KULTŪRA: Koka atdzīvinātāji Rīgas Doma ērģelēs

Ir piedzimusi un izaugusi paaudze, kura Rīgas Doma baznīcas ērģeļu redzamo, dekoratīvo aizsegu – prospektu nav skatījusi visā krāšņumā, jo tas gandrīz 20 gadus bija izjaukts un pusi no šī laika pētīts. Kad simtiem gadu senais prospekts būs atjaunots pilnībā, ar neapbruņotu aci tā detaļas no zemes saskatīt nevarēs. Žēl. Jo kokgriezēji kādreiz un restauratori tagad paveikuši brīnumu lietas.

Līdz gada beigām Doma baznīcas centrālo eju aizsegs sastatnes - tiek restaurēts tā dēvētais mazais ērģeļu prospekts. Nākamā gada laikā restauratori atdos kādreizējo godību arī lielajam prospektam, kura kokgriezumi drošības dēļ bija nocelti, jo pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatēts, ka tas ir bīstams un turas teju uz pāris nagliņām.

Labotam neticēt

Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis rāda un stāsta - ērģeļu prospekts ir vēsturisko pārbūvju upuris, tā daļa pārvietota uz priekšu, slikti nostiprināta, pārkrāsota. «Es teiktu - nopindzelēts,» piebilst Ronalds Lūsis. Līdz šim dievnama ērģeles cietušas no nepiemērota mikroklimata, koks saraujas, saplaisā. Kokgriezumi ir sadalījušies, to daļas sastiprinātas ar avīzēm, pergamentu, lupatiņām, ko restauratori knibina nost un protezē ar koka ielaidumiem. Darbi notiek vecmeistares restauratores Aidas Podziņas vadībā.

Trīs gadsimti vēstures

Ērģeļu dekoratīvajam ietērpam tiešām ir tikai dekoratīva nozīme. Līdz 18. gadsimta beigām stabules tā dēvētajā lielajā un mazajā prospektā skanēja, tagad vairs ne. Ja tā, varbūt arī restaurācija varēja pagaidīt vēl? Doma ērģeles ir unikālas, jo to mehānisms nav modernizēts un tās ir vienas no pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm. Savukārt ērģeļu prospekts ir apmēram 300 gadu vecāks par instrumentu. Prospekts gan nav izsprucis no dažādām pārbūvēm un pielabošanas - kaut kas pielikts klāt, nokrāsots, sazāģēts un samainīts vietām, vīrieškārtas skulptūrām šis un tas nogriezts cenzūras nolūkos.

Tagad daudzie krāsu slāņi - balts, zils, brūns - tiek notīrīti, naglas - saudzīgi izņemtas, trūkstošās detaļas atjaunotas jeb protezētas.

Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis atgādina, ka kopš 2005. gada, kad Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca šo dievnamu atguva savā pārziņā un uzņēmās atbildību par vēsturisko būvi, vajadzēja novērst lielās problēmas - atjaunot vidusjomu, jumtu, torni, vitrāžas. Šiem darbiem varēja piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, palīdzēja arī Rīgas pašvaldība. Ērģeļu dekoratīvā daļa nebija prioritāšu sarakstā, taču visu šo laiku to pētīja, lai varētu restaurēt. «Salīdzinoši nesen noslēdzās pētījums, lai visus daudzos gadsimtus varētu izpētīt. Tuvojoties Latvijas simtgadei, saņēmām līdzekļus mazā prospekta restaurācijai un beidzot varam pievērsties Doma interjeram,» saka Kaspars Upītis.

Ronalds Lūsis atklāj, ka izjaukto prospektu nācies pētīt kā detektīviem - gan vēstures uzslāņojumus, gan cilvēka roku nedarbus. «Esam izsekojuši katram kokgriezumam līdz brīdim, kad tas parādās prospektā. Konstatējām daudzas vietas, kurās detaļas mainītas vietām. Piemēram, baroka spārnus sagrieza un izvietoja pa prospektu. Tikai tad, kad prospekts bija lejā, to varēja redzēt un saprast. Tas, ko mums kāds varētu aizrādīt, ir slēģi. Tā tiešām ir mūsu fantāzija. Zinām, ka mazajam ērģeļu prospektam ir bijuši slēģi, kas aizsedza stabuļu daļu, - ir saglabājušās eņģes. Slēģu forma ir mūsu izdomāta. Nevaram apgalvot, ka kādreiz tie izskatījās tieši tādi.»

Ērģeles nav aiztiktas

Instruments - ērģeles - pašlaik ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, skan lieliski, bet cilvēkus mēdz mulsināt zemē noceltās ērģeļu stabules. Ir tādi, kuri domā, ka ērģeles ir izjauktas, taču uz grīdas novietotas klusējošās ērģeļtaures, kam vairs ir rotājuma nozīme, jo mazā prospekta pārveides dēļ tām netiek pievadīts gaiss. Un bez gaisa stabules neskan. Taču tās ir baznīcas vēstures daļa, jo 18. gadsimtā stabules izgatavoja slavens sava laika ērģeļmeistars Heinrihs Andreass Konciuss. Pat Johans Sebastiāns Bahs esot uzteicis viņa veidotās ērģeļu stabules. Rīga var lepoties, ka ir spējusi saglabāt Konciusa roku darbu, tāpēc, ka citviet Eiropā viņa gatavotās ērģeles ir pārveidotas.

Kaspars Upītis papildina, ka, pieputējušās ērģeļu stabules tīrot, atklājies, ka 500 stabuļu vajadzētu nomainīt. Oriģinālās esot nomainītas ar neatbilstošām, daži reģistri neskan. Tas būšot nākamais darbs.

Rātskundziņi, sārti kā brūklenes

Restauratore Aida Podziņa velk ar pirkstu pāri koka tornim un rāda ķirmju izurbinātos caurumus un pindzelējumus. Kārtu kārtām. Divas brūnās, divas zilās, apakšā vēl viena brūnās krāsas kārta. Un baltā. Kad vajadzēja atjaunot, tad nokrāsoja, komentē vecmeistare. Turpat dievnamā norobežotā kniepadatas galviņas lieluma telpā viņa kodolīgi izstāsta, ko restauratori dara. Izrādās, ka zilais tonis, ko bijām pieraduši redzēt, nav oriģinālais. Sākotnēji kokgriezumi bija krāsoti brūnā krāsā, ar zeltījumiem.

Viņa priecājas par seno meistaru filigrāno darbu. Pat tās figūras, kas atrodas augstu pie griestiem un no zemes nav saskatāmas, ir nostrādātas uz ūsiņu. Piemēram, rātskundziņi, kā tos mīļi dēvē Aida Podziņa, novietoti 22 metru augstumā, no baznīcas zāles nelielās koka figūriņas neredz, bet tās ir smalkas, nekā robusta. Ar sārtiem vaigiem, melniem uzacu lokiem. Katra podziņa savā vietā. Viens no rātskundziņiem atgādinot birģermeistaru Nikolaju Eki, droši vien arī citiem kundziņiem un dāmiņām bijuši prototipi. Ievērojami rīdzinieki, mecenāti, kas lai zina.

Visu laiku - kaut kas negaidīts

Kaut arī mazā prospekta atjaunošana ir jāpabeidz līdz šā gada beigām un šķiet, ka viss iespējamais jau izpētīts, restauratori nesaka «hop», pirms grāvis pārvarēts (lasi - darbs pabeigts). Šā mēneša atklājums ir pagaidām neatšifrēti burti vienā no koka detaļām, un nevar zināt, vai tas ir bijis vandalisms, vai burtiem ir kāda jēga, kālab tie ieskrāpēti kokā tik augstu no dievnama grīdas. 18. gadsimts Doma baznīcā ienācis ar tieksmi aprakstīt. Vienam no rātskundziņiem uz pieres bijis uzkrāsots gadskaitlis. To notīrīja. Uzraksti atklājušies vēl šur un tur. Laiks rādīs, vai atradīsies vēl kas.

***

UZZIŅAI

• Valdība oktobrī atbalstīja 245 715 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurāciju, informē ziņu aģentūra LETA.

• Ērģeļu prospekta restaurācija tika sākta 2000. gadā. Līdz 2011. gada sākumam restaurācija norisinājās ar vairākiem gadu ilgiem pārtraukumiem. Kopš 2011. gada, kad tika sākta jumta un torņa koka konstrukciju restaurācija, faktiski ērģeļu prospekta restaurācija ir pārtraukta.

• Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurāciju īstenos divās kārtās. Pirmo kārtu jeb neatliekamos darbus veiks līdz 31. decembrim, un darbu izmaksas ir valdības piešķirtie 245 715 eiro. Savukārt otrā kārta norisināsies no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un tās provizoriskās izmaksas ir 583 269 eiro.