Līdz gada beigām Bauskā jāpabeidz 5 MW šķeldas katlu un 1 MW dūmgāzu kondensatora uzstādīšana, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem straujiem siltuma ražošanas izmaksu kāpumiem, ko, no vienas puses, ietekmē gāzes cena, grūti prognozējamā dabasgāzes cenu politika un, no otras puses, izmaiņas valsts likumdošanā attiecībā uz gāzes koģenerācijas staciju subsidēšanu, gan citiem jauniem regulējumiem, kas atstās iespaidu uz siltuma ražošanas izmaksām.
Līdz šim absolūti lielāko daļu siltumenerģijas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas funkciju nodrošināšanai pašvaldības uzņēmums SIA Bauskas siltums iegādājās no privātā uzņēmuma SIA Windau, kas apsaimnieko gāzes koģenerācijas staciju. Kaut arī pašvaldības uzņēmuma pārziņā ir pietiekamas jaudas gāzes katli, SIA Windau piedāvātais siltums bija lētāks, nekā to spēja saražot gāzes katlos. Tādējādi tika veiksmīgi atrisināts jautājums par siltumapgādi pilsētniekiem, turklāt piemērojot izdevīgu siltuma tarifu. SIA Bauskas siltums valdes loceklis Ilmārs Rūsis skaidro: «Līdz ar normatīvo aktu izmaiņām valstī, kas paredz, ka subsīdijas koģenerācijas stacijām faktiski tiks pārtrauktas no 2017. gada vidus, līdzšinējam siltuma piegādātājam sabiedrisko pakalpojumu regulators 2014. gada nogalē apstiprināja jaunu – par 71% augstāku siltumenerģijas tarifu. Šāds siltuma cenas kāpums atstāj būtisku iespaidu uz gala tarifu patērētājiem. Arī tad, ja mēs lauztu līgumu ar esošo komersantu, mūsu pašu gāzes katlos saražotais siltums būtu dārgāks nekā SIA Windau ražotais un mēs nespētu piedāvāt saviem klientiem pieņemamu tarifu. Izvērtējot situāciju, pieņēmām lēmumu vēl pēdējā brīdī apgūt iepriekšējā finanšu plānošanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļus, saņemot 50% atbalstu jauna šķeldas katla un dūmgāzu kondensatora iegādei, uzstādīšanai un esošās katlumājas rekonstrukcijai, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai. Jārīkojas bija ātri, jo minētā fonda atbalstu varam saņemt tikai tad, ja objekta būvniecība tiek pabeigta šī gada laikā – līdz 2015. gada nogalei.»
SIA Bauskas siltums un tā kapitāldaļu turētājs Bauskas novada pašvaldība 2014. gada rudenī pieņēma izaicinājumu un sāka intensīvi strādāt pie jaunā projekta virzības, kura kopējās izmaksas ir 2,6 miljoni eiro bez PVN. Šobrīd viss liecina, ka būvnieki būvdarbus pabeigs laikā – katli un dūmgāzu kondensators ir piegādāti, un patlaban norit iekārtu montāžas darbi, kā arī katlumājas ēkas rekonstrukcija un nepieciešamās infrastruktūras izveidošana, tajā skaitā pilnveidoti pievadceļi, izveidots šķeldas pieņemšanas un uzglabāšanas mezgls, norit ēkas jumta rekonstrukcija un ārsienu renovācija.
Ilmārs Rūsis prognozē, ka siltumu jaunajos katlos pēc ieregulēšanas darbu pabeigšanas un iekārtu nodošanas ekspluatācijā uzsāks ražot 2016. gada februāra vidū.
Projekta realizācija ir kā punkts uz i, lai varētu teikt, ka siltuma ražošana un pārvade Bauskā ir sakārtota un efektīva. Pakāpeniski ir nomainītas praktiski visas siltuma pārvades trases, un zudumi tajās ir salīdzinoši zemi – ap 12%. «Bauskai šis projekts ir ļoti svarīgs – pirmkārt, tādēļ, lai mēs ilgtermiņā spētu prognozēt stabilu centralizētās apgādes tarifu, jo nav objektīvu iemeslu, lai šķeldas cena būtiski pieaugtu. Otrkārt, tā ir enerģētiskā neatkarība – gāzes patēriņš būtiski samazināsies, jo jaunais šķeldas katls nodrošinās ap 80% no pilsētā nepieciešamā siltuma apjoma. Treškārt, siltumenerģijas patēriņa samazinājums siltināšanas rezultātā samazinās gāzes patēriņu, nepalielinot siltuma tarifu. Aukstās dienās nepieciešamo papildu apjomu iepirksim no esošā sadarbības partnera SIA Windau, kā arī izmantosim pašu pārziņā esošos gāzes katlus. Šāda situācija dod mums iespēju elastīgi reaģēt uz situāciju un «dārgo» siltumu izmantot tikai tad, ja šķeldas katla jauda nebūs pietiekama.»
Nākamais solis, kas jāsper, ir kopējā siltuma patēriņa samazināšana, kas šoreiz jau ir kā bumba patērētāju laukuma pusē. Aktīvāk jāpievēršas ēku renovācijai un siltuma patēriņa samazināšanai mājokļos, bet tas jau ir namu apsaimniekotāju un mājokļu īpašnieku kompetences jautājums, kaut gan likumdošanā paredzētas izmaiņas, kas uzliks par pienākumu arī siltuma ražotājiem veicināt šo procesu.