Daiga Stokenberga / Autori

Valmieras Valsts ģimnāzija saņēmusi atzinības rakstu no Rīgas Tehniskās universitātes rektora «Par kvalitatīvu un nesavtīgu darbu, sagatavojot 25 skolēnus studijām RTU 2015./2016. mācību gadā». Šis ir tikai viens no piemēriem, kas raksturo Valmieras Valsts ģimnāzijas realizēto augsto izglītības kvalitāti.

Vidzemes Olimpiskais centrs katru gadu nāk klajā ar jaunu piedāvājumu. Pagājušajā gadā tā bija Gaujas Sajūtu parka taka kokos ar nobraucienu pār Gaujas senleju, bet šā gada aktualitāte ir jaunā peldbaseina kompleksa būvniecība. Jaunā baseina kompleksu plānots atklāt 2017. gada vasarā.

Valmieras pašvaldība vienmēr ir definējusi, ka ir biznesa attīstībai labvēlīga pilsēta. Kādi ir pašvaldības rīcībā esošie instrumenti, lai šie vārdi īstenotos dzīvē, vairāk stāsta Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā ar tiesas nolēmumu bija paredzēta īrnieku piespiedu izlikšana no pašvaldības īres dzīvokļa Ēvalda Valtera ielā 7. Tiesu izpildītājam, pašvaldības policijas un mājas apsaimniekotāja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) pārstāvjiem īrnieks durvis neatvēra. Ja tuvākajās dienās īrnieks nenodos dzīvokli izīrētāja – Rīgas pašvaldības – rīcībā, dzīvoklim tiks uzlauztas durvis un īrniekam vairs nebūs iespēju iekļūt līdzšinējā mājoklī.

Par visu, kas saistīts ar pilsētas infrastruktūru – ēku apsaimniekošanu, ūdenssaimniecību, siltumapgādi, ielu un ceļu stāvokli, kā arī pilsētas un skvēru skaistumu – atbildīgs ir pašvaldības uzņēmums Skrundas komunālā saimniecība.

Nepilnu gadu pēc padomju armijas atstātā mantojuma, lokatora, nojaukšanas, 1996. gada janvārī, Skrundai tika piešķirts pilsētas statuss. Tolaik pilsētā ar lauku teritoriju dzīvoja 4165 cilvēki. Tāpat kā visā Latvijā, arī Skrundā iedzīvotāju skaits ir sarucis – oficiālā statistika liecina, ka Skrundā dzīvo 2264 cilvēki, bet novadā kopumā ir 5449 iedzīvotāji. Kā dzīvojas skrundiniekiem, vairāk stāsta novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Ja līdz šim Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē sabiedrība vairāk uztvēra kā lielisku izklaides vietu brīvā dabā, kur mājo koka pasaku tēli, un kā lielisku palīglīdzekli mazajiem bērniem dabas gudrību apguvē, tad pēc jaunā koka gājēju tilta – laboratorijas nodošanas ekspluatācijā pērnā gada nogalē LVM dabas parkam Tērvetē ir jau pavisam cita vērtība. Saglabājot un pilnveidojot esošo aktīvās atpūtas, izklaides un izglītošanas funkciju, Tērvetes tilts – laboratorija ir sākums jaunam attīstības posmam – visaptveroša mežu un kokrūpniecības nozares centra izveidošanai, kas apvieno lietišķo zinātni, reālu saimniecisko darbību, izglītības un izklaides funkcijas reālā laikā un vidē.

«Tukuma Raiņa ģimnāzijas tradīciju sākums meklējams 1929. gadā. Kopš tā laika obligātajai mācību programmai kā pievienotā vērtība līdzi nāk mūzika un sirds izglītība, ko turpinām vairot un cildināt,» teic direktore Sigita Kūla.

Senāk vasaras mēnešos Tukuma slimnīcā bija mazāk pacientu un bija brīvāks brīdis, lai veiktu remontus vai citus uzlabojumus, bet pēdējos gados tukšāku periodu vairs nav – vienlīdz daudz pacientu ir gan ziemā, gan vasarā. Iespējams, tas saistās ar faktu, ka vairākas apkārtnē esošās slimnīcas vairs nesniedz pakalpojumus, kā arī liecina par vispārēju Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.

A/s Sadales tīkls 20. janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz pagājušā gada nogalei Rīgas brīvostas kravu apgrozījums ik gadu pieauga, bet šobrīd jāatzīst, ka sistemātiskā augšupeja ir apstājusies – salīdzinot ar 2014. gadu, kad ostā tika apstrādāts 41,08 miljoni tonnu kravu, 2015. gadā, pārkraujot 40,06 miljonus tonnu, to ir bijis par 2,5% jeb 1,02 miljoniem mazāk.

Agrofirma Tērvete ir viens no Latvijas lielākajiem un spēcīgākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kas tradicionāli ir starp augstāko piena izslaukumu ieguvējiem, ražīgākajiem graudaugu audzētājiem un daudzkārt atzīta par Latvijas labākā alus ražotāju.

Dobeles dzirnavnieka ražotie kviešu milti Ekstra vienpadsmito gadu pēc kārtas ir atzīti par gada preci. Vienlaikus uzņēmums pērn ir sasniedzis rekordlielu graudu iepirkuma un pārstrādes apjomu, kā arī sāk virzīt tirgū jaunus produktus, kas tiks ražoti ar jaunajām pārslu un musli iekārtām.

Intervija ar SIA Dobeles ūdens valdes locekli Daini Miezīti.

Dobeles novada pašvaldība atradusi lielisku risinājumu, kā atbalstīt vietējo iedzīvotāju mazo uzņēmējdarbību un attīstīt jaunu uzņēmumu veidošanos.

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Ar Rīgas domes iniciatīvu pēdējos gados būtiski tiek uzlabots pašvaldības dzīvojamais fonds – tiek būvētas jaunas mājas un rekonstruētas esošās ēkas, lai likumā paredzētajā kārtībā rīdziniekiem tiktu piedāvāta mūsdienu tendencēm atbilstoša dzīvojamā platība. Tajā pašā laikā finanšu resursi jātērē ne tikai būvniecībai un ēku ikdienas uzturēšanai, bet arī vandāļu nodarīto postījumu likvidēšanai un gadiem garajiem tiesvedības procesiem.

Līdz gada beigām Bauskā jāpabeidz 5 MW šķeldas katlu un 1 MW dūmgāzu kondensatora uzstādīšana, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem straujiem siltuma ražošanas izmaksu kāpumiem, ko, no vienas puses, ietekmē gāzes cena, grūti prognozējamā dabasgāzes cenu politika un, no otras puses, izmaiņas valsts likumdošanā attiecībā uz gāzes koģenerācijas staciju subsidēšanu, gan citiem jauniem regulējumiem, kas atstās iespaidu uz siltuma ražošanas izmaksām.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks apmeklēja Ieriķu ielas 28. namu, kur patlaban norit rekonstrukcijas darbi. To rezultātā, ieguldot kopumā 1,3 miljonus eiro, domes sociālās palīdzības ietvaros rīdziniekiem varēs piedāvāt vēl 71 pašvaldības īres dzīvokli.

Trešdien Rīgas vicemērs Andris Ameriks apmeklēja SIA Rīgas meži Daugavas mežniecību, kokaudzētavu un kokzāģētavu.

Koncertzāle Cēsis apmeklētājiem durvis vēra pirms pusotra gada. Šajā laikā te notikuši simtiem augstvērtīgu mākslas pasākumu, kurus pavisam apmeklējuši desmitiem tūkstošu apmeklētāju. Daudziem vidzemniekiem koncertzāles apmeklējums jau kļuvis par tradīciju.