Lielajiem kapiem – koncepcija un nauda
Pēc Rīgas domes, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Kultūras ministrijas vadības tikšanās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Lielo kapu jautājums ir sparīgi iegriezts.
Valsts kultūras ministres Daces Melbārdes personā ir solījusi piedalīties Lielo kapu sakārtošanā, un, sadarbojoties visām četrām iepriekš nosauktajām institūcijām, tiks izsludināts atklāts ideju konkurss Lielo kapu kā piemiņas vietas koncepcijas izstrādei.
Rīgas dome ir uzņēmusies teritorijas kopšanu, Kultūras ministrija plāno ieguldīt līdzekļus, restaurējot nozīmīgākos pieminekļus, kas Lielajos kapos uzstādīti Latvijas vēsturē nozīmīgām personībām. «Valstij jāpiedalās šīs vietas sakopšanā,» sacīja D. Melbārde. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vakar pēc tikšanās sacīja, ka Rīgas dome gaidīs no sabiedrības idejas par Lielo kapu attīstīšanu - vai tā būs piemiņas vieta, memoriāls vai panteons.
Pašlaik var izteikt tikai aplēses, cik gadā varētu izmaksāt Lielo kapu teritorijas kopšana un uzturēšana, vakar tika nosaukta summa - 100 000 eiro. Tā gan vēl būtu jāpiešķir. Tāpat kā vēl pāragri prognozēt, cik ilgā laikā varētu pilnvērtīgi sakārtot 22 hektārus plašo Lielo kapu teritoriju, kas pāries Rīgas pašvaldības īpašumā. N. Ušakovs pieļāva, ka tie būtu apmēram desmit līdz piecpadsmit gadi. Rīgas dome jau ir uzsākusi Lielo kapu kopšanu, un pašlaik tā tiek veikta pašvaldības Teritorijas labiekārtošanas pārvaldei piešķirtā finansējuma ietvaros, to pārdalot. Savukārt VKPAI sola līdz gada beigām veikt zemes skenēšanu Senču ielā, lai pierādītu, ka šajā teritorijā ir apbedījumi.
Finišam tuvojas Rīgas domes un LELB sarunas par zemes apmaiņu vai atpirkšanu - baznīca tai piederošo Lielo kapu vietā vēlas iegūt zemes gabalu vai gabalus citā Rīgas mikrorajonā, lai uzbūvētu dievnamu vai pat vairākus. LELB ir izteikusi interesi par vairākiem zemes gabaliem, no kuriem pašvaldībai piederoši un atsavināšanai pieejami ir seši. Apmaiņai vai atpirkšanai paredzētās Lielo kapu teritorijas vērtība ir 320 000 eiro. LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš piebilda, ka šādā veidā zemes apmaiņa - baznīcai piederošās kapsētas nonāk pašvaldības īpašumā - jau ir notikusi aptuveni desmit pašvaldībās.
Vakar pēc šīs tikšanās tika uzsvērts, ka Skanstes tramvaja līnija tiks projektēta un būvēta tikai pa Senču ielu, neskarot nevienu apbedījumu. Pirms tam Senču ielā veiks skenēšanu, lai konstatētu, kas atrodas zem tās.
Kultūras ministrija ir apņēmusies veikt izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, lai noteiktu, ka Lielajos kapos aizliegtu būvēt jebko vai veikt darbības, kuru rezultātā pastāv kapu teritorijas samazināšanas risks vai tās funkciju maiņa.
Lielo kapu daļēju sakārtošanu ir cerība ieraudzīt līdz Latvijas simtgadei, ko svinēsim 2018. gadā. Līdz šim LELB nav spējusi Lielos kapus uzturēt pienācīgā kārtībā, savukārt Rīgas dome pēc Valsts kontroles aizrādījuma, ka pašvaldības līdzekļus nedrīkst ieguldīt privātā teritorijā, to kopšanu pārtrauca pirms vairākiem gadiem.