesantākajiem eksponātiem ir skolas protokolu grāmata, kurā veikti ieraksti no 1939. līdz 1945. gadam. Laikam tik tāpēc, ka protokolists ir bijis viens, jo rokraksti nemainās, šajā grāmatā pierakstīti svarīgākie skolas notikumi pie trim dažādām varām – pirmās Latvijas brīvvalsts, vācu okupācijas un krievu okupācijas laikos. Šī grāmata kalpojusi kā pierādījums, lai tagadējie vācu pensionāri, kas mācījušies ārpus savas dzimtenes, tagad saņemtiu piemaksu pie pensijas. Mums ir lielākā Leonīdam Breikšam veltītā ekspozīcija, un ar to iepazīties brauc pat interesenti no ASV.»
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ir tiešā Domskolas mantiniece, jo 1868. gadā, kad atklāj pēc arhitekta Felsko projekta būvēto skolas ēku toreizējā Troņmantnieka bulvārī 8, uz to pārceļas visi Domskolas bērni. Interesants ir fakts, ka laika gaitā vairākkārt ir mainījies ielas nosaukums, bet numurs palicis tas pats. Šobrīd tas krīt ārā no pastāvošās numerācijas sistēmas, tāpēc pat adrese šai skolai ir savā ziņā unikāla.
Katra muzeja eksponāts liecina par ko aizraujošu un atcerēšanās vērtu. Šeit glabājas pat izgriezums no 1936. gada avīzes par skolas audzēkņu atentāta mēģinājumu pret Kārli Ulmani, jo tas aizliedzis rīkot balles. Spridzekli, kā rakstā teikts, «mazā ķeizariņa pabiedēšanai» kanālmalas apstādījumos nolika Felikss Kuks (1936. gada absolvents) 1936. gada 19. novembra rītā – sekas: pārbiedēts nejaušs garāmgājējs un izbirušas logu rūtis Ārlietu ministrijai. Tas, kā teica pats Kuks, bija protests pret demokrātijas ierobežojumiem.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ir mācījušies Latvijas dižgari, ko atceramies gadu simtiem. Piemēram, Johans Frīdrihs Herders, kas pirmo reizi uz vācu valodu iztulkoja latvju dainas, apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis, pirmais diplomētais latviešu zinātnieks, ķīmiķis un farmaceits Dāvids Hieronīms Grindelis un daudz, daudz citu, kas atstājuši būtiskas pēdas Latvijas vēsturē.
Teiciens «tautai jāzina savi varoņi» tiek interpretēts visdažādākajās situācijās, bet, domājot par muzeja nozīmi jauniešu izglītībā, gribas teikt: «Ja jaunieši zina, ko spējuši viņu priekšteči, kas mācījušies šais pašās sienās, viņiem ir papildu stimuls gūt vēl lielākus panākumus.».