Senās rotas un ornamenti – nenovērtējams kultūras mantojums

Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālajā izpratnē ir rotas un ornamenti. Nule klajā nākušajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pētnieces Baibas Vaskas grāmatā Rotas un ornaments Latvijā līdz 13. gadsimtam pirmo reizi apkopots apjomīgs materiāls par ornamentu veidošanos un attīstību mūsu valsts teritorijā.

Darba pamatā ir B. Vaskas doktora promocijas darbs Rotas un ornaments no bronzas laikmeta līdz 18. gadsimtam. Iepriekš par šo tēmu varēja lasīt starpkaru Latvijā publicētos Ernesta Brastiņa un citu pētnieku apcerējumus nacionālā romantisma garā, vēl bija daži arheologa Valdemāra Ģintera, vēlākā laika posmā arheologa Gunta Zemīša raksti, taču apkopojošs darbs tā arī nebija tapis.

2017. gadā B. Vaska publicēja to sava pētījuma daļu, kas attiecas uz vēlāku laika periodu - Rotas un ornaments Latvijā no 13. gadsimta līdz 18. gadsimtam. Tagad klajā laista grāmata par senāko posmu - no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimta sākumam. Arheoloģiskā materiāla (ornaments uz rotām) izpēte tik plašā apjomā ir veikta pirmoreiz. Abas pētījuma daļas sniedz jaunu, uz konkrēta arheoloģiskā materiāla balstītu skatu par ornamenta veidošanos un attīstību Latvijā. Autore devusi īsu ieskatu katram laikam un teritorijai raksturīgajos rotu komplektos, detalizētāk analizējot tās rotu grupas, kurām raksturīga ekspresīva forma un daudzveidīga ornamentācija. Nedaudz aplūkoti arī amatniecības centri un amatnieku darbība.

Grāmatā arī analizēta ornamenta kompozīcija, apskatīti galvenie motīvi un elementi ornamenta uzbūvē, attīstība laika gaitā un teritoriālā piesaiste, kā arī etniskās un teritoriālās atšķirības lietojumā - lai gan ornamentu bieži uztver kā tīri estētisku kategoriju, tas var kalpot arī par svarīgu informācijas avotu.

B. Vaska grāmatas atvēršanas pasākumā uzsvēra, ka pētījums izvērties par viņas mūža darbu. Tā nu iznācis, ka vispirms iznākusi pirmā daļa, bet nu otrā. Grāmatu varot uzskatīt par starpnozaru pētījumu, kurā vienlīdz nozīmīga ir arheoloģijas un mākslas vēstures klātbūtne. «Rotas un ornaments tiek uzskatīti kā informācijas avots - hronoloģisks, teritoriāls, sociāls, un mākslinieciskā vērtība nereti paliek otrajā plānā. Savā grāmatā esmu mēģinājusi abas šīs lietas sabalansēt. Protams, runājot par ornamentiem, nevar izvairīties no simbolu traktējuma, kas laika gaitā mainījies. Tā kā nav rakstu pieminekļu, kur tas fiksēts, nekad neuzzināsim, ko tie nozīmēja to izgatavošanas laikā,» teica autore. Viņa pauda cerību, ka grāmata būs noderīga gan arheologiem, gan māksliniekiem un rotkaļiem, gan citiem interesentiem.

LNVM Arheoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Ciglis norādīja, ka muzeja misija ir vākt, sakārtot, saglabāt, pētīt un popularizēt. Šajā reizē viņš gribēja akcentēt tieši pēdējos divus uzdevumus. «Mūsu departamentā glabājas 80-90% no visa Latvijas arheoloģijas materiāla, tāpēc tieši izpēte ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem. Apvienojot zināšanas un pieredzi un pieliekot tiem klāt otru tikpat lielo darba daļu, veidojas monogrāfija. Mums dažkārt pārmet, ka senlietas iegulst muzeja krājumā un tās neviens vairs neredz. Ne visas senlietas var izstādīt pastāvīgajā ekspozīcijā, tāpēc grāmata ir viens no veidiem, kā tās publiskot un padarīt pieejamas visplašākajam sabiedrības lokam. Līdz ar to tiek īstenots vēl viens muzeja uzdevums - popularizēšana,» sacīja J Ciglis.

Viļņas Mākslas akadēmijas (VMA) prorektors Mariuss Iršens arī uzteica grāmatu kā svarīgu mākslai, mākslas attīstībai un dizainam. VMA profesors, arheologs un mākslas vēsturnieks Adoms Butrims, kurš kopā ar B. Vasku strādājis, veidojot izstādi par baltu mākslu, atzina, ka līdz šim Lietuvā neviens pētnieks vēl nav pieķēries tik apjomīgam darbam. Viņu priecē, ka grāmatā apskatīts daudz plašāks periods, nekā tas bija disertācijā. Kā īpaša pievienotā vērtība ir kartes, kas rāda, kā ornamenti izplatījušies - no prūšu apdzīvotajām zemēm līdz Lietuvai un Latvijai. Tas pats jāsaka par zīmējumiem. «Vairākums no grāmatu autoriem ir arheologi, bet B. Vaska ir likusi lietā savas mākslas vēsturnieces zināšanas, analizējot stilistiku, raksturojot dažādu stilu (romānistika, gotika, baroks u.c.) ietekmes atrastajās rotās,» uzsvēra A. Butrims.

Jāatgādina, ka darbs izdots sērijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti kā divdesmit astotā publikācija. Šī sērija, kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus, iznāk kopš 1964. gada. Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.