Nav miera Lielajos kapos

Pēdējo dienu notikumi Lielajos kapos attīstās aritmētiskā progresijā – viens notikums izraisa nākamo. Rīgas domes uzsāktā kapu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – teritorijas kopšana ir labi domāta, bet tās rezultāts pieļauj iespēju, ka darbi nav bijuši saskaņoti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un Lielo kapu tīrītāji nezināja, kas un kurā vietā atrodas šajā teritorijā, piemēram, ka uz zemes novietotas kapu plāksnes.

Lielajos kapos atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie 40 valsts nozīmes vēstures un mākslas pieminekļi.

Šodien kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes un luteriskās baznīcas vadība plānojuši tikties VKPAI, lai pārrunātu iespējamos risinājumus Lielo kapu sakārtošanai līdz Latvijas valsts simtgadei.

Sniega tīrītājs nogāž pieminekli

Pēc Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes organizētās kapu tīrīšanas pagājušās nedēļas piektdienā tika sagrauts inženiera Ādolfa Agtes kapa piemineklis. Domubiedru grupa Lielo kapu draugi saka - izrauts arī vismaz viens koks. Visticamāk, tas noticis sniega tīrītāja neuzmanības dēļ. Tomēr policiju izsauca nevis darbu veicēji, bet Lielo kapu draugu pārstāvji.

Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs solījis, ka pašvaldība sabojāto pieminekli atjaunos, tiklīdz iestāsies labvēlīgāki laikapstākļi, informē ziņu aģentūra LETA.

Kapu dēļ sola kustināt likumu

Aizvadītās nedēļas nogalē kultūras ministre Dace Melbārde tikās ar Lielo kapu draugiem, un pēc tikšanās Kultūras ministrija izplatīja informāciju, ka ministrija plāno izmaiņas likumā, lai nostiprinātu Lielo, Pokrova un Jēkaba kapu neaizskaramību. Proti, ar izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā tiktu izslēgta iespēja kapos kaut ko būvēt vai veikt citas darbības, kuru rezultātā pastāv kapu teritorijas samazināšanās risks vai tās funkciju maiņa.

Starp citu, 2014. gada novembrī pēc raidījuma 100 g kultūras tvitera lietotājs Kārlis Līdaka ierunājās par izmaiņām likumā: «Varbūt Kultūras ministrija varētu pieslēgties, izstrādāt & virzīt attiecīgas likuma izmaiņas?» Sekoja Kultūras ministrijas atbilde: «Diemžēl no likuma izmaiņām Rīgas Lielie kapi nekļūs sakārtotāki, vispirms jāvienojas Rīgas domei un baznīcai.»

Nu tas ir noticis. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kas ir Lielo kapu īpašniece, un Rīgas dome konceptuāli vienojušās par Lielo kapu teritorijas apmaiņu pret citu nekustamo īpašumu - zemi. Baznīca pavēstījusi, ka uz apmaiņas zemes kādā no Rīgas mikrorajoniem, vēlams, Imantā, vēlas uzcelt vienu vai pat divus dievnamus.

Un arī tramvajs…

Sarunā ar kultūras ministri Lielo kapu draugi, protams, runāja arī par bažām, ka Skanstes tramvaja līnijas izbūves dēļ tiks nogriezti vairāki metri Lielo kapu teritorijas. Tramvaja līniju saskaņā ar uzņēmuma Rīgas satiksme iesniegto priekšlikumu iecerēts izbūvēt Senču ielā un tās sarkano līniju robežās, kas robežojas ar Lielajiem kapiem.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka pašvaldības un luteriskās baznīcas sarunas par Lielo kapu teritorijas pārņemšanu Rīgas domes pārziņā nav saistītas ar Skanstes tramvaja līnijas izbūvi un tās šogad pavasarī atkal atsākušās pēc LELB iniciatīvas.

Savukārt no īpašniekiem, kam Senču ielas sarkanajās līnijās pieder īpašumi, pašvaldība vēlas noskaidrot, vai viņi ir gatavi mainīt vai pārdot īpašumus, kurus tramvaja līnijas izbūves dēļ būtu nepieciešams atsavināt. «Mēs tikai apzinām situāciju, jo ir daudz kas jāizvērtē. Piemēram, ja īpašnieks nepiekrīt pārdošanai, tad piespiedu atsavināšana ilgst divus līdz trīs gadus. Arī ar to jārēķinās. Ja īpašnieks ir gatavs īpašumu pārdot, tad varam veikt novērtējumu, ja gatavs mainīt, varam piedāvāt apmaiņas īpašumus. Tur, kur notiek uzņēmējdarbība, vajadzētu samaksāt nesaņemto peļņu. Tas ir process. Lai varētu sagatavot budžeta pieteikumu, tas viss ir jāzina,» skaidroja O. Burovs.

Viņš informēja, ka Pērnavas ielas lokā, tajā skaitā Senču ielā, sarkanās līnijas ir noteiktas 1963. gadā. Īpašniekiem, kam šajā teritorijā pieder īpašums, bija zināms, ka tas atrodas sarkano līniju robežās. Pašlaik pašvaldība ir izsūtījusi vēstules nekustamo īpašumu īpašniekiem, taču ne visiem. «Vēstules nav uzrakstītas visiem. Starp citu, arī baznīcai ne,» saka O. Burovs. Tāpat kā iedzīvotājiem Skanstes ielā, kur tiek izstrādāts lokālplānojums un «sarkanās līnijas nav precizētas līdz pēdējam metram».

Meklēs kompromisu

Kultūras ministrija savukārt atgādina: kultūras ministre iepriekš uzsvērusi, ka Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības zonā. Līdz ar to jebkādas infrastruktūras būvniecības ieceres, kas tos varētu skart, veicamas tikai pēc ekspertu sniegta izvērtējuma, ar VKPAI saskaņojumu un pēc rūpīgas izpētes, lai nodrošinātu aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Šis jautājums noteikti jāskata ekspertu lokā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kā arī nepieciešama sabiedriskā apspriešana.