Jaunākajai pilsētai – jau 20 gadu. Skrunda

Nepilnu gadu pēc padomju armijas atstātā mantojuma, lokatora, nojaukšanas, 1996. gada janvārī, Skrundai tika piešķirts pilsētas statuss. Tolaik pilsētā ar lauku teritoriju dzīvoja 4165 cilvēki. Tāpat kā visā Latvijā, arī Skrundā iedzīvotāju skaits ir sarucis – oficiālā statistika liecina, ka Skrundā dzīvo 2264 cilvēki, bet novadā kopumā ir 5449 iedzīvotāji. Kā dzīvojas skrundiniekiem, vairāk stāsta novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

– Šogad Skrunda atzīmē 20 gadus, kopš tai piešķirts pilsētas statuss. Kāda Skrunda ir šodien?

– Divdesmit gadu laikā pilsēta ir ļoti mainījusies – ja mēs paskatītos vecās fotogrāfijas, tad redzētu, kā ir mainījusies pilsētas infrastruktūra – ielas, ceļi, mājas. Tajā pašā laikā mēs esam saglabājuši mazpilsētas lielākās vērtības – mieru un klusumu un, protams, cilvēkus, jo bez cilvēkiem nebūtu pilsētas. Mums ir svarīgs gan mazulis, kuram pagaidām vajag tikai mammu, gan vecā omīte, kas šeit aizvadījusi visu mūžu.

Mēs esam pakļauti globāliem procesiem, un iedzīvotāju skaita samazinājums ir daļa no šā procesa, jo pasaule mainās – cilvēki kļūst mobilāki un meklē sev piemērotāko dzīves vidi. Taču ne visiem vajag lielpilsētas – mums ir labi piemēri, kuros cilvēki no citām vietām izvēlas šo mierīgo pilsētiņu kā pastāvīgu mājvietu vai iegādājas lauku īpašumus, kur pavadīt vasaras un brīvdienas.

Mūsdienu pasaule ar tehnoloģijām dod iespēju strādāt un pat vadīt uzņēmumus no jebkuras vietas pasaulē, un kāpēc gan lai tā nebūtu Skrunda – mierīga un sakārtota vide ar visu nepieciešamo infrastruktūru. Mēs priecājamies par saviem cilvēkiem, kuri paši sev ir radījuši darba vietas – tie ir mazie uzņēmumi. Ir arī stabili un lieli uzņēmumi, piemēram, zivsaimniecības, laukkopības un lopkopības nozarēs. Kā vienu no interesantākajiem piemēriem vēlos pieminēt Vācijas uzņēmēju, kurš mūsu pusē uzsācis cigoriņu audzēšanu, kas vēlāk pārtop pasaulē plaši izplatītā cigoriņu kafijā.

– Runājot par Skrundu, cilvēkiem pirmā asociācija ir ar lokatoru. Kas tad patlaban notiek šajā vēsturiskajā vietā?

– Ir notikušas vairākas izsoles, un bijuši vairāki potenciālie īpašnieki, taču beigu beigās bijušo lokatora pilsētiņu ir iegādājusies Skrundas novada pašvaldība. Tas mums uzliek zināmu atbildību, lai pilsētiņa būtu droša un pietiekami sakārtota. Esam jau daudz izdarījuši, bet kopumā šajā vietā var labi redzēt, kā 20 gadu laikā daba pārvērš pilsētu. Šopavasar sākam piedāvāt ekskursijas, kurās iepazīstinām ar padomju laiku armijas ikdienas sadzīvi un infrastruktūru. No februāra, piesakoties Raņķu pagasta padomē, iespējams apmeklēt lokatora pilsētiņu gidu pavadībā. Ja jūs vairāk interesē vēsture, tad par gidu jāizvēlas Ints Folkmanis, bet jautrākam noskaņojumam par gidēm lieliski derēs Broņislava un viņas draudzene.

Kā vienu no perspektīvajiem mērķiem saskatām sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – patlaban iespējamā ilgtermiņa sadarbība ir pārrunu procesā, taču jau tagad šeit visai bieži notiek kareivju apmācības. Šī ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur kareivjiem trenēties reālā pilsētvidē.

Atzīmēšu, ka lokators nav vienīgais ievērojamais objekts Skrundas pusē – šeit ir vairākas ievērojamas vietas un notikumi, kuru dēļ ir vērts atbraukt uz Skrundu. Visvairāk ciemiņus gaidām maija otrās nedēļas nogalē, kad tiks svinēta Skrundas 20 gadu jubileja. Mēs esam atšķirīgi – pilsētas svētku gājiena vietā Skrundā norit laivu brauciens pa Ventu.

UZZIŅAI

• Skrunda ir jaunākā no Latvijas pilsētām – pilsētas statuss tai piešķirts 1996. gadā

• Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253. gadā

• 17. gs. Skrundā darbojās manufaktūras: stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas  

• Skrundas ciemats sācis veidoties 20. gs. 20. gados, kad 1926. gadā bijušās muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. Pēc dzelzceļa līnijas Glūda–Liepāja izbūves 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija aptuveni 50 sīktirdzniecības uzņēmumu, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi – ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas. 

• 1950. gadā Skrundai piešķirtas pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija rajona centrs.

• Pēc 2010. gada datiem, Skrundā un Skrundas lauku teritorijā ir 3698 iedzīvotāji.

• Skrundas pazīstamākais objekts ir bijušā lokatora pilsētiņa. Lokatora jaunā ēka tika nojaukta ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā.