Intervija ar Liepājas pilsētas mēru Uldi Sesku.
– Liepājai pēdējais gads nav bijis viegls, – lielākās problēmas saistījās ar Liepājas metalurga bankrotu. Vai pilsēta sāk atkopties pēc šī zaudējuma?
– Šis nav bijis vieglākais laiks pilsētai, jo darbu ir zaudējuši liels skaits cilvēku, kas izsaucis ieņēmumu samazinājumu pilsētas budžetā, vienlaikus palielinot izdevumus sociālajā budžetā.
Vispirms gribu atzīmēt, cik svarīgs Liepājas metalurgs ir ne tikai pilsētai, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo tas būtiski ietekmē valsts kopprodukta rādītājus. Liepāja jau izsenis ir bijusi rūpniecības pilsēta, un arī tagad, kaut arī metalurgs nestrādā, mēs esam lielākā rūpniecības pilsēta valstī, izņemot Rīgu. Mūsu pilsētas stiprākā puse ir metālapstrāde, taču tas nav tikai Liepājas metalurgs, bet arī daudzi citi uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē.
– Kas patlaban notiek metalurgā?
– Jaunie uzņēmuma īpašnieki ir tikuši diezgan tālu. Ceturtdien, 13. novembrī, Liepājā noritēja Starptautiskais biznesa forums, kas tika organizēts sadarbībā ar LIAA, kurā jaunie metalurga īpašnieki prezentēja savas attīstības ieceres. Ir plānots saglabāt nozari, bet paplašināt sortimentu. Provizoriski tiek plānots nodarbināt 1000 līdz 1300 darbinieku, – tas atkarīgs no ražošana apjoma un produktu pieprasījuma pasaules tirgos.
Patlaban uzņēmumā nodarbināti ap 300 darbinieku, kas nodrošina tehnoloģiju uzturēšanu un darbspēju, lai brīdī, kad rūpnīca atsāks ražošanu, tā būtu pilnīgi gatava darbam.
– Cik nozīmīgs ir biznesa forums – vai tā ir tikai situācijas apzināšana vai arī jaunu kontaktu un iespēju veidošana?
– Biznesa forumā piedalījās gan Latvijas prezidents, gan citi Liepājā dislocētie uzņēmumi, piemēram, UPB, kurā strādā vairāk nekā 1000 darbinieku, izteicās arī Liepājas biznesa centra vadītājs Larss Fogs, kas uz Latviju ir atvedis vairāk nekā desmit Skandināvijas uzņēmumus. Faktiski piedāvājums ne ar ko nav sliktāks kā, piemēram, Gdaņskā vai citā Eiropas ostas pilsētā. Turklāt mums norit arī lidostas rekonstrukcija, kas paver plašas iespējas apkalpot gan pasažieru, gan transporta lidmašīnas.
Liepājas piedāvājumā ietilpst arī kurortoloģijas un tūrisma attīstība, kam mums ir pietiekami labas iestrādes un resursi, kurus vajag pilnveidot un attīstīt.
Lai arī, runājot par investīcijām, mēs esam pieraduši dzirdēt kādu metropoļu nosaukumus, taču atļaušos teikt, ka Liepāja nav ne ar ko sliktāka. Gan iespēju ziņā, gan infrastruktūras, gan nodokļu politikas ziņā, ņemot vērā, ka mums darbojas Speciālā ekonomiskā zona ar savu atbalstu. Dažās jomās pat ir zināmas priekšrocības, jo mums joprojām ir pieejamas plašas ostas teritorijas attīstībai.
– Jūs pieminējāt lidostu – par to jau tiek runāts vairākus gadus. Vai tagad ir redzama reāla virzība?
– Jā, divus gadus strādājām pie lidostas attīstības plāna. Šobrīd ir radusies iespēja lidostas attīstībai piesaistīt ES finansējumu, un patlaban norit konkrēti darbi skrejceļa, apgaismes sistēmas un citas infrastruktūras uzlabošanā un modernizācijā.
Ar potenciālajiem lidojumu operatoriem ir notikušas ievada sarunas, bet līgumu par konkrētu sadarbību vēl nav, jo, kā jebkurā nozarē, arī avio pārvadājumos operatoram ir svarīgi zināt, kāds tad īsti būs šis objekts, un tikai tad pieņemt galīgo lēmumu. 2015. gadā turpināsies lidostas rekonstrukcija, un par reāliem līgumiem ar avio pārvadājumu operatoriem varēsim sākt runāt 2016. gadā.
Kopumā lidostas rekonstrukcijā paredzētas 9 miljonu eiro investīcijas.
– Daudzi lielie uzņēmumi sūkstās, ka nespēj būt konkurētspējīgi pasaules tirgos dēļ pārlieku augstajām energoresursu cenām – pie mums ražotājiem pat elektroenerģija ir dārgāka nekā vairākās Eiropas valstīs.
Elektroenerģijas cenai ir ļoti liela nozīme, un šobrīd to vēl vairāk palielina obligātā iepirkuma komponente (OIK). Tā ietekmi izjūt ne tikai Liepājas, bet arī citas Latvijas energoietilpīgās ražotnes, tostarp Valmieras stikla šķiedra un Cemex. Latvija turpina virzīties uz zaļākās valsts statusu pasaulē, kas ietver arī zaļi saražotās elektroenerģijas apjomu – jo lielāks būs tās īpatsvars, jo lielāks būs OIK.
– Vai ir iespējams sabalansēt vēlmi būt zaļākajai valstij pasaulē un vienlaikus saglabāt vērā ņemama apjoma ražošanu eksportam?
– Gribu atzīmēt, ka ne tikai metalurga, bet praktiski visu Liepājas ražošanas uzņēmumu darbību ietekmē starptautiskie notikumi un situācija pasaules tirgos, jo ap 95% no Liepājā saražotā nonāk eksporta tirgos. Viens no piemēriem, – otra Liepājas spēcīgākā nozare ir tekstila izstrādājumu ražošana. Aprēķināts, ka gadā vidēji Liepājā saražo 10 miljonus krūšturu – likumsakarīgi, ka Latvijas sievietēm šāds apjoms nav nepieciešams. Ja šie uzņēmumi nespēs konkurēt ar citiem pasaules ražotājiem, Latvijas ekonomikas izaugsme ir apdraudēta.
– Savu iespaidu uz kopējo kravu pārvadājumu apjomu Liepājas ostā nenoliedzami ir atstājušas problēmas Liepājas metalurgā. Taču kā jūs vērtējat tagadējo situāciju?
– Vislielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā ir bijis 2012. gadā, kad kopumā tika apstrādāts 7,6 miljoni tonnu dažādu kravu.
Nākamajos gados bija vērojams kravu kritums, taču, salīdzinot ar pagājušā gada desmit mēnešiem, kravu apgrozījums ir palielinājies par 7,9%, un mēs cerīgi raugāmies nākotnē.
– Vai Liepājā bez jau tradicionālajām metālapstrādes un tekstila nozarēm ienāk arī cita veida ražošana, kas pilsētai būtu svarīgi, jo diversificētu riskus, ko rada kādas nozares aktivitātes kritums globālā mērogā?
– Jā, par to daudz runājām arī biznesa forumā. Jau tagad varam teikt, ka mums ir izdevies piesaistīt līdz šim Liepājā nebijušu ražošanas veidu. Piemēram, rūpnīcas Lauma Fabrics teritorijā darbu ir uzsācis (un nesen noslēgts līgums par darbības paplašināšanu) uzņēmums Cotton Club, kas ražo dažāda veida mitrās salvetes. Labi signāli ir arī no pārtikas ražošanas uzņēmumiem, piemēram, Ukrainas pārtikas ražotājs Galka iegādājās bijušo Liepājas kafijas fabriku un atjauno kafijas ražošanu.
Jaunas teritorijas tiek apgūtas arī Liepājas biznesa parkā.
– Rūpniecības attīstībai pirmkārt ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Vai esošā izglītības iestāžu pieejamība spēj to nodrošināt?
– Izglītības iestāžu spektrs pilsētā ir ļoti plašs. Patlaban pilnveidojam vidējo profesionālo izglītības sistēmu – apvienojot trīs profesionālās vidusskolas, ir izveidots profesionālās izglītības kompetenču centrs.
Tuvākajos gados plānojam pilnībā rekonstruēt un pilnveidot arī Mākslas un Mūzikas skolu, lai radītu mūsdienīgas iespējas apgūt prasmes jaunajiem talantiem. Atzīmēšu, ka daļa Mūzikas skolas nodarbību notiks arī jaunajā koncertzālē.
– Māksla un mūzika ir viena no Liepājas pamatvērtībām – sākusies koncertzāles Lielais dzintars būvniecība. Kāda tā būs un ko tā dos pilsētai un Latvijai?
– Tas ir unikāls austriešu arhitekta F. Gīnkes projekts, kas būtiski mainīs pilsētas izskatu, tēlu un procesus, kā arī radīs iespējas, kādu līdz šim nav bijis. Ir pamats domāt, ka tā būs iespēja radīt jaunus piedāvājumus arī Liepājas Simfoniskajam orķestrim un ar koncertiem uz Liepāju aicināt klausītājus no visas Latvijas un ārvalstīm. Vienlaikus koncertzāle būs atbalsts tūrisma industrijas attīstībai un mazinās sezonalitātes ietekmi uz iebraucēju plūsmu pilsētā.
Koncertzālē varēsim realizēt ļoti plašus un augstvērtīgus kultūras pasākumus, kuru norisei šobrīd vietas Liepājā nav. Lielo dzintaru ekspluatācijā nodosim 2015. gada rudenī.
– Liepājai ir vēl viens trumpis, – ārstnieciskā ūdens urbums, ko izmantot kā pamatu kurortoloģijas attīstībai.
– Jā, kurortoloģija Liepājā nav jauna lieta, jo jau vēsturiski mums ir bijušas labi attīstītas un populāras sanatorijas, kurās ārstējušies cilvēki no tuvām un tālām zemēm, tostarp Krievijas cara ģimene ir piedalījusies Liepājas kūrorta attīstībā. Šobrīd izstrādājam stratēģiju, lai Liepāja varētu iegūt kūrortpilsētas statusu. Nesen liepājā notika arhitektūras konkurss, kurā piedalījās arhitekti no vairāk nekā simts valstīm. Kurortoloģiju plānojam attīstīt sinerģijā starp pašvaldību, kas nodrošinātu pamata infrastruktūras izbūvi, bet privātie uzņēmēji radītu pašus objektus.
Mūsu lielākā vērtība ir ūdens ar unikālu sastāvu, ko var pielīdzināt Nāves jūras ūdenim – tam ir paaugstināts sāls un broma īpatsvars. Ūdens tiek iegūts no pašvaldībai piederoša 1500 m dziļa urbuma. Diemžēl patlaban tā potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Vienlaikus ir pieejamas arī ārstnieciskās dūņas.
– Šis gads jau tuvojas noslēgumam – kāds nu tas ir bijis, tāds ir, bet kādu jūs redzat nākamo gadu?
– Neskatoties uz visām pārdzīvotajām grūtībām, iepriekšējos gados Liepājā ir daudz padarīts. Šobrīd par svarīgāko uzdevumu uzskatu jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanu, tāpēc nākamo gadu redzu pilnu ar dažādiem riskiem, bet ļoti aktīvu.