Polija mēģina farmācijas gigantiem nesamaksāt par neizmantotām, bet piešķirtām kovida vakcīnām. Savukārt Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri jau ir publiski ir apsolījis, ka Latvija par Covid-19 vakcīnām, kuras valsts noslēgto līgumu dēļ spiesta pirkt arī pēc pandēmijas beigām, noteikti samaksās.
ASV farmācijas gigants "Pfizer" iesniedzis prasību Briseles tiesā un pieprasa Polijai samaksāt sešus miljardus Polijas zlotu (1,37 miljardu eiro) pēc tam, kad šī valsts atteicās pieņemt un maksāt par 60 miljoniem Covid-19 vakcīnu, neskatoties uz saistošo līgumu ar farmācijas uzņēmumu. Polijas veselības ministre ir noskaņota panākt vienošanos ar "Pfizer" šajā juridiskajā strīdā un stāsta, ka līdzīgas problēmas gaidāmas arī citām Eiropas Savienības valstīm, ziņo vietne "polanddaily24.com".
Nesenajā "Dziennik Gazeta Prawna" ziņojumā uzsvērta "Pfizer" prasība pret Poliju Briseles tiesā, atsaucoties uz Covid-19 vakcīnu līguma nepildīšanu. Juridiskais strīds izriet no sākotnējā vakcīnu iepirkuma līguma, ko organizēja Eiropas Komisija un kas saskaņā ar Beļģijas likumdošanu attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Pfizer" pieprasa no Polijas maksājumu sešu miljardu Polijas zlotu (1,37 miljardu eiro) apmērā pēc tam, kad valsts atteicās pieņemt un maksāt par 60 miljoniem Covid-19 vakcīnu, neskatoties uz saistošo līgumu ar farmācijas uzņēmumu. Saskaņā ar laikraksta ziņojumu, pirmā tiesas sēde par šo juridisko strīdu ir paredzēta 6. decembrī.
Atbildot uz raidorganizācijas TVN24 jautājumiem par iespēju izvairīties no tiesas prāvas un panākt vienošanos ar "Pfizer", Polijas veselības ministre Kataržina Sojka atzinusi, ka gaidāmā tiesas prāva nav vienīgā, un uzsvērusi, ka Polija nav vienīgais mērķis.
"Šķiet, ka tas ir starptautisks jautājums. Tomēr mēs neesam vieni šajā jautājumā Eiropas Savienībā. Vairākas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem," intervijā sacījusi K. Sojka.
Tā kā tiesvedība turpinās, abas puses, šķiet, sliecas meklēt abpusēji izdevīgu risinājumu, cenšoties orientēties šo līgumisko domstarpību sarežģījumos, vēsta medijs.
“Neatkarīgā” jau vairākkārt rakstījusi par situāciju Latvijā, kas izveidojusies saistībā ar Covid-19 vakcīnām. Tā ir neapskaužama dažādu aspektu dēļ. Vispirms tāpēc, ka brīdī, kad vakcīnu nebija, bet visi gaidīja, kad tās beidzot parādīsies, atbildīgās amatpersonas tika vainotas bezdarbībā un vakcīnu neiepirkšanā vajadzīgā daudzumā. Savukārt tagad, kad vakcinācijas process norit lēni, lai neteiktu, ka pilnībā apstājies, sabiedrība prasa rīcību un faktiski atteikšanos no Covid-19 vakcīnu iepirkuma.
Latvijai kopumā tika iezīmēti 8,6 miljoni vakcīnas devu, kam no valsts budžeta bija nepieciešami vairāk nekā 140 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija rāda, ka līdz šim izmantoti 2,9 miljoni vakcīnas devu.
Vakcīnu pārpalikumi ir visā Eiropas Savienībā. Latvija kopā ar vairākām citām ES dalībvalstīm ir nosūtījusi oficiālu pieprasījumu Eiropas Komisijai pārskatīt komisijas ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām.
Neizlietoto vakcīnu liktenim ir vairāki scenāriji: ja vakcīnām beidzies derīguma termiņš, medicīnas iestādes atbilstoši noteiktajai kārtībai tās varētu utilizēt, vai, kamēr tās derīgas, aktīvāk izmantot primārajā vakcinācijā vai ziedot tās citām valstīm.
Šā gada 18. oktobrī, vaicāts par Covid-19 vakcīnām, kuras valsts noslēgto līgumu dēļ ir spiesta pirkt arī pēc pandēmijas beigām, H. Abu Meri atzinis, ka nedz Latvija, nedz Eiropas Savienība kopumā no līgumiem pilnībā atkāpties nevarot un "mums ir jāiepērk šīs vakcīnas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem". “Bet ir arī kāda laba ziņa - ir līgums ar ražotāju par dažu miljonu devu izgatavošanu un piegādi, no kurām Latvija šobrīd ir samazinājusi piegādājamo apjomu par 800 000 devu un atlikušais ir sadalīts uz vairākiem gadiem. Tas valstij ļāva samazināt izdevumus par neizmantotajām vakcīnas devām uz pusi. Katrā ziņā esam raduši iespēju samazināt sākotnēji paredzamos izdevumus, taču vienlaikus nevaram nemaksāt nemaz," paziņoja ministrs.
“Neatkarīgā” jau pērnā gada 9. septembrī cēla trauksmi par lielo slepenību vakcīnu iegādes jomā (https://neatkariga.nra.lv/veseliba/391281-vairak-neka-miljons-neizlietotu-vakcinu-noliktavas-kamer-latvija-ienak-jaunas)
“Neatkarīgā” interesējās, kāda ir iegādāto vakcīnu finansiālā vērtība, proti, cik liels dārgums glabājas noliktavās neizmantots. Atbildīgās iestādes šo informāciju nesniedza, jo tā esot konfidenciāla, lai arī par tām samaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga tobrīd skaidroja: “Diemžēl atbilstoši Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju noslēgtajiem cerību līgumiem sensitīvā informācija, ietverot finanšu informāciju jeb produktu cenas, ir uzskatāma par konfidenciālu un nevar tikt izpausta trešajām personām, līdz ar to Nacionālais veselības dienests nav tiesīgs izpaust informāciju par vakcīnu cenām.”
“Neatkarīgajai” joprojām nav pieejamas arī oficiālas aplēses, cik tad šie uzkrājumi ir vērtīgi. 2021. gadā, kad Latvija iegādājās vakcīnas, Veselības ministrija Saeimā stāstīja, ka vakcīnu cenas ir dažādas, atkarīgas no vakcīnas veida. Tās svārstījās no 1,78 eiro par vienu vakcīnas devu līdz pat 26 eiro. Piemēram, “AstraZeneca” vakcīnas deva maksāja 1,78 eiro, “Janssen” - 6,77 eiro, “BioNTech/Pfizer” - 12 līdz 16 eiro, bet “Moderna” - 20 līdz 26 eiro. Līdz ar to neizmantoto vakcīnu cena ir atkarīga no tā, cik daudz konkrētās vakcīnas ir noliktavās. “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija uz 2022. gada 9. septembri liecināja, ka neizmantoto vakcīnu vērtība ir vairāki desmiti miljonu eiro, turklāt liela daļa šo vakcīnu ir ar beigušos vai beigām tuvojošos derīguma termiņu. Latvijai kopumā tika iezīmēti 8,6 miljoni vakcīnas devu, kam no valsts budžeta bija nepieciešami vairāk nekā 140 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija uz 2022. gada 9. septembri rādīja, ka izmantoti tikai 2,9 miljoni vakcīnas devu.
