Jānis Baiks: Uzņēmumiem vajag vairāk vietas

Valmieras pašvaldība vienmēr ir definējusi, ka ir biznesa attīstībai labvēlīga pilsēta. Kādi ir pašvaldības rīcībā esošie instrumenti, lai šie vārdi īstenotos dzīvē, vairāk stāsta Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

– Ar ko tad īsti Valmiera atšķiras no citām Latvijas pilsētām, lai varētu teikt, ka tieši šeit ir ļoti laba vieta biznesa attīstībai un dzīvošanai?

– Mēs uzskatām, ka bizness ir visa pamatā – ja attīstīsies uzņēmējdarbība, tad naudas pietiks arī visam pārējam. Tie nav tikai vārdi, bet fakti, ko varam parādīt skaitliskā izteiksmē: Valmierā ir 935 darba vietas uz tūkstoš iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka Valmierā strādā ne tikai valmierieši, bet arī reģiona cilvēki. Ekonomiski aktīvo vienību skaita ziņā uz tūkstoš iedzīvotājiem mēs atpaliekam tikai no Rīgas, kā arī jaundibināto un likvidēto uzņēmumu attiecība ir ar pozitīvu bilanci. Būtiski, ka 21% no visiem strādājošajiem ir nodarbināti rūpniecības nozarē, kā rezultātā mūsu pilsētā ir trešais augstākais saražotās produkcijas apjoms – saražotā apjoma ziņā atpaliekam tikai no Rīgas reģiona, kas ir īpašs stāsts, un Liepājas, kas trīs ar pusi reizes lielāka nekā Valmiera.

– Kādi ir pašvaldības rīcībā esošie instrumenti, lai pilsētā attīstītos ražošana un rūpniecība?

– Viens no instrumentiem ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides – uzsākot uzņēmējdarbību, no jauna uzbūvētajam nekustamajam īpašumam nodokļa atlaide var būt pat 90%. Savukārt, ja pēc trim gadiem uzņēmums turpina ražošanu, visam nekustamajam īpašumam tiek piemērota 25% atlaide.

Otrs mūsu trumpis ir labi attīstīta infrastruktūra – ūdens, gāzes un elektrības pieejamās jaudas ir ar lielu kapacitāti, tāpat pieejams dzelzceļa un autoceļu tiešais savienojums ar Rīgu un ostu.

Trešais svarīgākais – profesionāli sagatavots kvalificēts darbaspēks. Valmiera bija viena no pirmajām pilsētām, kuras izglītības iestādes, tajā skaitā Valmieras tehnikums un Vidzemes augstskola, uzsāka duālo jeb darba vidē sagatavotu darbinieku apmācību.

– Valmiera palielināja pilsētas administratīvās robežas, pievienojot daļu no Beverīnas novada teritorijas. Kāpēc?

– Piesaistot arvien vairāk un lielākus ražošanas uzņēmumus, kā arī ņemot vērā potenciālo investoru interesi, sapratām, ka pilsētā pietrūkst vietas industriālo zonu attīstībai. Praktiski mums vairs nav pietiekami plašas teritorijas, ko piedāvāt uzņēmējdarbībai, – lielākā brīvā platība ir nepilni pieci hektāri, bet uzņēmēji prasa padsmitiem un pat divdesmit hektāru jaunu ražošanas uzņēmumu būvniecībai. Jāatzīst gan, ka bijušā gaļas kombināta teritorija vēl arvien nav apgūta, bet tā ir privāts īpašums un mums nav tiesību par to lemt.

Apzinot pieejamos, bet pagaidām neizmantotos resursus, tajā skaitā jau pieminētās ūdens, elektrības un gāzes jaudas, vienojoties ar Beverīnas novada pašvaldību, tika pieņemts lēmums par robežu maiņu, 118 ha pievienojot pilsētas administratīvajai teritorijai, kas dotu iespēju piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus. Būtiski, ka šajā vietā ir ērti pieejami lielie autoceļi un dzelzceļš.

Pakāpeniski veiksim investīcijas komunikāciju iekārtošanai un infrastruktūras izveidei. Ar dažiem potenciālajiem šīs industriālās zonas nomniekiem jau norit pārrunas.

– Līdz ar pilsētas ekonomisko attīstību, likumsakarīgi, ka pieaug iedzīvotāju skaits. Vai esat gatavi uzņemt jaunus valmieriešus?

– Dzīvojamā fonda jautājums ir viena no aktualitātēm jau vairākus gadus. Līdz ar zemo piedāvājumu, īres tirgū ir neadekvāti lielas cenas. Diemžēl privātie nekustamā īpašuma attīstītāji nav gatavi būvēt daudzdzīvokļu namus, ko piedāvāt īres tirgū. Tāpēc pašvaldības uzņēmums ir izsludinājis iepirkuma konkursu 150 dzīvokļu projektēšanai un būvniecībai.

– Vai, domājot par jauniem uzņēmumiem, netiek piemirsti esošie?

– Mēs esam pateicīgi visiem uzņēmumiem, kuri šeit bija, ir un būs, jo viņi ir pilsētas izaugsmes pamatā, tāpēc domājam arī par esošo industriālo zonu infrastruktūras pilnveidošanu un uzlabošanu. Šajā ES fondu plānošanas periodā esam ieplānojuši projektus, kas uzlabos arī esošo uzņēmumu darbības vidi. Līdz ar to mūsu uzņēmumi kļūst arvien konkurētspējīgāki un pilsētai kopumā ir lielāki ieguvumi.