Ja līdz šim Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē sabiedrība vairāk uztvēra kā lielisku izklaides vietu brīvā dabā, kur mājo koka pasaku tēli, un kā lielisku palīglīdzekli mazajiem bērniem dabas gudrību apguvē, tad pēc jaunā koka gājēju tilta – laboratorijas nodošanas ekspluatācijā pērnā gada nogalē LVM dabas parkam Tērvetē ir jau pavisam cita vērtība. Saglabājot un pilnveidojot esošo aktīvās atpūtas, izklaides un izglītošanas funkciju, Tērvetes tilts – laboratorija ir sākums jaunam attīstības posmam – visaptveroša mežu un kokrūpniecības nozares centra izveidošanai, kas apvieno lietišķo zinātni, reālu saimniecisko darbību, izglītības un izklaides funkcijas reālā laikā un vidē.
LVM dabas parku Tērvetē aizvadītajā gadā apmeklēja 149 tūkstoši viesi, kas ir vēl nebijis apmeklētāju skaits parka pastāvēšanas vēsturē. Novembra beigās ekspluatācijā nodots unikāls koka gājēju tilts pār šoseju, kas nokļūšanu parkā padara ne vien drošu un savā ziņā aizraujošu, bet vakara stundās piedāvā baudīt saspēli starp tiltu un tam apkārtesošo teritoriju, laistoties dažādu krāsu prožektoru gaismās.
«Parka apmeklētāju vajadzību nodrošināšana ir tikai viena no jaunā tilta – laboratorijas funkcijām. Tērvetes tilts ir lielisks piemērs tam, kā zinātnieku, ražotāju un mežu apsaimniekotāju sadarbība un aktivitāšu sinerģija rada ļoti daudzpusīgu vērtību – sabiedrība iegūst lietošanas vērtību, zinātnieki ilgtermiņa pētījumu iespēju, ražotāji zināšanas inovāciju radīšanai,» norāda LVM Rekreācija un medības projektu vadītājs Normunds Namnieks.
Tilts – laboratorija
Tilts tapis SIA Meža nozares kompetenču centrs projekta Modernu un ilgtspējīgu koka konstrukciju izpēte ietvaros, un tā dalībnieki bija SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, SIA Inženierbūve, SIA IKTK, SIA Marko KEA un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate», kā arī AS Latvijas valsts meži kā lielākais nozares uzņēmums. Jaunajā tiltā – laboratorijā ir iestrādāti sensori, kas ar datorsistēmas starpniecību ziņo par vissīkākajām izmaiņām konstrukcijā, lai objektīvi reālā vidē un laikā varētu spriest par temperatūras svārstību, mitruma un saules gaismas ietekmi uz jaunās tehnoloģijas konstrukciju ilgtermiņā. Aprēķini rāda, ka, pareizi uzturot, tilta pamata konstrukcijas ekspluatācijas laiks ir 80 gadu.
Latvijas tiltu būvniecības tradīcijas ir būtiski atšķirīgas no tehnoloģijas, kāda izmantota šajā projektā – pirmo reizi Latvijā tilta vienlaidus laidumam ir izmantotas liekta līmēta masīvkoka konstrukcijas. Jāatzīst, ka Eiropā gan šāda tehnoloģija tiek izmantota ne tikai gājēju pārvadu un tiltu būvniecībā, bet arī uz ceļiem ar aktīvu transporta kustību. Vaicāts, vai līdz ar šī tilta nodošanu ekspluatācijā arī Latvijā varētu tikt aktualizēta šīs tehnoloģijas izmantošana, Normunds Namnieks teic: «Mūsu mērķis ir parādīt sabiedrībai un potenciālajiem pasūtītājiem tiltu būves iespējas, kas, no vienas puses, ir vēsturiskās pieredzes pārnese šodienā, no otras – pilnīga inovācija. Projekta realizācijai ir saņemts lielāko nozares uzņēmumu un pētniecisko centru atbalsts, jo zināšanas par mūsdienīgām koka konstrukcijām, to funkcionalitātes, ekspluatācijas un ilgizturības īpašībām ir priekšnosacījums, lai nākotnē Latvijas kokrūpniecībā attīstītu koka materiālu un koka kompozītu materiālu izmantošanu infrastruktūras būvniecībā.»
Tiltam piemīt vēl viens līdz šim Latvijas tiltu būvē neredzēts arhitektoniskais risinājums – galveno laidumu sedz jumts. Šādam risinājumam ir ne tikai estētiska, bet arī dubulta funkcionāla nozīme – jumts pasargā no mainīgu laika apstākļu ietekmes ne tikai gājējus, bet arī pašu tiltu. Jāatzīmē, ka Amerikā, it īpaši Kanādā, koka tilti ar jumtu ir ļoti izplatīti. Ir pamats domāt, ka tagad arī Latvija pārņems šo tradīciju un sinerģijā ar mūsdienīgām masīvkoka līmētajām konstrukcijām tiks radīti ilglaicīgi projekti.
Izglītošanās reālā vidē un laikā
Domājot par sabiedrības izglītošanu un izpratnes veidošanu par to, ko pēc būtības Latvijas tautsaimniecībai sniedz mežs; kādi ir ekonomiskie ieguvumi no mežu prasmīgas apsaimniekošanas; kāda ir valsts mežu apsaimniekošanas stratēģija; kā nākotnes mežs tiek sēts, stādīts, kopts un izstrādāts un kā tas ietekmē vidi un cilvēku veselību, Kokrūpniecības federācija jau šā gada sākumā pie dabas parka Tērvetē ieejas atvērs Interaktīvo meža izziņas centra paviljonu, kurā varēs gūt informāciju par mežu un kokapstrādes nozari kopumā. N. Namnieks: «Taču tas ir mūsu nākotnes plānu tikai pirmais solis – vērienīga, 180 hektāru plaša dabas izklaides parka Kurbada pasaule izveidošanai. Izglītojošais parks strādās saskaņā ar jau esošā dabas parka tradīcijām, pievēršot lielāku uzmanību jauniešu un pieaugušo informēšanai. Reālā laikā un vidē 180 ha platībā ikviens varēs iepazīties ar meža apsaimniekošanu, sākot ar sēklu sēšanu un meža stādu audzēšanu siltumnīcās, līdz pat mežizstrādei un kokapstrādei. AS Latvijas valsts meži jaunā parka koncepciju ir atbalstījusi, taču tik vērienīga projekta realizēšanai ir nepieciešams arī visu meža nozares uzņēmumu un institūciju atbalsts. Mēs ceram, ka arī Zemkopības ministrija izpratīs projekta nozīmību ilgtermiņa skatījumā un līdzdarbosies finansējuma piesaistē no ES fondiem vai citiem finanšu instrumentiem.» Speciālisti lēš, ka parks, kura konceptā iekļauta gan saimnieciskā darbība, gan izglītošanas funkcija apvienojumā ar izklaides iespējām, esošā plāna ietvaros pilnībā varētu tikt pabeigts 20 gadu laikā. Protams, projekts tiks realizēts vairākās kārtās, un viens no pirmajiem Kurbada pasaules objektiem varētu būt interaktīvā meža izziņas centra ēka, kas kalpotu arī kā ieeja jaunajā parkā. «Līdzko būs finansējums, varam ķerties pie būves tehniskā projekta izstrādes, jo koncepts jau ir gatavs un pacietīgi gaida realizācijas brīdi,» teic N. Namnieks.