Antra Gabre / Autori

Šodien, 25. novembrī, pulksten 19 Rīgā Kuldīgas un apkārtējo ielu iedzīvotāji rīko pasākumu Dzeja kokiem. Dzejas lasījumi bija paredzēti koku aizsardzībai, bet nu aizsargājamo vairs nav. Tie ir nozāģēti. Taču pasākums notiks tik un tā.

Desmitiem gadu koptais parks Rīgā, Dārziņos, Jāņogu ielā ieguvis nosaukumu – Vladimira Kudojara parks. Apmēram 40 gadu Ukrainā dzimušais mākslinieks Vladimirs Kudojars pats pēc savas patikšanas un no brīva prāta, un par savu naudu kopa un iekārtoja tolaik nevienam nepiederošu teritoriju. Netīru, piedrazotu, nolaistu, un tikai mākslinieks spēja ieraudzīt, cik skaisti šeit varētu būt.

Lielākais sociālās aprūpes centrs (SAC) Latvijā – Gaiļezers –, kaut arī būvēts tikai 1988. gadā, ir tehniski sliktā stāvoklī. Kanalizācija, ūdensvads, elektroinstalācijas, ventilācijas un apkures sistēmas, aprūpes centrā ir ļoti daudz guļošu un ratiņkrēslos sēdošu cilvēku, bet telpas nav piemērotas, trūkst ietilpīgu liftu, – SAC Gaiļezers direktors Aldis Virbulis uzskaita problēmas citu pēc citas. Rīgas dome nākamā gada budžetā plāno piešķirt līdzekļus – vismaz 300 000 eiro, lai uzsāktu SAC Gaiļezers ēkas rekonstrukciju.

Vai pasakas pieder tikai bērnībai? Un vai var teikt: pasaki, kādas pasakas tu lasi, un es pateikšu, kas tu esi? Šī saruna ar ģimenes un bērnu psiholoģi, psihoterapeiti Inesi Ruku ir par pasakās apslēptajiem slāņiem, kuri atklāj cilvēka patieso būtību

Zolitūdes traģēdijas atceres pasākumā debesīs uzlidoja 54 baloni – atgādinājums par 54 bojāgājušajiem 2013. gada 21. novembra pēcpusdienā, kad sagruva lielveikala Maxima jumta konstrukcija. Bojāgājušo tuvinieki, draugi, kolēģi, kaimiņi, izdzīvojušie, izglābtie un glābēji – cilvēkus uz traģēdijas vietu Rīgā, Priedaines ielā 20, atveda gan atmiņas, gan emocijas.

Pirms trim gadiem Rīgā, Zolitūdē, lielveikalam Maxima sagruva daļa no jumta, zem drupām aprokot pircējus, citus ēkas apmeklētājus un darbiniekus. Pulkstenis rādīja 17.41. Pulksten 19.04 vēlreiz nogruva daļa konstrukciju, aprokot trīs glābējus un zem gruvešiem iesprostotos cilvēkus. Šodien ir Zolitūdes traģēdijas trešā gadadiena.

Siltuma tarifs Rīgā pagaidām ir nemainīgi zems, bet tuvākajos mēnešos dabasgāzes tirdzniecības cena nedaudz pieaugs. Arī tad tarifs būs par 10 procentiem mazāks nekā iepriekš decembrī un par astoņiem procentiem zemāks nekā janvārī. Tomēr daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nākotnē nāksies domāt par jauniem energoefektivitātes pasākumiem, jo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par energoefektivitāti ir saistoša Latvijai. Tas nozīmē, ka jātaupa būs visiem – ne tikai enerģijas ražotājiem un piegādātājiem, bet arī patērētājiem.

Lai palielinātu padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, kopumā nepieciešams ļoti liels finansējums. Pēc apmēram 20 gadiem Latvijā būtu jānojauc ap 30 procentu dzelzsbetona konstrukciju ēku, ja tuvāko 10–15 gadu laikā netiks uzsākta to renovācija.

Starptautiska žūrija lēma, ka šā gada Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva jāsaņem Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Muzeja ēkas rekonstrukcija un restaurācija ir izvirzīta arī prestižajai Eiropas Savienības kultūras mantojuma balvai Europa Nostra 2017 kategorijā Saglabāšana.

Gaismas festivāls Staro Rīga šogad aicina iepazīt 42 gaismas objektus.

Gaismas festivāla Staro Rīga kuratore Diāna Čivle sarunā ar Neatkarīgo – par gatavošanos Latvijas simtgadei un pieredzi, kas gūta starptautiskos gaismas festivālos; par nīgrā latvieša atmodināšanu un iedvesmas avotu, kas ļauj radīt arvien jaunus svētkus rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Pie Rīgas 1. slimnīcas atjaunotās administratīvās ēkas fasādes Bruņinieku ielā 5 ir atgriezies pilsētas ģerbonis līdz šim neredzētā kompozīcijā. Tām paredzētajā vietā virs pilsētas vārtiem iegūlušas Rīgas atslēgas. Tādējādi ir īstenota arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga iecere, kura skicē Rīgas atslēgas bija paredzētas jau tad, kad XX gadsimta pirmajos gados tika uzbūvētas piecas ēkas Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, arī tagadējā administratīvā ēka Bruņinieku ielā. Kopš šodienas vēsturiskās ēkas fasāde tiks izgaismota katru dienu.

Tieslietu ministrija ir atgriezusies pie ieceres uzturlīdzekļu nemaksātājiem liegt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Plānotie ierobežojumi neattieksies uz visiem parādniekiem un ir pietiekami saudzīgi, tomēr beidzot Saeimā šāds priekšlikums tiek nopietni izskatīts.

Līvāni, savulaik trešā lielākā rūpniecības pilsēta Latgalē, meklē jaunus izdzīvošanas veidus. Un ir atradusi.

No 11. novembra, Lāčplēša dienas, līdz 18. novembrim, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, visi Latvijas iedzīvotāji un tautieši ārzemēs aicināti piedalīties Patriotu nedēļā.

Ir piedzimusi un izaugusi paaudze, kura Rīgas Doma baznīcas ērģeļu redzamo, dekoratīvo aizsegu – prospektu nav skatījusi visā krāšņumā, jo tas gandrīz 20 gadus bija izjaukts un pusi no šī laika pētīts. Kad simtiem gadu senais prospekts būs atjaunots pilnībā, ar neapbruņotu aci tā detaļas no zemes saskatīt nevarēs. Žēl. Jo kokgriezēji kādreiz un restauratori tagad paveikuši brīnumu lietas.

Par Imantas pedofilu dēvētā Naura Pikšteina krimināllietā iesniegtās apelācijas sūdzības vakar skatīja Rīgas apgabaltiesā.

Kopš Zolitūdes traģēdijas 21. novembrī būs pagājuši trīs gadi. Vieta Rīgā, Priedaines ielā, kur sabruka lielveikals Maxima, ir iezīmēta ar pagaidu piemiņas vietu 54 bojāgājušajiem un daudzstāvu ēku, par kuras atstāšanu vai nojaukšanu joprojām nav panākta vienošanās.

Pēc Rīgas domes, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Kultūras ministrijas vadības tikšanās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Lielo kapu jautājums ir sparīgi iegriezts.

Pēdējo dienu notikumi Lielajos kapos attīstās aritmētiskā progresijā – viens notikums izraisa nākamo. Rīgas domes uzsāktā kapu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – teritorijas kopšana ir labi domāta, bet tās rezultāts pieļauj iespēju, ka darbi nav bijuši saskaņoti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un Lielo kapu tīrītāji nezināja, kas un kurā vietā atrodas šajā teritorijā, piemēram, ka uz zemes novietotas kapu plāksnes.

Ziņa par to, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) vēlas tikt vaļā no Lielo kapu teritorijas, nav nedz jaunums, nedz pārsteigums. Pārsteigums ir tas, ka īpašumu maiņas jautājums ir izkustējies no ilgstoši sasaluša punkta, lai gan kaut kad tam bija jānotiek. Un tomēr ir pārsteigums, ka Rīgas dome sākusi kopt Lielos kapus.

Sākoties apkures sezonai, par zagļu upuriem kļūst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji – tiek sabojāts viņu kopīpašums. Jau nezin cik gadu akciju sabiedrība Rīgas siltums (RS) informē un brīdina par uzlauztiem un apzagtiem automatizētajiem siltummezgliem. Par to atjaunošanu maksā dzīvokļu īpašnieki, jo ēku siltummezgli un tur atrodošās iekārtas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.