Bens Latkovskis / Autori

Šīs nedēļas pasaules svarīgākā ziņa bija Francijas varas iestāžu uzsāktā nelegālo imigrantu nometnes – Kalē «džungļi» likvidācija. Pirms runājam tālāk, jāpasaka, ka, migrantu krīzei sākoties, biju nosacītajā «velkamistu» pusē. Esmu daudzkārt bijis ārpus Eiropas un nekad neesmu savu bālģīmību uztvēris kā īpašu privilēģiju. To, ka esmu piedzimis ar baltāku ādas krāsu, nekāda ziņā neuzskatu par kādu savu nopelnu. Tāpēc uz cilvēkiem cenšos skatīties, nevēršot uzmanību uz viņu ādas krāsu. Atzīšos, ka ne vienmēr izdodas, bet šoreiz nav runa par to.

Kāreizējais Latvijas kosmētikas un parfimērijas flagmanis Dzintars ir uz bankrota sliekšņa. Rūpnīcas darbinieku un sabiedrībā populāru cilvēku aicinājums iegādāties Dzintara ražotās preces guvis lielu atsaucību, un veikali esot izpirkti tukši. Jācer, ka šī palīdzība būs pietiekama un uzņēmums atkopsies. Taču, pat ja tas izdosies šoreiz, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos, rūpnīcā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.

Pēdējā laikā uzbangojušas kaislības par jauno Rīgas tramvaja līnijas projektu, kas jau ieguvis zīmīgu nosaukumu – kapu tramvajs, jo paredzēts, ka līnija ies gar Senču ielu caur Lielo kapu teritoriju. Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti no Vienotības un Nacionālās apvienības nosūtījuši vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kurā aicina projektu apturēt, jo līnija ies cauri kapiem un, iespējams, skars dažus apbedījumus.

Nākamā gada pašvaldību vēlēšanu galvenais jautājums būs – vai Ušakovam izdosies noturēt varu Rīgā.

Nobela prēmija ekonomikā šogad piešķirta Oliveram Hārtam un Bengtam Holmstrēmam par līgumslēgšanas (kontraktu) teorijas izstrādāšanu.

Lai gan vārdos gandrīz visi ir par miera saglabāšanu pasaulē un nevēlas piedzīvot īstu, lielu karu, zempaziņas līmenī tas tā ne vienmēr ir. Mūsu tuvākajā apkārtnē karš nav bijis jau vairākas paaudzes, un, par spīti tam, ka ik dienu televīzijā rāda reportāžas no Ukrainas, Sīrijas un citām vietām, vairumam karš ir kā citā realitātē esošs kino, no kura nav personiskās pieredzes radītu baiļu. Bailes ir abstraktas, un tas šajā situācijā ir tas bīstamākais.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pēc atbrīvošanas no KNAB īslaicīgās aizturēšanas izolatora apgalvoja, ka neko nelikumīgu neesot darījis un KNAB viņu aizturējis «nezin par ko». Truksni pārstāvošā Zaļā partija no sava partijas biedra nedomā norobežoties un viņu atbalsta. Tikmēr Jūrmalas domes deputāti vāc parakstus ierosinājumam izteikt neuzticību Truksnim kā Jūrmalas mēram un ievēlēt jaunu pilsētas galvu.

Pirms plaši anonsētās partijas Vienotība domes sēdes 24. septembrī, kurā tika solīts veikt rūpīgu kļūdu analīzi un noteikt jaunas vadlīnijas, tika nomainīta Vienotības interneta mājaslapa.

Pirmās ASV prezidenta kandidātu televīzijas debates Hofstra universitātes zālē (Hempsteda, Ņujorkas pavalsts) pārsita visus skatītāju rekordus. Gandrīz simts miljonu (parasti ap 60–70 miljonu) amerikāņu tvēra katru pretendenta frāzi un uzmanīgi vēroja katru kustību. Vairāk nekā pusotru stundu ekrānā bija redzami tikai viņi divi vien. Nekādas reklāmas pauzes. Moderators Lesters Holts, uzdodot jautājumus vai izsakot replikas, palika aizkadrā. Uz pusēm pārdalīts ekrāns, abi tuvplānā. Redzama katra grimase.

Ir pilnīgi skaidrs, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ambīcijas neapmierināsies ar uzvaru pār pasaules čempioni Hu Jifaņu pie šaha galdiņa. Viņas mērķi ir daudz augstāki. Ne jau koka figūriņas bīdot, bet spēlējot nopietnākas spēles. Latvijas Ministru prezidenta amats varētu būt tas vēsturiski tuvākais, bet ne augstākais mērķis.

Vienotības valdes priekšssēdētājs Andris Piebalgs ir publiski solījis līdz gada beigām «uzraut» paša vadītās partijas reitingus līdz divciparu skaitlim.

Svētdien Krievijā notika Valsts domes vēlēšanas, kuras par vēlēšanām vārda klasiskajā izpratnē grūti uzskatīt, jo īstās vēlēšanās svarīgas ir proporcijas, kādās sadalīsies dažādu partiju deputātu mandāti, taču šoreiz tas nevienu neinteresēja.

Nupat pirmizrādi piedzīvojis Mišela Velbeka pretrunīgi vērtētā romāna Pakļaušanās pārcēlums uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) skatuves latviešu slavenākā režisora Alvja Hermaņa izpildījumā. Dažādos medijos nerimst plašas diskusijas gan par pašu romānu, gan par izrādi. Tas liecina, ka šī tēma – svešas kultūras ienākšana un samiernieciska pakļaušanās tai – skārusi sociāli ļoti jutīgu nervu stīgu.

Tuvākās desmitgades Latvijas lielākais infrastruktūras projekts, Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica draud nojukt, ja Baltijas valstis nespēs atrast kopīgu valodu un turpinās savstarpējos ķīviņus.

Šodien latviešu izcilajam dzejniekam, brīvdomātājam Knutam Skujeniekam 80 gadu jubileja. Dažādās intervijās viņš atkārto vienu un to pašu tēzi – mēs pārāk daudz dzīvojam pagātnē. Mums ir pilns ar sēru dienām, mēs būvējam Likteņdārzu un laužam šķēpus par dažādiem pagātnes notikumiem, bet par nākotni runājam kusli un bailīgi.

Saeimas deputātus nākamgad gaida algas pielikums – parlamenta atlīdzības budžetu plānots palielināt par vairāk nekā vienu miljonu eiro, vēsta raidījums LNT ziņas sešos. Kā skaidro Saeimas Administrācijas vadītāja Karina Pētersone, deputāti nākamgad pelnīs vairāk tāpēc, ka viņu alga ir piesaistīta vidējai algai valstī, to reizinot ar likumā noteiktu koeficientu.

Partijas Vienotība valde lēmusi vērsties pie valdības koalīcijas partneriem – ZZS un NA – ar aicinājumu sadarboties un veidot kopīgu sarakstu 2017. gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Izklausās jau labi, taču kā šo aicinājumu vērtēt pēc polittehnoloģisko dūmu izklīšanas? Cik tas ir nopietns?

ASV viceprezidents Džo Baidens savas vizītes laikā apstiprināja stingrākās drošības garantijas, kādas Latvijas vēsturē kāds tai jelkad ir devis.

Kāds sociālo tīklu lietotājs tviterī publicējis ierakstu: Šķiet, ka daudziem «Latvijas patriotiem» ideja par valsti ir svarīgāka nekā cilvēki tajā. Šā ieraksta autors acīm redzami ir pārliecināts, ka atbilde uz jautājumu, kas svarīgāks – valsts vai cilvēks, ir nepārprotama – protams, ka cilvēks.

Pirms divdesmit pieciem gadiem saulainā 21. augusta rītā Latvija de facto atguva savu valstisko neatkarību. Atļaušos teikt, ka tas bija patiess vēsturisks brīnums, un ikvienam no mums jābūt pateicīgam liktenim, ka izdevās to piedzīvot. Vismaz es to tā uztveru, lai arī ne viss vēlāk notiekošais bija gluži tāds, kā cerēts.

Kopš Lietuvā no 1. jūlija paaugstināta minimālā alga līdz 380 eiro mēnesī, Latvija šajā rādītājā ar 370 eiro mēnesī atkal ir pēdējā vietā Baltijā (Igaunijā 430 eiro mēnesī).

Kučinska valdības politiskais medusmēnesis beidzies. Sākusies ierastā cīņa par vietām dažādos kabinetos un par ietekmes sfēru reālu pārdali.