Pēc raidījumā "NRA.lv sarunas" izskanējušās kritikas par iestrādātajām nejēdzībām grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā, kas patlaban tiek izskatīts Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pēkšņi nākusi klajā ar jauniem konstruktīviem priekšlikumiem.
Izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā pamatā skars tos iedzīvotājus un juridiskās personas, kuras cerot nākotnē kaut ko nopelnīt, ir investējušas līdzekļus saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanā un nodarbojas ar elektrības ģenerāciju atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai 2019/944 par elektroenerģijas tirgus vispārējiem noteikumiem un regulai 2019/943 par iekšējo elektroenerģijas tirgu. Izmaiņas likumā ietekmēs mājsaimniecības, tā sauktos aktīvos lietotājus, kuri ir ne tikai patērētāji, bet arī elektrības ražotāji. Pēc KEM datiem, tie varētu būt ap 20 000 cilvēku.
Pēc “NRA.lv sarunas” izskanējušās kritikas par vairākiem likuma grozījumu aspektiem KEM iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības komisijā jaunus priekšlikumus. Par tiem vēl netiek balsots. Notiek diskusijas. Jaunie priekšlikumi tapuši lielā steigā. Priekšlikumi datēti ar 21. novembri, pirmo darba dienu pēc svētkiem, un uzreiz nodoti izskatīšanai komisijas sēdē. Ministrija pamatīgi mainījusi pieeju aktīvā lietotāja statusam, noņemot formulējumu, ka aktīvais lietotājs ir tas, kurš patērē ne mazāk kā 80% no paša saražotās elektroenerģijas. Līdz ar to formulējums kļuvis adekvātāks Latvijas situācijai. Mainījusies arī principiālā pieeja, ka līdz pāriešanai no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas pašā uzskaitē nekas nemainīsies.
Komisijai vēl jāvienojas par principiāli svarīgu jautājumu, kurā brīdī elektroenerģijas ražotājam ir jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Kā “Neatkarīgajai” skaidroja vadības konsultants, kurš Saeimas komisijā seko līdzi likuma grozījumu izstrādei, "ministrijas pamata vēlme ir dabūt sev administratīvās regulēšanas lauciņu. Bet tas nepalīdz sasniegt mērķus, un izskatās, ierobežojumi ir vajadzīgi tikai ierobežojuma pēc”. Eksperts vērš uzmanību uz to, kādās robežās likums ļaus pārdot elektroenerģiju. To precīzi noteiks Ministru kabinets. KEM uzstādījums joprojām ir 20%. D. Šēnbergs šoreiz ministrijai veltīja arī atzinīgus vārdus, akcentējot, ka KEM beidzot bija sagatavojusi prezentāciju, kas parādīja kopējo tirgus ainu.
Runājot par kopējo likuma grozījumu tendenci, eksperts uzsvēra, ka svarīgi ir izvairīties no tā, lai likumā netiktu degradēts tiesību princips. Tiesību pārkāpums var notikt tad, ja, piemēram, šodien par aktīvo elektroenerģijas lietotāju tiek definēts kaut kas viens, bet rīt tas būs kāds cits. “Atbilstoši ES regulai, aktīvais lietotājs ir gala lietotājs/patērētājs, kurš ražo elektrību, patērē, uzglabā vai pārdod elektrību, pieņemot, ka šī pārdošana nav viņa primārā vai profesionālā saimnieciskā nodarbošanās. Uz šīs regulas pamata Latvijā pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kurā šī definīcija jau ir mazliet savādāka - tur ielikti divi jauninājumi. Pirmā nianse ir tāda, ka var pārdot pārpalikumu. ES regulā nav runa par pārpalikumu, bet šeit ir parādījies pārpalikums. Ja ir pieeja, ka viss, ko neesi notērējis, ir pārpalikums, tad tā nebūtu problēma.
Otra lieta, kas iekļauta šī likuma spēkā esošajā redakcijā, ir, ka aktīvais lietotājs nav elektroapgādes komersants. Tālāk vajadzētu sekot skaidrojumam, kā Latvijā ir definēts jēdziens "nav primārā saimnieciskā nodarbošanās", bet mēs esam ielikuši "nav komersants".
Viņš pēc definīcijas ir aktīvais lietotājs, un komercija uz viņu neattiecas, vai viņš nedrīkst būt komersants? Ja nav komersants, tad kādā apmērā ir aktīvais lietotājs? Kāds ir šis samērīgums, uz to atbildes nav. Šī lieta arī nav nekur tālāk skaidrota likumos, kas regulē saimniecisko un komercdarbību Latvijā. Komerclikumā un likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli nav ne ēnas, bet tieši tur vajadzēja iestrādāt, kā šī aktivitāte ar elektroenerģijas ražošanu, pārdošanu samērojas ar šiem diviem likumiem," tā savu viedokli pauda D. Šēnbergs.
Runājot par KEM priekšlikumiem, eksperts norādīja, ka, ja likumā ir runa par pašpatēriņu un pārpalikumu, tad jādefinē, cik liels ir šis pārpalikums. "Grozījumu iniciatori ir izdomājuši, ka tev ir jāpatērē 80% no savas saražotās elektrības un pārdot vari tikai 20%, un tas ir iestrādāts viņu jaunajā piedāvājumā. Šāda nostāja ir klajā pretrunā ar ES direktīvu un regulu, jo ES direktīvas pēc būtības aktīvo lietotāju ieviesa kā tirgus dalībnieku ar pilnām tiesībām tirgot savu elektroenerģiju. Tā ir apzināta politika, lai nodrošinātu, ka šis sektors piepilda tirgu. Šeit ir klajš mēģinājums izslēgt viņu no tirgus. Problēma ir neto uzskaites sistēmā, kas nespēj "pavilkt" šādu daudzumu. Es nododu kilovatstundas dienā, bet atpakaļ man tās vajag naktī un ziemā. Cik nodevu, tik paņēmu atpakaļ. Daži to sauc par uzglabāšanu, bet nekas netiek uzglabāts. Problēma ir tāda, ka cena, protams, atšķiras. Mums ir jārisina šī problēma, no kāda nopērkot dārgāk nekā varējām atdot. Tur pretī ir iebildums no mikroģeneratoru īpašniekiem - mēs par velti atdevām, kur tā nauda palika? Bet visa "ļaunuma sakne" ir neto uzskaites sistēma, problēmu jārisina. Taču, ko mēs iegūstam, atļaujot pārdot 20% no saražotā? Tīklā taču nonāk visa mana saražotā elektroenerģija, un tas ietekmē visu tās dienas tirgu. Tas nav risinājums, šī pieeja nerisina šo problēmu," uzskata D. Šēnbergs.
Viņš pauda neizpratni par KEM piezīmi likuma grozījumos "novērst risku, ka aktīvā lietotāja statuss varētu tikt izmantots nereģistrētas un normatīviem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, radīt negatīvu ekonomisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū". Pēc D. Šēnberga teiktā, tādējādi valsts vienkārši mēģina izslēgt aktīvo lietotāju no tirgus. Tiek gaidīts, ka aktīvā mazā ražotāja ierobežošana un žņaugšana dos ko labu lielražotājam. Bet tad Latvija var nonākt līdzīgā situācijā kā Vācija, un zudīs jēga ieguldīt jebkādas investīcijas šajā nozarē.
