Šodien, 25. novembrī, pulksten 19 Rīgā Kuldīgas un apkārtējo ielu iedzīvotāji rīko pasākumu Dzeja kokiem. Dzejas lasījumi bija paredzēti koku aizsardzībai, bet nu aizsargājamo vairs nav. Tie ir nozāģēti. Taču pasākums notiks tik un tā.
Īsi pirms piektdien plānotā koku aizstāvības pasākuma Hāmaņa muižas apkaimē sāka zāģēt kokus. Tos - kopskaitā deviņus - bija paredzēts likvidēt un jau pērn izdota atļauja koku ciršanai, bet iedzīvotāji savāca vairāk nekā 465 parakstus pret koku nociršanu. Aleju aizsardzības biedrības vadītāja Ingrīda Ērenpreisa informēja Neatkarīgo: «Diemžēl divu dienu laikā visus kokus nozāģēja.» Vakar viņa stāstīja, ka celmi tiekot slīpēti. Iedzīvotāju uzaicinātais eksperts Gvido Leiburgs norādījis, ka jāzāģē ir tikai viens koks, divi ir ļoti vērtīgi, divi vērtīgi un divi mazvērtīgi. «Nozāģējot izrādījās, ka tikai viens varbūt bija jāzāģē, pārējie ir ar cietu struktūru, ne mazākās vainas,» sacīja I. Ērenpreisa. Viņa interesējusies Rīgas domē, vai nozāģēto koku vietā stādīs dižstādus, bet konkrētu atbildi nav saņēmusi.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, kā raksta ziņu aģentūra LETA, saņemti iedzīvotāju ierosinājumi nozāģēt četrus kokus Kuldīgas ielas malā, pie Hāmaņa muižas parka, jo tie ir bojāti un apdraud cilvēkus. Turklāt papeles tiek zāģētas visā pilsētā. Departamenta darbinieki konstatējuši, ka papelēm ir bojātas saknes, zari kalst un kokiem nebūs iespēju atjaunoties. Savukārt kļava bijusi par 50 procentiem nokaltusi, tālab arī tā jānozāģē.
Kuldīgas ielas iedzīvotāji Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā vēl iesnieguši iniciatīvu, lai arī parku kopā ar 19. gadsimta Hāmaņa muižu atzītu par aizsargājamu arhitektūras pieminekli. Pašlaik atbilde nav saņemta. I. Ērenpreisa uzskata, ka teritorija bez kokiem ir izdevīgāka, vismaz apbūvei, ja to nolemts pārdot. Ja parks netiks uzskatīts par no muižas neatdalāmu teritoriju, tad to nevarēšot (vai vismaz būs grūti) nosargāt. Grūti ticēt, ka kāds ļoti tīkotu atjaunot vēsturisko muižu, kas ir degusi un nav uzturēta ilgus gadus (lai gan savulaik ir bijuši pat trīs muižas privatizācijas tīkotāji), bet teritorija ap to gan ir kārdinājusi. Pirms vairākiem gadiem Neatkarīgajai bija iespēja apskatīt kādu projektu, ko bija plānots īstenot teritorijā pie botāniskā dārza, - saskaņā ar ieceri pļaviņā bija domāts uzbūvēt četras dzīvojamās ēkas uz pāļiem.
Neatkarīgā rakstīja, ka Rīgas pašvaldība savu vēsturisko īpašumu Hāmaņa muižu 1999. gadā iznomāja firmai Mono uz 25 gadiem. Valsts kultūras pieminekļa statuss uzliek neērtus pienākumus ēkas uzturēšanā, saglabāšanā un izmantošanā gan pašvaldībai, gan nomniekam, SIA Mono nepildīja nomas līguma saistības, taču pašvaldībai ļoti ilgi un grūti nācās šo līgumu pārtraukt. Līguma noteikumi pašvaldībai nav bijuši ekonomiski izdevīgi. Pirms gandrīz desmit gadiem muižas ēkā izcēlās ugunsgrēks, bet koka būve nenosvila, kā daudzos citos līdzīgos gadījumos.