Raiņa ģimnāzija audzina līderus

11 Raiņa ģimnāzijas audzēkņiem pirmā semestra vidējais vērtējums ir augstāks par 9 ballēm. Uz fotogrāfēšanos visi gan ierasties nevarēja © Publicitātes foto

«Tukuma Raiņa ģimnāzijas tradīciju sākums meklējams 1929. gadā. Kopš tā laika obligātajai mācību programmai kā pievienotā vērtība līdzi nāk mūzika un sirds izglītība, ko turpinām vairot un cildināt,» teic direktore Sigita Kūla.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Tukuma Raiņa ģimnāzijas ēkai 1927. gadā pamatakmeni ir licis toreizējais Latvijas izglītības ministrs Rainis. Tam līdzi nācis vēlējums, lai šī skola savā lielumā un nozīmē stāvētu augstāk par baznīcas torņiem. Jau 87 gadus tukumnieki pieturas pie Raiņa vēlējuma, tāpat kā pie atziņas: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Pēdējo piecu gadu laikā Tukuma Raiņa ģimnāzija ir starp labākajām vidējās izglītības iestādēm valstī. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, piemēram, 2014. gadā Raiņa ģimnāzijas audzēkņu rezultāti bija par vairāk nekā 11%, bet 2015. gadā par 9,66% labāki nekā vidēji valstī. Šie dati liecina, ka līdz iespējai saņemt valsts ģimnāzijas statusu nieks vien ir palicis.

Domājot par turpmāku izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bērnu spēju attīstīšanu, izpratni par ētiku, savstarpējo cieņu un morāli, ģimnāzijas vadība aktualizē pasākumus, kas nodrošinātu bērnu izaugsmi. Ne vecāki, ne skola vieni paši nav spējīgi iedot bērnam visu tam nepieciešamo, taču to var panākt pedagoga, skolēna un vecāku savstarpējā sinerģijā. «Izglītība ir starts izcilai nākotnei, tāpēc mums visiem kopā jāpieliek spēki, lai bērnam būtu šī izcilās nākotnes iespēja. Mēs nevaram prognozēt, kāds būs darba tirgus tad, kad mācības pabeigs šā gada pirmklasnieki, taču zinām, ka pieprasīti būs iniciatīvām bagāti, radoši, droši, uz attīstību vērsti jaunie cilvēki ar augstiem morāles kritērijiem,» pārliecināta ir direktore.

Aktualizē zinātniski pētniecisko darbu izstrādes procesu

Zinātniski pētnieciskie darbi, ko katrs Raiņa ģimnāzijas skolēns izstrādā jau no 10. klases un prezentē 11. klases mācību gada nogalē, ir liels izaicinājums – tas ir pirmais nopietnais pētījums jauno cilvēku interesējošā jomā un nereti kalpo par pamatu turpmākajai karjerai. Lai zinātniski pētnieciskie darbi tiktu izstrādāti ritmiski un neradītu papildu problēmas, no nākamā gada attiecīgo klašu stundu sarakstu vienu stundu nedēļā papildinās zinātniski pētnieciskais darbs, kura laikā audzēkņi varēs saņemt savlaicīgāk konsultācijas un atbalstu no saviem darbu vadītājiem. «Priecājamies, ka katru gadu no reģionālās zinātniski pētniecisko darbu konferences vairāki mūsu audzēkņi atgriežas ar diplomiem, kas viņiem dod iespēju iestāties augstākajās mācību iestādēs budžeta grupās. Pārsvarā tās ir ar veselības aprūpi, inženierzinātnēm un dabas zinātnēm saistītās augstskolas.»

Mūsdienu jaunietim nepieciešama citāda pieeja, jo mainījusies ir sabiedrība, tehnoloģijas, attieksme un izpausmes veids. Tāpēc Raiņa ģimnāzijas pedagogi pieņem izaicinājumus un ir gatavi mācīties, lai mācītu atbilstoši šodienas kritērijiem. Lai gūtu pieredzi no ārvalstu kolēģiem, tiek atjaunota sadarbība ar sadraudzības pilsētas Šēseles Eihes privātģimnāziju (Vācija). Šogad ieplānota Vācijas delegācijas ierašanās, bet perspektīvā iespējama arī ģimnāzijas pedagogu viesošanās pie kolēģiem Vācijā. Vienlaikus skola iesaistījusies projektā Samsung nākotnes skola un ir iekļauta finālistu skaitā.

Ne tikai oficiālā izglītība

Ar obligātajā mācību programmā iekļautajām zināšanām nepietiek, lai kļūtu par spēcīgu personību un veidotu izcilu karjeru – ir nepieciešama tā sauktā sirds izglītība, ko mācāmies vērojot, analizējot un piedaloties visdažādākajos notikumos un procesos, sākot ar savstarpējām attiecībām klasē, līdz lieliskiem panākumiem radošajās izpausmēs caur mākslu, deju un mūziku. «Mēs audzinām līderus, iemācot jauniešus iziet no savas komforta zonas gan attiecībā uz vispārizglītojošo programmu, gan radošumu, rodot balvu savai dvēselei. Pat pēc daudziem gadiem cilvēki apzinās, ko viņiem devusi skolas laika pieredze konkursos, olimpiādēs, dziesmu svētkos un citos nozīmīgos notikumos. Mūsu sirdis gavilē par absolventiem, kuri tagad kļūst par ģimnāzijas atbalstītājiem un mecenātiem, paverot vēl nebijušus ceļus tagadējiem audzēkņiem.».



Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais