Līdz ar politiskajām izmaiņām kaimiņvalstīs arī Latvijas ekonomikā notiek pārmaiņas – uzņēmējiem ir jāspēj mainīties un rast jaunus tirgus un biznesa iespējas. Vienas no riskam vispakļautākajām nozarēm ir transporta un tranzīta nozares, ko pārstāv arī Liepājas SEZ lejamkravu pārvadājumu uzņēmums DG Terminals.
Vairāk par šodienas situāciju un skatu nākotnē stāsta uzņēmuma direktors Aivars Millers.
– Cik lielā mērā notikumi ārvalstīs ietekmē DG Terminals darbības apjomu?
– Tiešā veidā. Tas nav saistīts tikai ar Krievijas un Ukrainas krīzi, bet gan ekonomisko situāciju pasaulē un Eiropā. Eiropā vēl arvien nav vērojams ekonomikas izrāviens, kas radītu pieprasījumu pēc energoresursiem, tostarp naftas produktiem, kas ir mūsu uzņēmuma galvenais darbības veids. Zemais pieprasījums pēc energoresursiem rada arī naftas produktu cenu kritumu. Rezultātā, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstīgo laika periodu, mūsu terminālī kravu apgrozījums krities turpat par 20%.
– Un ko tad darīsiet? Nesēdēsiet taču rokas klēpī salikuši un negaidīsiet uz brīnumu?
– Mūsu uzņēmuma stiprā puse ir savlaicīga risku diversifikācija, radot iespēju pārkraut arī neliela apjoma specifiskas lejamkravas. Mēs klientiem varam piedāvāt pārkraut un uzglabāt arī tādu lejamkravu sortimentu, ko neviens cits terminālis Baltijas reģionā neuzņemas, tostarp akmeņogļu darvu. Tieši specifisku kravu pārvadājumos mēs saskatām uzņēmuma attīstību, tāpēc veicam investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Šogad vien investēsim kopumā ap miljonu eiro – tas DG Terminals ir vēsturiski lielākais investīciju apjoms viena gada laikā.
– Uz ko vērstas šīs investīcijas?
– Galvenokārt uz esošo procesu kontroles pilnveidošanu, uzskaiti un negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi samazināšanu. Turpmāk pa dzelzceļu piegādātās kravas ne tikai mērīsim, bet arī svērsim, jo klientiem un produkta piegādātājiem ir svarīgi, lai tieši tik, cik viņi nosūta, arī saņemtu gala klients. Arī mums būs vieglāk strādāt ar klientiem, jo precīza uzskaite ir ļoti būtisks kvalitatīvas darbības rādītājs.
Vienlaikus investējam automatizēto vadības tehnoloģiju pilnveidošanā, kas samazina cilvēka faktora ietekmi uz procesiem, kā arī pilnveidojām un sertificējām laboratoriju.
Investīcijas tiek ieguldītas arī tehnoloģijās, kas mums dos iespēju paplašināt apstrādājamo kravu sortimentu – vairākas iekārtas šo procesu nodrošināšanai jau ir piegādātas, citas vēl ir ceļā, taču nākamā gada sākumā tās būs uzstādītas un mēs varēsim pieņemt jaunus kravu veidus.
Jebkurā naftas produktu pārkraušanas procesā izdalās naftas produktu tvaiki. Turpināsim arī investēt iekārtās, kas samazina šo tvaiku nonākšanu atmosfērā.
Ļoti nozīmīgas investīcijas ir arī personāla izglītošanā un profesionalitātes paaugstināšanā.
– Visu jauno procesu pamatā tomēr ir cilvēks – profesionālis. Vai jums pietiek šādu cilvēku?
– Ar lepnumu varu teikt, ka pie mums strādā visaugstākās kvalifikācijas speciālisti, taču tas ir jautājums, pie kā strādājam un visu laiku pilnveidojam apmācības procesu. Pagājušajā gadā mūsu kolektīvā ir sākuši strādāt vairāki jauni speciālisti, tomēr to piesaiste nebūt nav vienkārša. Neskatoties uz to, ka mūsu uzņēmumā laikam ir pilsētā augstākais vidējais atalgojums mēnesī – ap 1000 eiro, iespējams, arī viens no augstākajiem valstī, speciālistus, kas atbilst mūsu specifikai un profesionalitātei, atrast ir grūti. Cenšamies atrast tepat Liepājā, bet nākas piesaistīt arī rīdziniekus.
Mūsu uzņēmumā ir nepieciešami augstas klases IT speciālisti, kuru trūkumu izjūtam ne tikai mēs – tādu trūkst visās nozarēs, jo ražošanas, apstrādes un citās nozarēs notiek strauja attīstība – cilvēkus arvien vairāk aizvieto automatizētās sistēmas, bet to vadībai nepieciešami spējīgi IT speciālisti.
Problēmas risinājums ir izglītības sistēmā – ir jārod veidi, kā veicināt jauniešu interesi par inženiertehniskajām zinātnēm, tām jākļūst prestižām un augstu novērtētām.
– Naftas produktu apstrāde vienmēr saistās ar riskiem videi un cilvēkam. Arī jūsu uzņēmums ir saņēmis pārmetumus gan par smakām, gan naftas produktu noplūdēm...
– Tas ir ļoti konkrēts jautājums par nesenajiem notikumiem. Neviens terminālis tehniski nespēj pārbaudīt katrā cisternā saņemto produktu sastāvu. Kas attiecas uz smakām – tās neapšaubāmi ir kaitinošas un tāpēc nav pieļaujamas. Ja konstatējam, ka ir iespējams kaitējums cilvēku veselībai, tad tiek veikti atbilstoši civilās aizsardzības pasākumi. Konkrētajā gadījumā klients piegādāja un mēs, nepamanot produktu kvalitātes neatbilstību līgumā atrunātās kvalitātes rādītājiem, pieņēmām kravu. Kravas sastāvā bija paaugstināts sēra savienojumu īpatsvars. No vienas puses, ir mūsu vaina, ka laikus nepamanījām, ka ar šo kravu kaut kas nav īsti kārtībā, tāpēc mums arī nācās uzņemties visu atbildību. Ja laikus būtu konstatējuši kravas neatbilstību, varējām to nepieņemt un nosūtīt atpakaļ klientam. Tāpēc mēs esam aktualizējuši jautājumu par darbinieku atbildību par termināļa kopējo darbību – viņiem ir ne tikai strikti jāseko paredzētajai procedūrai, bet arī pašiem jāpievērš lielāka uzmanība notiekošajam – paviršībām šeit nav vietas. Ja rodas šaubas vai problēmas, ir jāziņo. Faktiski tas ir attieksmes jautājums – mums vajadzīgi tikai tādi cilvēki, kuri ir ieinteresēti uzņēmuma kopējā attīstībā. Otrs virziens, kā izvairīties no līdzīgām situācijām, ir rūpīga klientu izvēle. Ar konkrēto klientu sadarbība ir pārtraukta. Piesaistot jaunus kravu veidus, rūpīgi izvērtējam arī iespējamos riskus videi – meklēsim kravas, kas neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Attiecībā uz naftas produktu noplūdi kanālā paskaidrošu: mūsu teritorijā atradās tā sauktais vēsturiskais mantojums – novecojuši un neizmantojami rezervuāri, kuru dibenos gadu gaitā ir izveidojies visai biezs nosēdumu slānis. Šobrīd minētais rezervuārs ir nojaukts un vide attīrīta. Novecojušajā rezervuārā izveidojās sūce, un nosēdumi nonāca gruntsūdeņos un kanālā. Tāpat (no padomju armijas laikiem) ilgstošas un videi nedraudzīgas darbības rezultātā vairākās vietās zemē ir uzkrājušies naftas produkti, kas ar gruntsūdeņiem palēnām izskalojas un tālāk nonāk kanālā un jūrā. Tagad esam saņēmuši atļauju nojaukt arī citus vecos rezervuārus un esam gatavi ieguldīt līdzekļus vides sanācijā, gan izmantojot jau zināmās un Latvijas praksē izmantotās tehnoloģijas, gan piesaistot citus vides speciālistus, kas palīdzēs rast labākos risinājumus.
Atzīmēšu, ka kopš 2004. gada uzņēmumā ir ieviesta un tiek uzturēta Integrētās vadības sistēma, kas ietver starptautiskās vadības kvalitātes ISO 9001:2008 kritērijus un vides pārvaldības sistēmas ISO 14001:2004 prasības. Ieviestā sistēma rada pārliecību, ka gan klientu apkalpošana, gan saimnieciskās darbības ietekme uz vidi ir labi pārvaldīta, efektīva un atbilst starptautiskajiem standartiem.
– Jau ilgstoši tiek runāts par Karostas kanāla padziļināšanu, kas dotu DG Terminals iespēju apkalpot lielākus kuģus un uzlabotu konkurētspēju jaunu un apjomīgāku kravu piesaistē. Ja pareizi atceros, darbus vajadzēja pabeigt jau 2012. gadā, bet vēl arvien nekas nav redzams.
– Projekts ir iestrēdzis juridiskos un birokrātiskos bezceļos. Precīzāk par to jājautā pilsētas un SEZ vadībai. Protams, kanāla padziļināšanas projekts mums ir svarīgs, jo jāatceras, ka katra pārkrautā tonna Latvijas tautsaimniecībā ienes 15 līdz 20 eiro. Tātad, palielinoties kravu apgrozījumam ostā, ieguvējs nav tikai DG Terminals, bet gan visa Latvijas tautsaimniecība, tostarp – Latvijas dzelzceļš, saistītie uzņēmumi, dažādu pakalpojumu sniedzēji, strādājošo un valsts un pašvaldību budžeti.
Mazliet gan mulsina ieplānotā kanāla padziļināšanas tehniskā projekta iecere, kura ietvaros padziļināšanas laikā iegūtā grunts tiks deponēta kanāla seklākajā, neizmantotajā daļā. Manuprāt šī grunts ir piesārņota ar visu iespējamo un nav izmantojama uzbēruma veidošanai – tur droši vien netrūkst nekā no Mendeļejeva tabulas. Taču es neesmu vides speciālists – tās ir tikai manas domas. Iespējams, ka viss būs labi. Katrā gadījumā kanāla padziļināšana pavērs plašākas iespējas DG Terminals attīstībai.
***
UZZIŅAI
Kravu apgrozījums, tūkstošos tonnu, DG Terminals
2006 342
2007 366
2008 412
2009 307
2010 410
2011 387
2012 292
2013 354
2014 262*