Ūdenssaimniecības pilnveidošanai jauni projekti

Intervija ar SIA Dobeles ūdens valdes locekli Daini Miezīti.

– Ir sācies jauns gads, un tagad ir īstais brīdis novērtēt, kāds ir bijis iepriekšējais. Kā to vērtējat SIA Dobeles ūdens skatījumā?

– Dobeles ūdenim 2015. gads ir noslēdzies veiksmīgi – tas bijis bagāts ar vairākiem nozīmīgiem objektiem, tajā skaitā projektiem, kurus līdzfinansē ES fondi. Projektu realizācijā ieguldīti Dobeles ūdens līdzekļi, kā arī piesaistīts Dobeles novada pašvaldības un privāto pasūtītāju finansējums. Visi projekti ir bijuši nozīmīgi gan uzņēmējiem, gan kopumā centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu attīstībai Dobelē.

– Jūs pieminējāt privātos pasūtītājus. Vai tie ir uzņēmēji, kuriem nepieciešami ūdenssaimniecības uzlabojumi?

– Ne tikai. Vienu privāto pasūtījumu sadaļu veido pieslēgumu izbūve privātmājām, kā arī nelieliem ražošanas objektiem un sabiedriskajām ēkām. It īpaši tas attiecas uz vietām, kur Kohēzijas fonda ietvaros iepriekšējos gados ir realizēts tīklu paplašināšanas projekts – pakāpeniski iedzīvotāji pieslēdzas centralizētajiem tīkliem un sāk izmantot mūsdienu prasībām atbilstošas komunikācijas.

Otra privāto objektu sadaļa saistās ar tīklu izbūvi jaunbūvēm, piemēram, jaunajam Rimi lielveikalam saimnieciskās darbības nodrošināšanai bija nepieciešama ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve un pieslēguma izveidošana. Tāpat Dobelē intensīvi attīstās ražošanas industrija, un tai ir nepieciešama atbilstoša ūdenssaimniecības sistēma.

Viens no lielākajiem projektiem tika realizēts Bērzes un Lauku ielas rajonā, kur tika rekonstruēti ūdensapgādes tīkli puskilometra garumā, kas deva iespēju divām šajā teritorijā esošajām ražotnēm nodrošināt ne tikai ražošanai, bet arī ugunsdrošības prasību nodrošināšanai nepieciešamo ūdens caurplūdes jaudu. Vienlaikus ir samazināti ūdens zudumi, uzlabota ūdens kvalitāte un nodrošināts nepieciešamais spiediens sistēmā.

Tuvākajiem gadiem ir ieplānoti projekti, kas uzlabos ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu Uzvaras ielas industriālajā zonā, kur atrodas arī daudziem zināmais uzņēmums Baltic candles, kā arī citi industriālie uzņēmumi. Sistēmas sakārtošana turpināsies arī Spodrības ielā, kur atrodas Tenax, Dobeles dzirnavnieks, Nibo, kā arī jauna ražotne.

– Šajā ES finanšu plānošanas periodā salīdzinoši lieli līdzekļi ieplānoti uzņēmējdarbības attīstībai, tajā skaitā tiek atbalstīta infrastruktūras izbūve industriālajās zonās. Vai Dobeles ūdenim arī ir ieplānoti kādi projekti?

– Dobeles ūdens nav finansējuma saņēmējs šāda veida projektiem, bet mūsu līdzdarbošanās to izstrādē un realizācijā ir pašsaprotama. Mēs būsim klāt, sākot no projekta izstrādes un apstiprināšanas līdz ieviešanai dzīvē.

Patlaban pēc Dobeles novada pašvaldības pasūtījuma norit būtiska lietus ūdens kanalizācijas mezgla izbūve, kurā Dobeles ūdens kā attiecīgās nozares profesionāļi piedalās.

– Vai arī SIA Dobeles ūdens pretendē uz jaunā plānošanas perioda līdzekļiem un ir iecerējis kādu projektu?

– Runājot par ieplānotajiem Kohēzijas fonda līdzekļiem, jāatzīst, ka tie, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir ļoti nelieli un atbalsts ir paredzēts galvenokārt jaunu kanalizācijas tīklu izbūvei. Esam ieplānojuši šo finansējumu piesaistīt kanalizācijas tīklu izbūvei Brīvības ielas privātmāju rajonā, kas atrodas pirms dzelzceļa, braucot no Jelgavas puses. Minētajā teritorijā ir daudz – aptuveni 160 – privātmāju, kam nav pieejami centralizētie tīkli. Atzīmēšu, ka ūdensapgādes tīkli šajā rajonā daļēji jau ir izbūvēti, bet ne visur. Īstenojot kanalizācijas tīklu projektu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, mēģināsim rast iespēju paralēli iebūvēt arī ūdensvadu, bet to jau par paša uzņēmuma un pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo, kā jau teicu, ES fondi to neatbalsta.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde jau ir beigusies, un tagad ir izsludināts iepirkums projektēšanas darbam. Šajā pavasarī iesniegsim projekta pieteikumu VARAM, kas sola, ka projektus izskatīs un dos galējo atbildi līdz augustam. Tad varēsim izsludināt būvniecības iepirkumu, un ļoti ceram, ka jau rudenī varēsim durt lāpstu zemē.

– Plānošanas periods sākās jau 2014. gadā, bet tikai tagad Latvijā tā reāli sākas nostādnēm atbilstošo projektu izstrāde un izskatīšana. Atkal gaidāms sastrēgums projektēšanas un būvniecības nozarēs.

– Jā, divi gadi ir godam nogulēti – tas gan attiecas uz valsts institūcijām, kuru pārziņā ir noteikumu izstrāde, saskaņošana un apstiprināšana. Tagad beidzot ir sākusies kustība, kas nozīmē, ka vienlaikus Latvijā būs ārkārtīgi liels pieprasījums pēc projektēšanas pakalpojumiem un būvniekiem, kas savukārt novedīs pie neadekvāta cenu kāpuma iepriekšminētajās nozarēs. Situācija rada zināmu satraukumu arī attiecībā uz projektu realizācijas termiņiem, kuri ES fondu līdzfinansētajiem projektiem ir īsi.

Diemžēl mēs nevaram ietekmēt šos procesus, jo tā ir attiecīgi ministriju kompetence. Vienīgais ceļš, kā varam līdzdarboties noteikumu izstrādē, ir dalība Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā, kuras biedrs ir arī Dobeles ūdens.

– Jūs jau pieminējāt novada ciemus un pagastus. Vai arī šajās vietās norit ūdenssaimniecības attīstības projekti?

– 2015. gadā vislielākais uzsvars tika likts uz ERAF apguvi, kas paredzēja līdzekļus lauku teritoriju ūdenssaimniecību attīstībai. Faktiski esam izmantojuši visu pieejamo finansējumu, kā rezultātā ir veikti tīklu rekonstrukcijas un paplašināšanas projekti tur, kur tas bija nepieciešams. Aizvadītajā gadā noslēdzās tīklu rekonstrukcijas, kā arī paplašināšanas projekti Penkules ciemā un Annenieku pagasta Kaķenieku ciemā. Priecājamies, ka projekta ietvaros vienā no blīvāk apdzīvotajiem privātmāju kvartāliem, kur savulaik jau bija iekārtota centralizētā ūdens apgāde, tagad ir iespēja pieslēgties arī centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Savukārt Kaķenieku ciemā rekonstruējām arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

– No šā gada janvāra stājas spēkā jaunais Ūdens likums, kas tika izstrādāts gandrīz desmit gadus. Kāds tas šķiet jūsu skatījumā?

– Jā, par Ūdens likuma nepieciešamību runāja jau kopš 2002. gada, un beidzot tas ir stājies spēkā ar šā gada janvāri. Likums saliek pa plauktiņiem daudzas lietas, kas līdz šim tika traktētas dažādi un daudzkārt sasēja rokas nozares uzņēmumiem. Likums ir tikai pirmais solis – vēl līdz galam ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas jau detalizētāk skaidros likumā iekļautās normas. Nākamais solis ir vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kuros jau skaidri tiek definēti visi procesi un pasākumi konkrētajā vietā. Daudzviet pašvaldības jau ir izstrādājuši savus saistošos noteikumus, bet tiem pamatā nebija likuma spēka. Tagad ķēdīte veidojas likumsakarīga un loģiska.

– Viens no likuma uzdevumiem bija sakārtot sistēmu, kādā veidā organizējama kanalizācijas savākšana un apsaimniekošana centralizētajos tīklos un privātajā sektorā. Kāds ir rezumē: vai likums paredz, ka obligāti jāveido pieslēgums kanalizācijas tīkliem vietās, kur tie ir pieejami?

– Par jaunbūvēm jautājums nav diskutējams – ja ir iespēja pieslēgties centralizētajai notekūdeņu savākšanas sistēmai, tas ir obligāts pasākums. Ja runājam par esošajām būvēm, tad pastāv varianti – nevienu cilvēku nevar piespiest izvēlēties tikai vienu ceļu, tāpēc pastāv alternatīva izveidot lokālo notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu, respektīvi, hermētiski slēgtu kanalizācijas uzkrāšanas tvertni, ko regulāri izved specializētais transports. Par infiltrācijas sistēmu pilsētas teritorijā vairs mēs pat nerunājam. Likumsakarīgi, ka pēc saistošo noteikumu izstrādes un likumiskās bāzes sakārtošanas, kuras termiņš ir 2017. gada marts, kontrole tiks pastiprināta. Protams, iedzīvotājiem tiks dots arī jaunās sistēmas ieviešanas jeb pārejas periods.

– Otrs jautājums bija par pašvaldības tiesībām līdzfinansēt pieslēguma izbūvi privātmājām.

– Šis jautājums ir atstāts katras pašvaldības ziņā. Kam un kādā veidā tiks vai netiks kompensēti pieslēguma izbūves izdevumi. Es domāju, ka nekad nebūs tā, ka pilnīgi visiem neatkarīgi no viņu rocības un sociālā statusa pašvaldība pieslēgumu izbūvi finansēs pilnā apmērā. Likumsakarīgi, ka būs izstrādāti kritēriji un atbalstu saņems ierobežota sabiedrības daļa – pamatā cilvēki ar zemiem ienākumiem. Pagaidām Dobeles novadā šajā jomā saistošie noteikumi vēl nav pieņemti.