Saules paneļi draud sagādāt vilšanos – brīdina vadības konsultants

© Ģirts Ozoliņš/MN

Pārdot saražoto elektrību – tas ir ikviena elektrības ražotāja plāns. Taču, kad izrādās, nevienam tavu elektrību nevajag, un saražotās elektrības cena līdzinās nullei vai aiziet mīnusā, tavs vienīgais biznesa plāns ir pārdot savu elektrību kaimiņam. “Brāļi mīļie, jūs ar to visu saskarsieties savā saules paneļu biznesā! Tā ir jūsu garantētā nākotne," raidījumā "NRA.lv sarunas" saka vadības konsultants Dainis Šēnbergs.

Lai gūtu sapratni un pieredzi saules enerģijas ieguvē, pirms diviem gadiem D. Šēnbergs uzlicis saules paneļus uz savas mājas jumta. Viņa atklājumi nav iepriecinoši un liek aizdomāties.

D. Šēnbergs stāsta, ka saules paneļu uzstādīšanas lietderības izpētei nolēmis nevis studēt literatūru, bet mācīties, darot paša rokām. Tādējādi ieguvis daudzas atziņas, informāciju un sapratni par to, kā strādā saules enerģijas iegūšanas sistēma. Tas, viņaprāt, zināmā mērā dod atbildes uz jautājumu, kāpēc mēs Latvijā savā enerģētikas tirgus attīstībā esam tur, kur esam.

Neilgi pēc Ukrainas kara sākuma Latvijā sākās saules paneļu likšanas bums, kad iedzīvotāji ņēma kredītus un uz savu māju jumtiem lika saules paneļus. Valsts un politiķi uz to aicināja - ņemiet, lieciet, tā ir mūsu rītdiena. Tas ir droši, ejam uz zaļo enerģiju.

Uz jautājumu, bija investīcijas tā vērtas vai tomēr vilšanās, eksperts skaidro: viss ir atkarīgs no tā, kāda ir bijusi motivācija saules paneļu uzstādīšanai, kāpēc tu esi tos uzlicis. Ja uzlikāt ar domu - es ar to nopelnīšu, tad sagaida vilšanās.

"Paneļus jau var pirkt pats lētāk no Ķīnas, pats tos likt un montēt uz jumtiem. Procesā var izmantot dažādas viltībās, bet jebkurā gadījumā saules paneļi nav variants, uz kā būvēt biznesu. Tas nav tikai jumta paneļu līmenī, tas attiecas arī uz industriālajiem parkiem - tas nav ilgtspējīgs bizness. Ir tāda lieta kā ģeogrāfija. Saule mūsu platuma grādos spīd aptuveni pusi no gada un visu cauru dienu nespīd vienā un tajā pašā pusē. Viegli izrēķināt: ja pieņemam, ka mikroģeneratoru uzstādītā jauda Latvijā šobrīd ir 160 megavati, tad cik ilgā laikā tīklā šī maksimālā jauda varētu tikt iepludināta? Atbilde ir - desmit minūtes. Tas ir brīdis, kad saule ir zenītā, visi paneļi ir noslogoti. Līkne ir izliektāka, un mēs varētu runāt par pusstundu, stundu, un tālāk jau aiziet parabola," savā pieredzē dalījās D. Šēnbergs.

Pēc viņa teiktā, cilvēki zaļās enerģijas aģitatoriem noticēja, jo viņi tautai teica, ka paneļi ir labi un tos pirkt ir pareizi. Viņaprāt, jādomā arī, kāpēc to dara lielais bizness un kādi ir šī biznesa aprēķini.

"Runājot par investīciju atmaksāšanos, tie ir vidēji desmit gadi. Viss atkarīgs, kā saule uz jums strādās šajos gados. Ir statistika. Bet statistika atspoguļo pagātni. Kāda būs nākotne, to īsti neviens nezina. Citam apjomam, protams, ir citas jaudas un cita mēroga ekonomija. Normāla izmēra mājsaimniecībai būtu jārēķinās ar desmit gadu atmaksas periodu. Jārēķinās arī, ka degradācija saules panelim katru gadu ir 5%. Lieliem saules paneļiem aprēķini citi. Tur tiek lēsts, ka piecos gados viņi investīcijas atdabūs atpakaļ. Veiksmi viņiem! Bet cilvēki neko daudz nezina par nākotni. Šeit sākas otra problēma - mēs darbojamies ar enerģijas avotu Sauli, kuru mēs nevaram ieslēgt un izslēgt. Līdz ar to visi ražo kaut kādā vienā laikā, kas parasti ir dienas vidus," turpināja D. Šēnbergs.

Septembrī viņš Stokholmā apmeklējis SEB bankas rīkotu enerģētikas konferenci, kur energotirgus analītiķis Bjerne Šīldrops parādījis dažus slaidus, kur attēlots ražošanas cikls, ko veido saule un arī vējš, kas pēc būtības ir tāds pats, tikai var strādāt naktī, bet tāpat ir neregulējams.

"Kādā brīdī, kas var būt dienas vidus, šī neregulētā ražošana saskaras ar patēriņa slieksni. Un kas tajā brīdī notiek? Tajā brīdī elektrība nemaksā neko. Kā raksta Bjerne Šīldrops, "pārdot kaimiņam ir biznesa plāns for everyone (ikvienam) - nevienam nevajag, kam tu to nogrūdīsi, cena paliek nulle, cena aiziet mīnusā. Brāļi mīļie, jūs ar to visu saskarsieties savā saules paneļu biznesā! Tā ir jūsu garantētā nākotne. Te nav cita varianta. Te variants faktiski ir tikai viens - nodibināt monopolu, kvotu, kad varam ražot no šīm lietām tik un ne vairāk, lai jums būtu garantēts šis ienākums, ka neviens netraucēs savākt," saules paneļu īpašniekus brīdina D. Šēnbergs.

Izpēte

Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.

Svarīgākais