Pilsētas atslēgas pie slimnīcas ēkas

RĪGAS ATSLĒGAS. No smilšakmens veidotajā Rīgas ģerbonī uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās Rīgas atslēgas © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pie Rīgas 1. slimnīcas atjaunotās administratīvās ēkas fasādes Bruņinieku ielā 5 ir atgriezies pilsētas ģerbonis līdz šim neredzētā kompozīcijā. Tām paredzētajā vietā virs pilsētas vārtiem iegūlušas Rīgas atslēgas. Tādējādi ir īstenota arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga iecere, kura skicē Rīgas atslēgas bija paredzētas jau tad, kad XX gadsimta pirmajos gados tika uzbūvētas piecas ēkas Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, arī tagadējā administratīvā ēka Bruņinieku ielā. Kopš šodienas vēsturiskās ēkas fasāde tiks izgaismota katru dienu.

Līdz nākamā gada maijam plānots pabeigt Rīgas 1. slimnīcas vēsturisko vārtu un žoga restaurāciju, vēsta ziņu aģentūra LETA. Tagad tiks sākti slimnīcas vēsturiskā žoga atjaunošanas darbi. Pie vēsturiskajiem vārtiem Bruņinieku ielas pusē tiks izveidota gāzes laternas imitācija. Uz mazo vārtu fasādes atgriezīsies to īstais, pirms 40 gadiem paglābtais metāla dekors. To glabājis slimnīcas kādreizējais darbinieks Juris Antonovičs, kad dekors kādam šķitis lieks un bija paredzēts metāllūžņiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs sacīja, ka pārējās slimnīcas ēkas plānots restaurēt nākamo divu gadu laikā. Pēc tam tiks labiekārtota slimnīcas teritorija, kā arī atjaunota slimnīcas aparatūra un tehnika. Slimnīcas korpusa atjaunošana tika veikta par pašvaldības līdzekļiem un izmaksāja 886 010 eiro.

Tagadējā Rīgas 1. slimnīca tika dibināta 1803. gadā kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca. Slimnīcas ēkas ir arhitektūras piemineklis, tās būvētas un pārbūvētas dažādos gadsimtos pēc ievērojamu Latvijas arhitektu projektiem. Piemēram, administrācijas ēka būvēta 1907. gadā, tās apdarē izmantoti Latvijā ražotie ķieģeļi no Lielupes dzeltenajiem māliem. Fasādes dekoratīvo detaļu autors ir vācu tēlnieks, Rīgas dekoratīvās tēlniecības meistars Augusts Folcs.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais