Sievu sitēji, nodevēji un nenopietnie
Iedomājieties, ka esat sabiedrībā pazīstama persona un pie jums atnāk kādas organizācijas pārstāvis un aicina parakstīt dokumentu, kurā apņemieties nesist savu sievu. Jums pat prātā nenāk kādreiz sist savu sievu, jo jūs viņu mīlat un cienāt, toties to personu, kura dod jums parakstīt šo papīru, par lielu autoritāti neturat. Likumsakarīgi jūs šo papīru parakstīt atsakāties, jo neredzat tam nekādas jēgas. Un tad nākamajā dienā atklājat, ka sociālajos tīklos publicēts šīs organizācijas paziņojums – ka jūs, tāds un tāds, gatavojaties sist savu sievu, jo solījumu to nedarīt neesat parakstījis.
Absurds. Taču tieši ar šādu greizu loģiku tiek tulkots vairāku partiju atteikums parakstīt Vienotības sacerēto «memorandu par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām». Visvairāk tiek pašreizējai varas partijai - ZZS. Politiskie konkurenti un vienkārši nelabvēļi šo atteikumu traktē kā nepārprotamu norādi, ka, ja ZZS iegūs pietiekami daudz balsu, tad nākamā koalīcija būs ar «prokremliskajiem spēkiem». Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš valdības sēdēs joprojām sēž blakus saviem koalīcijas partneriem no ZZS, nepakautrējas tviterī, komentējot šo atteikumu, indīgi uzrakstīt - nesakiet, ka nebrīdināju. Mana cieņa tikai pieaugtu pret jebkuru ZZS ministru, kurš valdības sēdē publiski palūgtu Rinkēviču paskaidrot sīkāk, par ko viņš gribējis brīdināt. Vienreiz vajadzētu sākt politiķiem atbildēt par saviem vārdiem un priekšvēlēšanu karstumā izteiktajiem apvainojumiem. Diemžēl Latvijas politiskajā kultūrā iesakņojusies bezatbildīgā mode politiķiem muldēt visu, kas ienāk prātā, un ne par ko neatbildēt.
Latvijas politiskajā kultūrā iesakņojusies bezatbildīgā mode politiķiem muldēt visu, kas ienāk prātā
Iemesls, kāpēc ZZS nevēlas parakstīt šo Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas elementu, ir acīm redzams. Kāpēc gan partijai, kuras reitings ir stabili augstākais starp tā dēvētajām latviskajām partijām, jāpiedalās un jāatbalsta citas partijas priekšvēlēšanu populisms? Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pēc pēdējām aptaujām, Vienotība nemaz netiek Saeimā. Tāpēc arī citas partijas nesteidzas parakstīt šo Vienotības piāristu sagatavoto papīru, jo gan Nacionālā apvienība, gan ZZS, kas acīmredzot būs nākamās koalīcijas kodols, neskaitāmas reizes ir apliecinājušas, ka ar Saskaņu valdību neveidos. Vēlreiz to atkārtot pēc kādas sīkpartijas svilpiena ir vienkārši necienīgi.
Šeit, protams, būtu beidzot jārunā par jautājumu pēc būtības, nevis pēc tā piāriskā efekta. Iespējams, uzsveru - iespējams, ka būtu labāk, ja Saskaņa jau agrāk būtu kaut kādā veidā iesaistīta vispārnacionālajā politikā. Šobrīd tā ir pie varas Rīgā, Rēzeknē un koalīcijā ar citām partijām vēl šur tur, bet nacionālajā līmenī tā ir neglābjamā opozīcijā. Pēc 2012. gada valodas referenduma un 2014. gada notikumiem Ukrainā Saskaņas dalība valdošajā koalīcijā nav dienaskārtības jautājums. Ja kāds speciāli musina šo tēmu, tad tas nozīmē, ka viņam nav citu vēlētājiem pievilcīgu argumentu.
Pat pirms šiem abiem pieminētajiem notikumiem Zatlera partijas mēģinājums ievilkt koalīcijā Saskaņu beidzās ar katastrofālu reitingu kritumu. Vai kāds no tiesas domā, ka ZZS vai kāda cita nopietna partija (ar nenopietnām es domāju Artusa Kaimiņa politiskā teātra trupu un Juraša - Strīķes revolucionāro gvardi) būtu gatavas veikt politisko harakiri - mesties vienā politiskajā gultā ar Saskaņu? Nu nav tur tādu pašnāvnieku.
Ja reiz nosaucu Strīķes - Juraša Jauno konservatīvo partiju par nenopietnu partiju, tad tam nepieciešams pamatojums, jo šī partija savā darbībā tomēr pretendē uz kaut kādu politisko loģiku. Tajā pat ir daži visnotaļ cienījami cilvēki. Piemēram, transporta lietu eksperts Tālis Linkaits. Taču par viņa faktisko (ne)ietekmi partijā liecina Jāņa Bordāna, kurš ir viens no partijas līderiem, preses konferencē izteiktais priekšlikums novirzīt zinātnei dzelzceļa elektrifikācijas projektam paredzēto «pusmiljardu eiro». Patiesībā no ES fondiem šim projektam paredzēti nevis pusmiljards, bet gan 349 miljoni eiro un tie tiek piešķirti nevis tā - dariet ar to naudu ko, gribat, bet gan speciāli vides projektiem. Dzelzceļa elektrifikācija notiek vides projektu ietvaros, un šo naudu nevar novirzīt zinātnei, kultūrai vai pensijām. To var nezināt «kompetentais» JKP premjera kandidāts Bordāns, kuram 151 miljons eiro šurpu turpu neko nenozīmē, bet to noteikti zina ar ES struktūrām cieši saistītais Linkaits. Taču, ja viņš klusē, tad skaidrs - viņš ir tikai nopietna izkārtne nenopietnai partijai.