Rīdziniekiem jāmācās taupīt energoresursus
Siltuma tarifs Rīgā pagaidām ir nemainīgi zems, bet tuvākajos mēnešos dabasgāzes tirdzniecības cena nedaudz pieaugs. Arī tad tarifs būs par 10 procentiem mazāks nekā iepriekš decembrī un par astoņiem procentiem zemāks nekā janvārī. Tomēr daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nākotnē nāksies domāt par jauniem energoefektivitātes pasākumiem, jo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par energoefektivitāti ir saistoša Latvijai. Tas nozīmē, ka jātaupa būs visiem – ne tikai enerģijas ražotājiem un piegādātājiem, bet arī patērētājiem.
«Šobrīd Ekonomikas ministrija gatavo Ministru kabineta noteikumus, un arī Rīgas siltums kā Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedrs piedalās to izstrādē,» informē a/s Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Savulaik RS jau ir modernizējis ēku siltummezglus, kas ļauj ietaupīt 10 līdz 12 procentus no iepriekš patērētās siltumenerģijas. Taču Eiropas direktīvā prasīts samazināt gala patēriņu par 1,5 procentiem no 2010.-2012. gadā vidēji gala patērētājam nodotās enerģijas, un tas ir daudz. Sasniedzamais valsts ietaupījums kumulatīvi līdz 2020. gadam: 9,896 TWh (teravatstundas). Tāpēc tuvākajos gados viens no RS uzdevumiem ir iedzīvotāju informēšana un izglītošana energotaupīšanas jautājumos, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešana pie gala patērētāja. Diemžēl patērētājam - dzīvokļu īpašniekiem - šobrīd nav pienākums respektēt siltumražotāja un piegādātāja ieteikumus vai ieviest energoefektivitātes pasākumus.
Uzņēmums ir pārliecinājies, ka alokatoru (apkures maksas sadalītāju) uzstādīšana motivē iedzīvotājus taupīt siltumenerģiju, un patēriņš samazinās par vidēji 20 procentiem. Līdz šim energoefektivitātes pasākumi ēkās veikti kompleksi - siltinātas sienas, pagrabi, nomainīti logi un durvis, renovēta apkures un kanalizācijas sistēma u.c., kas kopumā ļāvis ietaupīt 40-50 procentus no iepriekš patērētās siltumenerģijas. Taču nebija pētīts, kāds rezultāts ir alokatoru un termostatu uzstādīšanai dzīvokļos. «Alokators vien neko netaupa, bet motivē regulēt termostatu un noturēt telpā tādu temperatūru, kādu cilvēks vēlas. Vienā no ēkām Ulbrokas ielā esam uzstādījuši alokatorus 2014. gadā. Tuvumā ir vēl trīs tādas pašas sērijas vienādi novietotas mājas. Konstatējām, ka 2014.-2015. gadā siltumenerģijas patēriņš visās ēkās bija vienāds, bet nākamajā apkures sezonā ēkā, kurā uzstādīti alokatori, tas samazinājās. Lai to panāktu, rīkojām sapulces, runājām individuāli, skaidrojām iedzīvotājiem, kā pareizi rīkoties. Piemēram, atverot logu, termostats jānogriež nulles režīmā, pretējā gadījumā radiators silda ar pilnu jaudu. Kad istaba izvēdināta, termostatu var noregulēt vēlamajā režīmā,» stāsta N. Talcis.
Zemais apkures tarifs, iespējams, neveicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu Rīgā, jo siltumenerģija maksā lēti. Tiešām pilsētās, kurās apkures tarifs ir salīdzinoši dārgs, iedzīvotāji aktīvāk renovē ēkas. «Nezinām, cik ilgi dabasgāzes tirdzniecības cena būs salīdzinoši zema. Šobrīd gandrīz 80 procentus no tarifa sastāda tieši dabasgāze. Gāzes tirgus liberalizācija nākamgad aprīlī varētu ieviest korekcijas.
Dzirdētas arī prognozes, ka naftas cenas nākamgad varētu palielināties pat par 25 procentiem, un tas varētu ietekmēt dabasgāzes cenas,» skaidro N. Talcis. RS ir investējis lielus līdzekļus atjaunojamo energoresursu apgūšanā. «Mūsu pieredze liecina, ka šobrīd ir izdevīgi kurināt ar šķeldu. Šogad pērkam megavatstundu šķeldas par eiro lētāk nekā pērn. Šobrīd atbalsts koģenerācijai palīdz noturēt tik zemu tarifu. Ja atbalsta nebūs, tarifs būs jāceļ, bet tas notiks ne ātrāk kā 2018.-2019. gadā,» saka N. Talcis. Gan zemais apkures tarifs, gan siltās ziemas bijušas stimuls, lai iedzīvotāji samaksātu savus apkures parādus.
Nākamgad uzņēmums plāno turpināt uzsākto maģistrālā siltumtīkla atjaunošanu Brīvības ielā - posmā no Pērnavas ielas līdz Bruņinieku ielai, kā arī vairākos citos ielu posmos, kuros Rīgas domes Satiksmes departaments paredzējis atjaunot ielas segumu. Tas radīs īslaicīgas satiksmes neērtības, bet iedzīvotāji arī remonta laikā turpinās saņemt karsto ūdeni, jo tiks izbūvētas pagaidu siltumtrases. «Šogad ļoti skaļi izskanēja Blaumaņa ielas nosaukums, tur bijām izveidojuši pagaidu siltumtrasi un uzklājām pagaidu asfaltu. Nevarējām uzreiz likt bruģakmeņus, jo pagaidu siltumtrases izbūves dziļums to neļāva. Pēc tam visi bruģakmeņi tika ielikti atpakaļ,» skaidro N. Talcis. Šogad 502 mājas Rīgā tika apgādātas ar karsto ūdeni no pagaidu siltumtrasēm.
