Andrejs Spridzāns: jaunajai valdībai jāpieņem ilgtermiņa lēmumi
Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.
– Prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis tiesības veidot valdību Mārim Kučinskim. Patlaban sabiedrībā un medijos norit asas diskusijas, kuras partijas atbalstīs, kuras neatbalstīs jauno premjerministru, kādu ministriju pārraudzība nonāks kuras partijas pārziņā. Kāds ir jūsu viedoklis par visu šo procesu, skatoties no pašvaldības vadītāja redzesleņķa?
– Ir ļoti būtiski, ka premjerministrs ir nosaukts un sākušās sarunas par valdības veidošanu, jo esošajā situācijā valsts faktiski buksēja un nenotika nekāda virzība uz priekšu. Jaunajai valdībai un politiķiem ir jāķeras pie Latvijai nozīmīgu jautājumu risināšanas, jo tie attiecas ne tikai uz valdības pārstāvjiem un partijām, bet arī pašvaldībām un sabiedrību kopumā.
Jaunajai valdībai un mums visiem kopā priekšā stāv ļoti būtiski jautājumi, kas attiecas gan uz valsts drošību, gan bēgļu uzņemšanu. Jārisina arī izglītības un veselības aprūpes sasāpējušās problēmas, tāpēc apstāties nedrīkst un jaunā valdība jāizveido pēc iespējas ātrāk.
Politiķiem ir uzdevums pieņemt stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus, jo valsts attīstība nav iespējama ar īstermiņa lēmumiem, kuri bieži vien rada haosu un nestabilitāti gan valstī kopumā, gan pašvaldībās. Turklāt visiem lēmumiem jābūt pamatīgi izstrādātiem, izdiskutētiem un skaidri saprotamiem ne tikai pašiem politiķiem, bet jebkuram cilvēkam. Jaunajai valdībai novēlu skatīties un plānot vairākus gadus uz priekšu, lai katra gada budžets un jaunie noteikumi nekļūtu par pārbaudījumu uzņēmējiem un pašvaldībām. Nav pieļaujamas nemitīgās nodokļu variācijas un citu noteikumu izmaiņas, kas liedz iespēju gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem plānot savu turpmāko attīstību ilgtermiņā un netraucēti sasniegt noteiktos mērķus.
– Kā jūs komentējat faktu, ka prezidents izvēlējās Zaļo un zemnieku savienības virzīto Māri Kučinski, nevis piedāvāja šo amatu Vienotības pārstāvim?
– Es nevaru komentēt prezidenta izvēli – acīmredzot viņam bija argumenti, kāpēc tika nosaukts tieši Māra Kučinska vārds. Vienotība varēja izvirzīt savu kandidātu un nevilcināt laiku, taču vēl arvien šai partijai ir dota iespēja strādāt valdībā un piedalīties valsts attīstības procesos.
– Daudzas pašvaldības pagājušā gada sākumā teica, ka 2015. gads būs izdzīvošanas gads. Kāds tas ir bijis Dobelei?
– Nevaru teikt, ka tas bija izdzīvošanas gads – Dobelei tas bija pilnvērtīgas dzīvošanas laiks. Nekādi satricinājumi mūs nav skāruši, un esam izdarījuši visu ieplānoto, kā arī, domājot par ES fondu finansējuma pieejamību, ieekonomējuši līdzekļus projektu līdzfinansēšanai. Kā zināms, ES naudas apguve kavējas – cerējām, ka fondi tiks atvērti jau pērn, bet tagad redzam, ka nauda būs tikai šogad.
Uz šo gadu liekam lielas cerības. Ceram, ka jaunā valdība aktīvi strādās pie noteikumu izstrādes un ES fondu apguve pilnā apmērā varēs sākties jau šogad. Ja nav zināmi spēles noteikumi, arī pašvaldības ir spiestas nogaidīt. Tas ir ļoti būtiski arī uzņēmējiem, jo daudzās nozarēs patlaban ir iestājies piespiedu dīkstāves laiks. Nedrīkst atstāt naudas apguvi uz pēdējo brīdi, kā tas bija iepriekšējā periodā, jo arī tagad laika ir palicis ļoti maz.
Steigas rezultātā cieš gan kvalitāte, gan līdz ar lielo pieprasījumu pieaug projektu realizācijas izmaksas.
Tāpat arī pašvaldībām kavēšanās ar noteikumu izstrādi rada problēmas – mums taču ir jāplāno gan finansējums, gan jāsagatavo noteikumiem atbilstoši projekti, kas nav izdarāms vienā dienā. Mēs nezinām precīzos kritērijus un projektos definētos sasniedzamos mērķus, tāpēc šodien nevaram runāt par to, ko tiešām izdarīsim šajā plānošanas periodā.
– Kāds izskatās šī gada budžets – plānojat lielākus ieņēmumus?
– Dobeles novada iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo šā gada budžets ir lielāks par iepriekšējā gada budžetu un tajā paredzēti līdzekļi visu ieplānoto mērķu sasniegšanai. Jāatzīmē, ka arī krīzes laikā Dobeles novada pašvaldības finansiālā situācija bija stabila – pratām esošos līdzekļus sabalansēt un nodrošināt pašvaldības pakalpojumus atbilstoši valsts noteiktajai kārtībai pilnā apmērā. Tieši stabilitāte ir tas, kas mums kā pašvaldībai un mūsu novada ļaudīm dod pārliecību, ka virzāmies uz priekšu, attīstāmies un augam. Mums ir pārliecība, ka mēs gribam, mēs varam un mēs izdarām.
Man atkal jāsaka, ka daudz ir atkarīgs no valdības pieņemtajiem lēmumiem – ja tiem nav pēctecības un katra valdība kaut ko vēlas būtiski mainīt, tad pašvaldība nonāk zaudētājos, jo tiek velti iztērēti līdzekļi un darbinieku resursi. Ceram, ka jaunā valdība spēs pieņemt lēmumus, kas nemainīsies ik gadu. Pagaidām es neredzu procesus, kas varētu izjaukt vai negatīvi ietekmēt mūsu izvirzītos mērķus.
– Iestrādnes noteikti ir, jo pamatvirzieni, kādiem mērķiem būs pieejama nauda, jau ir pasludināti.
– No tiem līdzekļiem, kas solīti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un degradēto teritoriju revitalizācijai, esam ieplānojuši realizēt vairākus uzņēmējiem svarīgus projektus, tajā skaitā teritorijās, kur jau tagad ir izveidojušās industriālās zonas – darbojas esošie uzņēmumi, un top jaunas ražotnes. Esam veikuši secīgus soļus, lai, tiklīdz galīgie noteikumi būs izstrādāti, mēs varētu sagatavot projektu pieteikumus. Pagaidu aptuvenās aplēses liecina, ka Spodrības ielas, Lauku ielas un Uzvaras ielas industriālajās zonās, kā arī ar tām savienojošajos posmos infrastruktūras uzlabošanā tiks ieguldīti ap 4–4,5 miljoniem eiro.
Projekti attiecas gan uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, lietusūdeņu savākšanas sistēmu, transporta kustības un gājēju drošības, apgaismojuma iekārtošanas un citiem jautājumiem. Pēc projektu realizācijas ieguvēji būs visi – arī Dobele kā pilsēta kopumā kļūst sakārtotāka un pievilcīgāka.
Mēs gaidām arī ēku siltināšanai paredzētos līdzekļus, ko kūrē Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šo līdzekļu piesaistē ir ieinteresēti arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, jo apzinās, ka vienīgais veids, kā samazināt siltuma izmaksas, ir ēku siltināšana. Arī pašvaldībai ir palikušas vairākas ēkas, kuru renovācijai ceram piesaistīt minēto fondu finansējumu. Tas ir svarīgi, jo patlaban ēkās ir liels situma patēriņš un to uzturēšana izmaksā dārgi. Pēc renovācijas par siltumu būs jāmaksā mazāk, un ietaupītos līdzekļus varēsim novirzīt citu dobelniekiem būtisku jautājumu risināšanai.
– Pirms dažiem gadiem tika izveidota Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kurā iekļāvās arī Apguldes arodskola. Vai ideja izveidot šādu profesionālās apmācības izglītības iestādi ir sevi attaisnojusi?
– Izglītības sistēmas sakārtošana ir viens no jautājumiem, uz kuru gaidām konkrētas atbildes no valsts. Mēs nevaram plānot attīstību un izmaiņas, ja nav skaidra valdības nostāja. Tas attiecas ne tikai uz profesionālo izglītību, bet arī pirmsskolas un jo īpaši vispārējās izglītības jautājumiem.
Ideja ir sevi attaisnojusi – kopumā dažādās mācību programmās šajā skolā mācās ap 320 jauniešu. Būtiski, lai novada un reģiona jauniešiem būtu iespēja jau pēc devītās klases vienlaikus apgūt gan profesiju, gan vidējo izglītību. Pretējā gadījumā daudzi aizietu mācīties uz citām profesionālajām izglītības iestādēm, un nav zināms, vai viņi atgrieztos Dobelē un novadā. Profesionālās izglītības pieejamība tuvu mājām ir nozīmīgs faktors novada turpmākai attīstībai gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, gan darbaspēka nodrošināšanai esošajiem un potenciālajiem uzņēmumiem.
Visiem kopā ir jādomā un jāstrādā, lai piedāvāto profesiju klāsts būtu atbilstošs mūsu uzņēmēju vajadzībām, kā arī vispārējās izglītības līmenis pietiekami augsts, lai audzēkņiem nebūtu grūtību tālāk mācīties koledžās vai attiecīgās nozares augstskolās. Es to uzskatu par ļoti nozīmīgu faktoru, jo izglītība ir katra jaunieša nākotnes pamats, un tā ielikšanā mēs nedrīkstam kļūdīties. Esam noslēguši sadarbības līgumus ar vairākām Latvijas vadošajām augstākās izglītības iestādēm, lai jau profesionālās vidusskolas laikā audzēkņiem būtu iespēja iepazīties ar potenciālo augstāko mācību iestādi – tās prasībām un iespējām. Atzīmēšu, ka gandrīz 70% no visiem profesionālās skolas audzēkņiem ir mūsu pašu novada jaunieši.
– Eiropu satrauc bēgļu jautājums. Kā Dobeles pašvaldība skatās uz bēgļu uzņemšanu?
– Tas ir jautājums, kas satrauc daudzus, bet Dobeles pašvaldības kompetencē nav izlemt, pieņemt vai nepieņemt bēgļus un kur tos izmitināt. Latvieši ir draudzīgi un izpalīdzīgi, taču vienmēr ir jāizvērtē, vai pārlieku liela viesmīlība neietekmēs mūsu pašu dzīvi. Ja cilvēki nāk ar labiem nodomiem un viņiem tiešām ir nepieciešama palīdzība, tad mēs neredzam problēmu un sniegsim palīdzīgu roku. Mēs negribētu, lai pie mums nonāk cilvēki ar ļaunām sirdīm, kuri dara sliktus darbus. Ja būs reāla situācija, tad arī lemsim, kā rīkoties, un ņemsim vērā sabiedrības viedokli. Katrā gadījumā Dobelē vienmēr ir gaidīti labi cilvēki ar pozitīviem mērķiem, kas papildinātu mūsu čaklo dobelnieku sabiedrību.