Meklē risinājumus mājokļu krīzei
Lai palielinātu padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, kopumā nepieciešams ļoti liels finansējums. Pēc apmēram 20 gadiem Latvijā būtu jānojauc ap 30 procentu dzelzsbetona konstrukciju ēku, ja tuvāko 10–15 gadu laikā netiks uzsākta to renovācija.
Atjaunošana vairs nebūs rentabla, lēš nevalstiskās organizācijas Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ESEB) līdzpriekšsēdētājs Kristaps Zvaigznītis. Vispirms jāatjauno paneļu mājas, pēc tam - vēsturiskās ēkas un publiskās būves.
Latvijā uzsākts Eiropas Savienības finansēts projekts SUNShINE, kura mērķis un uzdevums ir izstrādāt un piedāvāt iedzīvotājiem, pašvaldībām un energoservisa kompānijām (ESKO) efektīvu finanšu un tehnisko koncepciju daudzdzīvokļu ēku renovācijai - energoefektivitātes līgumu, tajā skaitā renovācijas projektu, kā arī finansējumu, kura iegūšanai dzīvokļu īpašniekiem nav jāņem kredīts bankā. No ESKO tiek prasīts vidēji 20 gadus nodrošināt līgumā noteikto energoefektivitātes līmeni, visu līguma laiku - garantiju veiktajiem darbiem un ilgtermiņa finansējuma piesaisti. Dzīvokļu īpašnieki visu līguma laiku turpina maksāt rēķinus par patērēto siltumenerģiju līdzšinējā apmērā, bet ESKO, kas šos maksājumus saņem, ietaupītos līdzekļus izmanto investīcijām un peļņai. Iedzīvotāji renovācijas ieguvumus sajūt uzreiz, bet finansiālu ieguvumu - pēc līguma termiņa beigām. Latvijā projektus izstrādā un īsteno sešas ESKO.
Daudzdzīvokļu ēku uzturēšana, tajā skaitā renovācija ir dzīvokļu īpašnieku pienākums, jo viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvoklis, bet arī ēka kopumā. Piespiedu kārtā dzīvokļu īpašniekiem nevar uzlikt par pienākumu siltināt vai renovēt ēku, taču pirms pusgadsmita būvētie nami ir tikpat kā nokalpojuši savu laiku. Piemēram, Liepājas pilsētas būvvalde ir noteikusi, ka nepieciešams apsekot visas daudzdzīvokļu ēkas ar plakanajiem jumtiem. Ja jumts neatbilst drošības prasībām, tas ir jāsaved kārtībā.
K. Zvaigznītis stāsta, ka pērn veikts sociālais pētījums piecās Latvijas pilsētās un tajā konstatēts, ka dzīvokļu īpašniekiem trūkst izpratnes par to, kas ir renovācija, nav zināšanu specifiskās, ar ēkas atjaunošanu saistītās jomās, tāpēc nepieciešams standarta līgums un renovācijas projekti, jo dažā mājā siltina tikai sienas un nomaina logus, un to uzskata par renovāciju. Standarta līgums nozīmē ēkas atjaunošanas modeli, kas iedzīvotājiem garantē veselībai drošu vidi, komfortu un finansiāli pieejamus mājokļus.
Šā gada sākumā tika izveidots investīciju fonds padomju laikā būvēto ēku renovācijai Latvijā, kam, vienkārši sakot, jānodrošina iespēja ESKO kompānijām iegūt ilgtermiņa finansējumu renovācijas veikšanai. Fonda mērķis ir piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu investorus, lai palielinātu veco ēku kalpošanas laiku.
Pašlaik Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, un finanšu institūcija Altum izstrādā normatīvo regulējumu, kas turpmāk ļautu ESKO apgūt Eiropas fondu finansējumu. Līdz šim ESKO šādas iespējas nebija.