Andra Ozola / Autori

Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.

Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.

Olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo" uzņēmuma teritorijā Bauskas novada Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro. Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.

Tramvaju satiksme Lisabonā pasaulei lieliski demonstrē, kā pilsētas sliežu sabiedriskais transports veiksmīgi spēj pildīt vienlaikus divas funkcijas – kalpot gan pilsētas iedzīvotājiem kā transporta līdzeklis, gan izklaidēt tūristus no visas pasaules, kļūstot par sava veida Portugāles galvaspilsētas zīmolu.

Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.

Šā gada 1. janvārī darbu sāka jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Kas paveikts astoņos mēnešos, cik valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu naudas iztērēts, "Neatkarīgā" vaicāja ministrijai. Ministrija atbildēja ar darbu sarakstu, taču sabiedrībā tās darbība tiek vērtēta neviennozīmīgi, ik pa laikam aicinot izvērtēt jaunizveidotās ministrijas lietderību.

Laikā, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļi aicina savus pilsoņus, kuri vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, doties uz Latviju, jo tur automašīnas nekonfiscēs, Latvija stingri pieturas pie principa – transportlīdzekļi tiek atgriezti atpakaļ Krievijā, bet netiek konfiscēti, jo tiesību akti sankciju jomā neparedz transportlīdzekļa konfiskāciju. Līdz šim Latvijā ir liegts iebraukt piecām automašīnām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā. Tās atgriezušās Krievijā.

Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.

Ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem turpmāk būs liegts iebraukt Eiropas Savienībā, tostarp caur Latvijas robežšķērsošanas vietām. Atsakoties pakļauties šai prasībai, muita transportlīdzekli varēs konfiscēt. Savukārt Latvijā iepriekš iebraukušos transportlīdzekļus nav paredzēts konfiscēt, jo šeit darbojas tiesiskās paļāvības princips.

Kamēr "Rail Baltica" būvniecība Rīgā, Torņakalna atzarā, vēl kavējas un tikai nesen ir izsludināts konkurss projektēšanas darbiem, vēl ir cerība glābt trīs vēsturiskos tiltus un, iespējams, arī vēl citas vēsturiskas vērtības, pārliecinājās "Neatkarīgā", kopā ar Torņakalna attīstības biedrības priekšsēdētāju, Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru izstaigājot vietas, kuras varētu skart šis projekts.

Ne tikai Latvijā skolas meklē veidus, kā iejaukties skolēnu paradumā – mobilo tālruņu lietošanā mācību stundās. “Pyhäselkä” skolā Joensū Somijā skolēni pirms mācību stundām savus tālruņus nodod glabāšanā. Piemēram, skolas vēstures skolotājs Mikko Kīski savāc skolēnu tālruņus un noliek tos uz sava galda. Ne visiem skolniekiem tas patīk, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE portālā “yle.fi”. Latvijā mobilo telefonu lietošana stundās salīdzinājumā ar citiem darāmajiem darbiem netiek uzskatīta par risināmo problēmu prioritāti.

Aktualizējot rīdziniekiem svarīgu jautājumu, "Neatkarīgā" projekta "Rail Baltica" īstenotājiem uzdeva jautājumu: kad plānots sākt nojaukt vēsturisko Torņakalna tiltu un kas būs tā vietā, kad sāksies darbi Ojāra Vācieša ielā un citās tuvējās ielās; ko tas nozīmēs šīs apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas viesiem? Būvnieku atbildē maz konkrētības, bet nelielu priekšstatu tā tomēr sniedz.

Atsaucoties uz "Neatkarīgās" rakstu "Šoks Lietuvā: Vācijā lietuviešu preces tirgo ar uzrakstiem krievu valodā", redakcija saņēma ziņu un fotogrāfijas no mūsu lasītāja Andreja Svilāna, radio "Brīvā Eiropa" darbinieka, kurš dalījās pieredzē ar novēroto kādā Vācijas veikalā – tur sastopamas tādas Latvijas preces kā “Rīgas šprotes” un cepumi "Selga" ar uzrakstiem krievu valodā, un plauktā tie tiek piedāvāti kā Krievijas produkti, kā izcelsmes valsti minot Krieviju.

Sešpadsmit gadus vecā Estere Sofija Spūle no Rīgas kungfu/ušu sporta kluba "Konoha Martial Arts Academy" devītajā pasaules čempionātā kungfu, kas no 23. līdz 28. augustam norisinājās Ķīnā, Emeišanā, izcīnīja sudraba un bronzas medaļas. Līdz zelta medaļai Esterei pietrūka tikai 0,01 punkta. Čempionātā piedalījās aptuveni 6000 sportistu no 50 valstīm.

Ogres Valsts ģimnāzijai jauna ēka un infrastruktūra. Ogre šogad ir vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur ekspluatācijā tiek nodota jauna skola un netiek slēgtas esošās skolas. “Neatkarīgā” pārliecinājās, ka skola patiesi uzbūvēta atbilstoši mūsdienu vajadzībām un, cerams, spēs skolēnus iekārdināt gūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību.

Rīdziniekus, tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un pilsētas viesus interesē, kad beidzot notiks Dienvidu tilta būvniecības nākamā kārta, kas savienotu Bauskas ielu ar Mārupi, kādas ielas būvniecība skartu un kādi pievadi tiktu būvēti. To visu "Neatkarīgā" vaicāja Rīgas domei.

Ieraugot Vācijas veikalu plauktos labi zināmus Lietuvas ražotāja saldumus ar uzrakstiem krievu valodā, kas rakstīti latīņu burtiem, kāda lietuviete sākusi celt trauksmi, vēsta Lietuvas laikraksts "Kauno diena". Iespējams, ka šos uzrakstus uz iepakojumiem uzdrukājuši paši konfekšu ražotāji. Savukārt, runājot par Latvijas precēm ārvalstīs un to marķējumu, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aicina nedramatizēt situāciju. Nodarīts kaitējums

Par ekonomikas jomu atbildīgās ministrijas – gan Ekonomikas, gan Finanšu – izvairās atbildēt par sankciju likuma pārkāpumu, “Latvijas gāzes” akcionāriem izmaksājot dividendes “ITERA Latvija”. Ministrijas veļ atbildību uz Ārlietu ministriju, pilnībā ignorējot ikvienam Latvijas pilsonim obligāto pienākumu ziņot par iespējamu noziedzīgu nodarījumu tiesībsargājošajām institūcijām.

Evika Siliņa pauž gatavību runāt ar “Neatkarīgo” tikai pēc tam, kad noskaidros, kurš finansē publikācijas par viņas pagātni. Tikmēr viņas partijas biedri no “Jaunās vienotības”, kā arī topošie koalīcijas partneri E. Siliņai pauž absolūti vienprātīgu atbalstu, uzticību un cerību, ka viņas pagātnē nekas kaitīgs reputācijai nevar būt.

Lai gan Latvijas un starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikviena iesaistītā puse ir atbildīga par Krievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanu, no Latvijas banku nozares lobija jeb, citiem vārdiem, Latvijas Finanšu nozares asociācijas “Neatkarīgajai” paustā izriet, ka asociācija akceptē a/s “Latvijas gāze” dividenžu izmaksu, kas paredz tās izmaksāt arī sankciju lokā ietilpstošajai “Itera Latvija”.