Tarifu līdzsvarošana – solis uz elektropārvades kvalitātes uzlabošanu

A/s Sadales tīkls 20. janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Kāpēc pieņemt šāds lēmums un kādu iespaidu tas atstās uz elektroenerģijas patērētājiem, vairāk skaidro a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

– Uzņēmuma galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilu un pieprasījumam atbilstošu elektroenerģijas piegādi klientiem. Kā jūs vērtējat šodienas elektroenerģijas piegādes kvalitāti Latvijā?

– Saskaņā ar neatkarīgā ārējā auditora SWECO veikto tehnisko auditu Latvijas elektrotīkls neatbilst ilgtspējīga elektrotīkla prasībām. Ņemot vērā auditora ieteikumus, 2014. gadā a/s Sadales tīkls izstrādāja sadales elektrotīkla attīstības plānu, kas paredz desmit gadu laikā veikt nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu sadales pakalpojuma kvalitātes vidējo līmeni Eiropā. Lai to panāktu, ik gadu vismaz jāatjauno vai pilnībā jārekonstruē 1600 kilometru esošo elektrolīniju.

Par elektroenerģijas piegādes kvalitāti var spriest pēc diviem kritērijiem – avārijas atslēgumu skaits un laika periods, kas nepieciešams tā atjaunošanai. Šādus kritērijus izmanto arī citās Eiropas valstīs, un šī informācija ir publiski pieejama. Tas mums dod iespēju objektīvi salīdzināt Latvijas un citu Eiropas valstu elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Jāatzīst, ka Latvijas situāciju nevar vērtēt kā labu. Vidēji Eiropā viena avārijas atslēguma ilgums ir 88 minūtes, bet mūsu elektrotīklā tās ir aptuveni 150 minūtes. Starpība ir liela, tāpēc mēs aktīvi strādājam, lai šo laiku samazinātu. Atzīmēšu, ka pirms dažiem gadiem Latvijā vidējais atslēguma laiks bija pat 240 minūtes, tātad mums ir izdevies šo laiku samazināt un elektroapgādes kvalitāti uzlabot.

– Ar kādām metodēm to var izdarīt?

– Liela nozīme ir esošā elektrotīkla tehniskajam stāvoklim un izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem. Katrs gadījums un katras līnijas tehniskais stāvoklis tiek rūpīgi novērtēts un atkarībā no rezultātiem pieņemts izsvērts lēmums, vadoties pēc ieguldījumu un izmaksu efektivitātes ilgtermiņā. Ne visos gadījumos ir nepieciešama tīklu rekonstrukcija, citviet pietiek ar balstu nomaiņu. Ja tiek pieņemts lēmums par elektrolīnijas vai tās posma rekonstrukciju, tālāk tiek izvēlēts atbilstošākais tehniskais risinājums – pierastā kailvadu gaisvadu līnija, mūsdienīga izolēto gaisvadu līnija vai pazemes kabeļa iekārtošana. Izvēloties risinājumu, vērā tiek ņemti vairāki faktori, tajā skaitā klientu vajadzības un prasības pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, iedzīvotāju apdzīvotības blīvums un elektroenerģijas patēriņa apjoms, pašvaldības attīstības plāni un citi faktori, – jo lielāku patērētāju skaitu un stratēģiskos objektus ietekmē konkrētā elektrolīnija, jo drošākam jābūt izmantotajam tehniskajam risinājumam.

Atzīmēšu, ka ceturtā daļa līniju vijas caur mežiem, kur nelabvēlīgos laika apstākļos tās apdraud jau pieminētie koki un lūstošie zari, tāpēc tagad arvien biežāk mežainos apvidos izbūvējam izolēto gaisvadu līnijas un kabeļlīnijas, kas ir izturīgākas pret pārrāvumiem. Kā jau teicu, katrs gadījums ir individuāls, un mūsu mērķis ir sabalansēt ieguldījumu apjomu ar ilgtermiņa ieguvumiem un veikt to visefektīvākajā veidā, tajā skaitā izvērtējot līnijas kapacitātes atbilstību reālajam patēriņam un faktiski izmantotajai jaudai.

– Kopš būvēta lielākā daļa elektropārvades līniju, Latvijas ekonomisko aktivitāšu un patēriņa ģeogrāfija ir būtiski mainījusies. Zināms, ka lielas jaudas līnijas vēl arvien ir bijušo kolhozu centros, pie fermām un cita veida saimnieciskās darbības objektiem, kur šodien faktiski nekas nenotiek. Vai šīs līnijas arī tiek uzturētas darbakārtībā?

– Ja mēs neesam saņēmuši klienta atteikumu no pieslēguma, tad mums ir jānodrošina, ka jebkurā brīdī, kad kādā objektā, kas nav izmantots gadiem, tiks nospiests elektrības slēdzis, lampiņa iedegsies. Jautājums saasinās, ja konkrētajā vietā ir ieplānota līnijas rekonstrukcija – ko darīt ar faktiski neizmantoto pievadu – demontēt vai atjaunot ar iepriekšējo jaudu? Ja izdodas sazināties ar klientu, visbiežāk viņi saka, ka vajag visu tieši tā, kā bija, kas mums uzliek par pienākumu investēt līnijas rekonstrukcijā un nodrošināt pieprasīto jaudu, bet klients par pieslēguma nodrošināšanu nemaksā vispār neko, jo patēriņa taču nav! Ar daudziem klientiem, kuru īpašumā atrodas objekts ar nulles patēriņu, sazināties pat neizdodas. Ja par pieslēguma nodrošināšanu būs jāmaksā, klientiem būs stimuls padomāt.

Objektu, kuros nav šī elektrības patēriņa, ir ļoti daudz – tā sauktais nulles patēriņš ir 120 tūkstošos objektu, un gaisvadu elektrolīniju garums, kas nodrošina šos pieslēgumus, ir aptuveni 3000 km. Turklāt tās nav tikai lauku teritorijas – starp nulles patērētājiem ir ļoti daudz pilsētas dzīvokļu.

– Es saprotu, ka fiksētā maksājuma ieviešana neatkarīgi no patēriņa apjoma ir viens no instrumentiem, kā klientiem piespiest pārdomāt pieslēguma un tā jaudas lieluma nepieciešamību.

– Tieši tā, jo patlaban patērētāji ar vidēju un lielu patēriņu apmaksā arī to pieslēgumu uzturēšanu kārtībā, kuros patēriņa nav vai tas ir ļoti mazs.

– Par cik lielu ikmēneša maksājumu mēs runājam? Respektīvi – kādu iespaidu tas atstās uz mājsaimniecībām?

– Mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu tiks piemērota 1,5 eiro (tajā skaitā PVN) pieslēguma maksa mēnesī un vienlaikus elektroenerģijas piegādes tarifs samazināts par 20%. Turklāt tieši mājsaimniecības sastāda absolūti lielāko daļu mūsu klientu – kopumā ap 1 miljonu objektu. Tātad 1,5 eiro būs jāmaksā neatkarīgi no tā, ir vai nav patēriņš. Mūsu aprēķini parāda, ka tiem, kuru patēriņš mēnesī ir 85 kilovatstundas un vairāk, kopējais maksājums par elektroenerģiju samazināsies. Piemēram, pie patēriņa 100 kilovatstundas mēnesī maksājums samazināsies par 25 centiem, savukārt pie patēriņa 300 kilovatstundas mēnesī rēķins būs jau par 3,76 eiro mazāks.

Savukārt mājsaimniecībām, kurās ir trīs fāžu pieslēgumi, fiksētais maksājums būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20 ampēru pieslēgumos ar nulles patēriņu ik mēnesi būs jāmaksā 4,84 eiro. Tajā pašā laikā šādā objektā, sākot no patēriņa, kas lielāks par 300 kilovatstundām mēnesī, kopējais maksājums par elektrību jau būs mazāks par pašreizējo. Veicot aprēķinus, ir ņemta vērā arī 6% elektroenerģijas cenas samazinājuma prognoze 2016. gadam.

– Ko no jaunās kārtības iegūst a/s Sadales tīkls?

– Ieguvumi ir vairāki – no vienas puses, tas ir prognozējamais uzturamo elektrotīklu kopgaruma un to uzturēšanas izmaksu samazinājums, jo, līdzko cilvēkiem būs jāmaksā par nevajadzīga pieslēguma uzturēšanu, viņi rūpīgi izvērtēs, vai tas ir lietderīgs. Otrs ieguvums ir klientu efektīvi neizmantoto jaudu atbrīvošanās, kas šodienas apstākļos ir ļoti svarīgs arguments. Interese pēc jauniem pieslēgumiem un attiecīgām jaudām ekonomiski aktīvās vietās ir vairāk, nekā spējam nodrošināt pie esošās elektrotīkla kapacitātes. Pagājušajā gadā ierīkojām 7500 jaunus pieslēgumus, bet interese ir divreiz vairāk. Pieslēgumu ierīkošana ir pietiekami darbietilpīgs process, it īpaši tad, ja ar esošā transformatora jaudu konkrētajā vietā nepietiek. Jaunās tarifu struktūras izmaiņas var palīdzēt risināt arī šo jautājumu, jo ne visur efektīvi tiek izmantota pieejamā kapacitāte, piemēram, kāda klienta pieprasītā jauda ir 40 vai vairāk ampēru, bet faktiski tā netiek izmantota. Tajā pašā laikā blakus top jauns objekts, kam nepieciešama 20 ampēru jauda, bet transformatora esošā kapacitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu vēl kādu papildu pieslēgumu. Ja esošajam klientam būs jāmaksā fiksētā mēneša maksa atkarībā no pieprasītās jaudas, viņš izvērtēs, vai viņam tā tiešām ir nepieciešama, un, ļoti iespējams, atteiksies no liekās jaudas, līdz ar to turpmāk maksās mazāk. Tas savukārt mums dos iespēju izveidot jaunu pieslēgumu esošās kapacitātes ietvaros ātrāk un ar zemākām izmaksām, piemēram, jaunam klientam.

Prognozējam, ka jaunā sadales tarifu struktūras sistēma gadā dos ap 5 miljoniem eiro no nulles patēriņa pieslēgumiem, ko varēsim novirzīt elektropārvades tīklu rekonstrukcijai un līdz ar to arī kvalitātes uzlabošanai. Kā jau teicu, finansējums ļoti nepieciešams esošo elektrotīklu rekonstrukcijai, kā rezultātā ilgtermiņā tiks paaugstināts sadales pakalpojuma kvalitātes un drošuma līmenis. Tarifu līdzsvarošanas modelis ir viens no instrumentiem, kā uzņēmumam ilgtermiņā efektīvāk izmantot pieejamos resursus, vienlaikus ieviešot vienlīdzības principu starp patērētājiem. 

UZZIŅAI

• A/s Sadales tīkls elektroenerģijas piegādi nodrošina 1,2 miljoniem klientu objektu Latvijā

• Kopējais elektroapgādes tīklu garums ir vairāk nekā 95 tūkstoši kilometru (tas ir vairāk nekā divas reizes apkārt zemeslodei)