arrow_downwardAisma Orupe / Autori

Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.

Šogad augustā stājas spēkā Ministru kabineta jau pieņemtie vidusskolu kvantitatīvie kritēriji, un tie neiet kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem, vērš uzmanību IZM sociālie partneri. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska gan atrunājas, ka tas ir tikai starpziņojums un martā taps īstais ar koriģētajiem skaitļiem un termiņiem.

No 2020. gada 1. septembra sākas jaunā mācību satura ieviešana skolās, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielu uzsvaru liek uz vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu, proti, nosakot 10. līdz 12. klašu grupās minimālo skolēnu skaitu. IZM savā informatīvajā ziņojumā, ko šodien skatīs valdības sēdē, piedāvā jau pērn prezentēto četru reģionu bloku modeli – tikai ar mazliet koriģētiem skaitļiem.

Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.

Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālajā izpratnē ir rotas un ornamenti. Nule klajā nākušajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pētnieces Baibas Vaskas grāmatā Rotas un ornaments Latvijā līdz 13. gadsimtam pirmo reizi apkopots apjomīgs materiāls par ornamentu veidošanos un attīstību mūsu valsts teritorijā.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu un līdz šim apkalpojusi pamatā vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Šobrīd šis loks ir palielinājies un pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem ar lasīšanas un drukātā teksta uztveres grūtībām.

Ja iepriekšējo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski kritizēja par viņa komunikācijas stilu, tad viņa pēctece, Ilga Šuplinska (JKP) noteikti to nav ne tikai mīkstinājusi, bet pat kāpinājusi jo augstās toņkārtās, papildinot vēl ar neiecietības un diplomātijas trūkuma notīm. Nozare pat bijusi spiesta atzīt, ka tik nediplomātisks saziņas veids nav pieredzēts.

Jau ceturto reizi decembrī notika Pasaules izglītības nozares samits – šoreiz Igaunijā, Tallinā. Pasākuma moto bija: «Mācīšanās datu laikmetā». Diskusijas galvenokārt koncentrējās uz datu izmantošanu izglītības sistēmas pilnveidošanai, kā arī nākotnes risinājumu meklēšanu.

Daugavpils novada Vaboles pagastā ik gadu uz Ziemassvētkiem svētku rotā ietērpjas daudzas pagasta iedzīvotāju ēkas. Tas licis ne vienam vien ārpusniekam, kas iebrauc Vabolē pa ceļu vai arī pa dzelzceļu, pabrīnīties – kas gan tā par vietu, kas tik koši izdekorēta?

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.

Latvijas tautsaimniecības veiksmīga attīstība globalizācijas un digitalizācijas laikmetā daudzējādā ziņā būs atkarīga no cilvēku prasmēm un to piemērotības darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Tas jo īpaši ir būtiski, kad, pastāvot jaunu cilvēku emigrācijai un zemiem dzimstības rādītājiem, arvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Viens no pasākumiem situācijas uzlabošanai – stiprināt pieaugušo tālākizglītību, norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā Latvijas prasmju stratēģija: novērtējums un rekomendācijas.

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis fotogrāfijās fiksējis un izpētījis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu. Pirmais enciklopēdijas Muižas Latvijā sējums dienasgaismu ieraudzīja pērn – Latvijas simtgades jubilejas gadā. Nule iznācis otrais. V. Mašnovska devumam jāpieskaita arī pētījums par Latvijas luterāņu baznīcām četros sējumos, kā arī savu izdošanu gaida materiāls par muižnieku apbedījumu memoriālo kultūru.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina augstskolas turpmāk iedalīt divās lielās grupās: universitātēs un augstskolās, kas savukārt tiktu iedalītas četrās apakšgrupās. Tāpat ieteikts noteikt stingrākas prasības universitātes statusa piešķiršanai: sākot ar studentu skaitu līdz pat studiju programmām un akadēmiskajam personālam.

Tallinas reālskola jeb Tallinas zinātņu vidusskola ir viena no prestižākajām Igaunijas skolām, kura savā mācību saturā vairāk akcentē matemātiku un dabaszinātnes. To apliecina fakts, ka ik gadu, uzņemot skolēnus pirmajā klasē, konkurss ir milzīgs – no apmēram 500 pretendentiem tikai 56 kļūst par šīs skolas audzēkņiem. Arī mācību rezultāti un dalība starptautiskās olimpiādēs ir apliecinājums augstiem sasniegumiem.

Daudzviet bibliotēka laukos ir gaismas un kultūras saliņa. Vaboles pagastā bibliotēkas vadītāja Ināra Meijere uzskata: kamēr laukos vēl būs cilvēki, būs arī bibliotēkas – gan kā grāmatu krātuve, gan pakalpojumu un informācijas sniegšanas vieta. Jo, lai arī iedzīvotāju ir mazāk, problēmu viņiem mazāk nepaliek, tātad arī palīdzība nepieciešama.

Vaboles vidusskola Daugavpils novadā šogad svin savu simto dzimšanas dienu. Skolas kolektīvam izdevies sarūpēt dāvanu jubilejā: Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā lauku vidusskolu grupā balva – Lielā pūce – par augstiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos. Arī iepriekšējos gados skola turējusies saraksta augšgalā. Priecīgo noskaņojumu gan aizēno bažas par vidusskolas nākotni – vai mazais skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs ļaus saglabāt esošo statusu?

Mūzika mums ir blakus visas dzīves garumā, un tā spēj izteikt tik bagātīgu emociju gammu, kāda nav pa spēkam vārdiem. Ne velti, klausoties mīļākos skaņdarbus, varam priecāties, raudāt, pārdzīvot, just līdzi un skumt. Tā noteikti spēj arī dziedēt. Mūzikas terapija arvien biežāk tiek ieteikta kā labs palīgs dažādu veselības problēmu ārstēšanā, piemēram, attīstības traucējumu, autisma, vājdzirdības, priekšlaicīgas dzimšanas, astmas, depresijas, izdegšanas, dažādu fobiju un citos gadījumos.

Skrindu dzimtas muzejs Daugavpils novada Vaboles pagastā ir īsts novadpētniecības muzejs, kas iepazīstina gan ar brāļu Skrindu ieguldījumu izglītības jomā, gan citu Latgalei nozīmīgu cilvēku devumu, kopjot Latgales kultūras dzīvi un latgaliešu valodu. Muzejs teju gadsimta ceturkšņa garumā uzkrājis plašu materiālu par darba un sadzīves tradīcijām Daugavpils novadā (Vaboles, Līksnas, Kalupes un Nīcgales pagastā). Te tiek rīkotas kulinārās meistarklases, radošās un amata prasmju darbnīcas, pasākumi. Ik gadu top publikācijas un izstādes. Izdotas četras grāmatas.

Ūdens ir viena no svarīgākajām zemeslodes sastāvdaļām – aptuveni 70% aizņem okeāni, jūras, ezeri, upes. Arī pats cilvēks ir viena liela ūdenskrātuve. Varbūt tāpēc jau kopš senseniem laikiem ūdenim pievērsta tik liela uzmanība: tas izmantots reliģiskos rituālos, dziedniecībā un visu veidu atpūtā. Arī mūsdienās miesas un gara ārstēšanā tam ir ļoti liela nozīme.

Alternatīvās ārstniecības metodes ir labs palīgs, taču mūsdienu medicīnas zinātne šobrīd attīstās ciešā sasaitē ar jaunākajām tehnoloģijām. Tās uzdevums – pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi. Lai to «notvertu» pēc iespējas ātrāk, tiek meklēts veids, kā to izdarīt ar neinvazīvu (bez fiziskas iejaukšanās ķermenī), vienkāršu testu palīdzību.

Lielvārdietei Rūtai Kolužai ir īpašas attiecības ar grāmatām un latviešu valodu. Viņa ne tikai ir aizrautīga to lasītāja, bet arī autore – daļa no tām ir lielisks palīgs latviešu valodas gramatikas apguvei, bet ar īpašu mīlestību sarakstītas tās, kas veltītas Lielvārdei un lielvārdiešiem. Arī šobrīd uz galda jaunākais izdevums – par pieciem Lielvārdes teātriem, kam Rūtas kundze ir roku pielikusi kā redaktore. Viņas literārais devums novērtēts augstu – saņemta balva Gada lielvārdietis un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme.

Lai palielinātu zinātnisko grādu ieguvušo skaitu un uzlabotu doktorantūras studiju sistēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā modeli, kas izraisījis kaismīgus nozarē strādājošo (un ne tikai) iebildumus – lielākoties par rosinājumu promocijas darbu rakstīt angļu valodā. Augstskolas gan saskata jaunajā koncepcijā virkni citu zemūdens akmeņu – arī finansiālu.