Daudzviet bibliotēka laukos ir gaismas un kultūras saliņa. Vaboles pagastā bibliotēkas vadītāja Ināra Meijere uzskata: kamēr laukos vēl būs cilvēki, būs arī bibliotēkas – gan kā grāmatu krātuve, gan pakalpojumu un informācijas sniegšanas vieta. Jo, lai arī iedzīvotāju ir mazāk, problēmu viņiem mazāk nepaliek, tātad arī palīdzība nepieciešama.
«Vaboles bibliotēkā ir kopumā apmēram 300 lasītāju, taču apmeklētāju, tostarp virtuālo, kas ielūkojas mūsu mājaslapā, ir krietni vairāk. Viena daļa šeit iegriežas pēc grāmatām, braucot darīšanās uz pagasta pārvaldi, kas ir tepat blakus, vai uz veikalu, bet ir daļa, kas nāk tieši pie mums, lai ne tikai paņemtu ko lasāmu, bet izmantotu internetu maksājumu veikšanai vai informācijas iegūšanai. Nereti nākas palīdzēt ar savu padomu, it īpaši vecākiem ļaudīm, kas ar jaunajām tehnoloģijām ir uz jūs. Tāpat pēc stundām te ir liels skolēnu pieplūdums. Gan viņi, gan arī citi novērtē, ka te ir pieeja bezmaksas WI-FI. Noteikti nevaru sūdzēties par vientulību,» teic bibliotēkas vadītāja Ināra Meijere, nodēvējot sevi par «informācijas menedžeri», jo nākas strādāt ar visu veidu informāciju. Piemēram, nule beigusi apkalpot cilvēku, kurš vēlējies noskaidrot, kā aizpildīt Nodarbinātības valsts aģentūras darba meklētāja dienasgrāmatu, pirms tam citam palīdzējusi uzrakstīt CV, kā arī sniegusi padomu, kā pareizi uzrakstīt paskaidrojuma vēstuli kādai iestādei. Nereti nākas iejusties psihologa lomā, jo cilvēks atnāk un nesaprot, kā atrisināt kādu problēmu - pie kā vērsties, kam sūdzēties. Patiesībā neviens netiek sūtīts projām, pirms nav rasts kāds risinājums, uzsver vadītāja.
Attiecībā uz grāmatu piegādi - tās var atnākt uz bibliotēku saņemt, bet uz attālākām vietām - pat piegādājot ar auto. «Paņemam atpakaļ izlasītās, ļaujam izvēlēties kādas citas to vietā,» skaidro bibliotēkas vadītāja. Par jaunākās literatūras iepirkumu nevarot sūdzēties, tomēr gribētos vairāk: gadā centralizēti te plauktos ienāk ap simts jauno grāmatu, tāpat savu artavu dod Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu ietvaros iegūtais, dāvinājumi. Te ir arī iespēja iepazīties ar vietējo avīzi un 12 žurnāliem. Liels pluss ir starpbibliotēku abonements - apmēram 100 grāmatu atvedot no kaimiņiem, savstarpēji mainoties ar Kalupes, Nīcgales vai Līksnas pagastiem.
Lūkojoties uz savu saimniecību tagad, nevar salīdzināt ar to, kas notika 90. gados, kad te sākusi strādāt. «Pašvaldībai nebija naudas, jaunas grāmatas nebija par ko iepirkt, tās arī iznāca ļoti maz. Dzīvojām no tā, ko sūtīja tautieši no ārzemēm,» saka I. Meijere. Par internetu un datoriem pat sapņot nevarēja. Tā vietā te tika piedāvāts lasīt plašu preses klāstu. Kad avīzes un žurnālus norakstīja, materiāli no tiem tika izgriesti un apkopoti tematiskās mapēs, tādējādi veidojot sava veida inteneta vietnes papīra formātā. Līdz ar to lieliski varēja palīdzēt gan vietējiem skolēniem, gan citiem lasītājiem ar dažādiem materiāliem.
Šobrīd, protams, ir iegādāti gan datori, gan cita biroja tehnika, kas ļauj apkalpot apmeklētājus. Bet pats svarīgākais ir tas, ka Latvijā ir saglabāts bibliotēku tīkls - pat pagastos, kur vairs nav palicis teju nekas cits, ir informācijas un pakalpojumu sniegšanas vieta, ir apmācīti speciālisti, kas spēj palīdzēt risināt visdažādākos jautājumus. «Esam gatavi un atvērti arī papildu pienākumiem, ja tādi tiks uzticēti. Jo pastāvēs, kas pārmainīsies,» uzsver I. Meijere. Pašlaik bibliotēka gatavojas programmas Alise ieviešanai. Tas nozīmē, ka bibliotēkas sistēma būs automatizēta, proti, novada bibliotēku fondu krājuma saraksti būs pieejami uz vietas, kamēr pašlaik šajā gadījumā jāmeklē Naujenes kolēģu palīdzība. Tas pats attiecas uz lasītāju uzskaiti, izsniegtajām grāmatām, inventarizācijas procesu, visu automatizēs - līdzīgi, kā tas notiek veikalā.
Tas, cik ilgi pastāvēs bibliotēkas, ir atkarīgs no pašvaldību spējas tās uzturēt un cilvēku vēlmes lasīt, spriež I. Meijere. Patlaban gan, šķiet, tādas bažas neesot, ka Daugavpils novads taisītos kādu no tām slēgt. Attiecībā uz darba laiku - tas pielāgots vietējo iedzīvotāju vajadzībām, veicot aptauju. Skola noraidījusi piedāvājumu, ka bibliotēka varētu būt slēgta kādā no darba dienām, bet strādāt sestdienās. Varot jau piekrist, jo vislielākā dzīvība ir tieši no pirmdienas līdz piektdienai un darba stundās, kad strādā pagasta iestādes, proti, no 9 līdz 17.30.
