Pašreizējās priekšvēlēšanu kampaņas lielākais pārsteigums (pagaidām) ir Kaimiņa partijas negaidītā augšāmcelšanās no politiskiem miroņiem. Šo augšāmcelšanos izraisīja KNAB veiktā partijas līderu aizturēšana vasaras sākumā un grūti izskaidrojamā atsevišķu mediju pārspīlētā interese par aizturēto izlaišanu no izolatora.
Līdz šim tas bijis šīs vasaras skaļākais politiskais notikums ar sekojošiem Alda Gobzema «atmaskojumiem», kuri Latvijas politiskajā vēsturē jau folklorizējušies kā «uzvārdus es nosaukšu rīt».
Balsojot par Kaimiņu & Co, jūs savu balsi par velti atdodat politiskiem spekulantiem, kuru vienīgā interese ir šo jūsu balsi izdevīgāk pārdot jebkuram pircējam par reālu naudu
Var ironizēt par mūsu politisko kultūrvidi, kur sabiedrībā lielāku interesi izraisa politisko klaunu kumēdiņi, nevis reāli politiķu piedāvājumi. Taču tas nav tikai Latvijas fenomens. Visā pasaulē Trampa jokainie ieraksti tviterī izsauc daudz dzīvāku reakciju nekā būtiski, cilvēku ikdienu skaroši lēmumi. Jaunajā postpatiesības un sociālo tīklu laikmetā politika kļūst virtuāla gluži kā datorspēle, kuru spēlē, nevis reāli izdzīvo. Politika pārstāj būt tā ikdienas sastāvdaļa, kura ietekmē reālo dzīvi. Politika pārvēršas par kaut ko līdzīgu sportam, kur skatītāji (vēlētāji) vienkārši fano par komandām vai atsevišķiem sportistiem. No šāda aspekta Kaimiņš ir kā profesionāls kauslis hokeja laukumā. Spēlēt lāgā neprot, toties publiku uzkurina.
No citas puses, tikpat labi var arī teikt, ka Kaimiņš, Gobzems & Co ir maziski nelieši, kuri nekautrējas izmantot pat Maxima traģēdiju savās sīki savtīgajās interesēs vai ir marionetes blēdīgā Šveices advokāta Meroni rokās, taču tas lietas būtību nemaina. Viņi nav reālas politiskas figūras. Viņi ir fantomi, kuri rada ilūziju par reālu politisko procesu. «Uzvārdus nosaukšu rīt» nozīmē to pašu, ko - savu politisko platformu atklāšu rīt (tas ir, nekad, jo tādas nemaz nav). Citas partijas, kuras arī pretendē uz protesta elektorāta balsīm, bet sevi gribētu pozicionēt īstu politisko spēku kategorijā, Kaimiņpartijas eksistence stipri kaitina, jo atņem tām balsis.
Kas liek uztvert Kaimiņa partiju (nav vērts pat pieminēt to grūti izrunājamo burtu salikumu, kas oficiāli skaitās partijas nosaukums) par fantomu? Pirmām kārtām tas, ka nekādas reālas partijas nav. Pat ja pieņem, ka Latvijā vispār nav partiju, bet ir tikai atsevišķi politekonomiski grupējumi, kurus aiz ieraduma sauc par partijām, tad Kaimiņa & Co gadījumā nav pat politekonomiska grupējuma. Ir tikai diezgan naudaskārs aktieris Kaimiņš, viņa līdzgaitnieks Zakatistovs un viņiem pieslējušies Gobzems, Liepiņa, Šmits un vēl daži citi, kurus vieno tikai viens - vēlme tikt Saeimā. Tā kā nav ne partijas, ne grupējuma, Kaimiņa sarakstu grūti uztvert kā vienotu kopumu. Tā ir atsevišķu indivīdu situatīva apvienība ar vienu vienīgu mērķi - iekļūt Saeimā. Tiklīdz šis mērķis tiks sasniegts, tā arī nepieciešamība būt kopā izzudīs. Ja arī Kaimiņa saraksts pārvarēs 5% barjeru, tad tie deputāti, kas no šā saraksta tiks ievēlēti, vienotā frakcijā ilgi nepaliks. Nav nekā cementējoša, kas šos gluži atšķirīgos cilvēkus ar pavisam atšķirīgiem uzskatiem saturētu kopā. Pat ne Meroni nauda.
Var iebilst, ka partijas jau tāpēc ir partijas, ka, darbojoties vienoti, var daudz vairāk sasniegt un, ciniski runājot, sevi dārgāk pārdot, taču tas ir tikai tādā gadījumā, ja deputātu kopumam (frakcijai) ir kāds politisks svars. Ja valdošo koalīciju izveidos bez deputātiem no Kaimiņa saraksta, tad šis saraksts kā kopums nevienam nebūs vajadzīgs. Bet, ja frakcija nav nevienam vajadzīga, tad šajā frakcijā esošie meklēs individuālas iespējas paaugstināt savu personisko politisko kapitalizāciju, kāds arī bija faktiskais mērķis. Pašreizējā Saeimā līdzīgi izjuka Sudrabas frakcija un transformējās Kaimiņa iepriekšējais saraksts - Reģionu apvienība.
Aktīvi tiek baumots par Saskaņas iespējamo koalīciju ar Kaimiņu. Skan iespaidīgi un pat draudīgi, taču būsim reālisti. Saskaņai pat rožainākajos sapņos nerādās vairāk par 30 deputātu vietām. Tātad koalīcijas veidošanai Kaimiņam jāiegūst 20 vietas? Vai tas ir reāli? Nedomāju. Visas šīs runas ir tīrās pļāpas, izņemot to, ka, balsojot par Kaimiņu & Co, jūs savu balsi atdodat politiskiem spekulantiem, kuru vienīgā interese ir šo jūsu labprātīgi par velti atdoto balsi izdevīgāk pārdot jebkuram (uzsveru - jebkuram) pircējam par reālu naudu.