Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.
Polijas Valsts aizsardzības ministrija uzskata, ka brīvprātīgo armijas izveide ir labākais veids, kā palielināt kopējo armijas lielumu. Šajā dienestā paredzētas 27 dienu pamatapmācības un aptuveni 11 mēnešu speciālistu apmācības aktīvajā militārajā dienestā.
Dienestā varēs pieteikties vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, bet sievietes - no 18 līdz 55 gadiem.
Brīvprātīgie saņems mēnešalgu 4960 Polijas zlotu (aptuveni 1129,47 eiro) un bezmaksas maltītes.
Viņi varēs bez maksas iegūt dažādas licences un kvalifikācijas, tostarp C, C + E, D kategoriju transporta līdzekļa vadītāju vai iekārtu un mehānismu operatoru tiesības. Tāpat dienestu varēs pārtraukt vai atcelt.
Savukārt 19. oktobrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija publicēja noteikumus par obligātā militārā pamata dienesta izpildes veidu. Tie izraisīja diezgan lielu ažiotāžu, jo pašlaik Polijā nav obligāts militārais dienests.
Valsts aizsardzības ministrija mierināja iedzīvotājus un skaidroja, ka apspriestais regulējums ir rezultāts nepieciešamībai aktualizēt noteikumus un nav plānots atjaunot obligāto militāro dienestu.
Kā skaidro Valsts aizsardzības ministrija, jaunie noteikumi nosaka veidu, kādā kandidāti var tikt uzņemti obligātajā militārajā pamatdienestā, un tie lielā mērā izriet no nepieciešamības aktualizēt konceptuālo ietvaru esošajiem noteikumiem.
Kas rakstīts noteikumos par obligāto militāro dienestu? Regula nosaka veidu, kādā persona tiek uzņemta obligātajā militārajā dienestā - karavīra iecelšanas, maiņas un atbrīvošanas no amata veidu un kārtību; pārcelšanas un norīkojuma uz citu militāro vienību veidu, kā arī norīkojumu komandējumā; veidu un kārtību, kādā atbrīvo no obligātā militārā dienesta.
Obligātais militārais dienests tiek sadalīts pamata un specializētajā apmācībā. Pamatapmācības laikā karavīram ir jāapgūst zināšanas un prasmes militāro noteikumu, treniņu un individuālā ekipējuma lietošanas un aprites jomā. Pamatapmācības perioda beigās karavīrs dos militāro zvērestu.
Kā vēsta Aizsardzības ministrijas mājaslapa, Latvijā Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim - vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones - sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Valsts aizsardzības dienesta 2024. gada jūlija iesaukumam brīvprātīgi var pieteikties līdz 2023. gada 1. decembrim. Elektroniskā pieteikuma anketa pieejama mājaslapā, kā arī pilsoņi var zvanīt uz tālruni 67072793, rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.
Brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notika līdz 2023. gada 15. maijam. Pirmajā iesaukumā bija pieejams viens dienesta veids - 11 mēnešu militārais dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Pirmais iesaukums dienestu sāka 2023. gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata.
Ja 2024. gada jūlija iesaukumu nebūs iespējams nokomplektēt ar personām, kas dienestam pietiekušās brīvprātīgi, personas dienestam tiks atlasītas, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Šādu atlasi rīkos, tikai lai nokomplektētu vajadzīgo skaitu iesaucamo 11 mēnešu dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
Kompensācija par brīvprātīgu iesaisti valsts aizsardzības dienestā ir 7700 eiro (tostarp 600 eiro kompensācija mēnesī un atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām 1100 eiro) un sociālās garantijas.
Valsts aizsardzības dienesta likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī.
