Vairāk nekā 100 vidusskolu zem Izglītības un zinātnes ministrijas cirvja

 
©Pixabay

Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.

Līdz šim gan ministrija saskaņojusi tikai trīs pašvaldību lēmumus par vakara (maiņu) vidusskolu likvidāciju šā mācību gada beigās, bet līdz 1. martam, visticamāk, šis saraksts būs garāks. Skaidrs tomēr, ka vietvaras ar šādu lēmumu pieņemšanu nesteidzas.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Kopā ar valsts ģimnāzijām un vidusskolām, kas darbojas, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem, valstī ir 298 vispārējās vidējās izglītības skolas, taču abām iepriekšminētajām divām grupām no vidusskolām prasības atšķiras. Statistika rāda, ka pašvaldības, kas lielākoties ir skolu dibinātājas, triju gadu laikā ir reorganizējušas 27 vispārējās vidējās izglītības iestādes. Vairākumā gadījumu tās bijušas vakara (maiņu) vidusskolas, kas no nākamā gada 1. septembra vairs nevarēs pastāvēt līdzšinējā statusā. Vēl 2017. gadā to bija 21, bet patlaban tās ir tikai sešas. Arī šobrīd IZM ir saskaņojusi trīs vakarskolu likvidāciju. Viena no tām ir Aizkrauklē, kur jau šajā mācību gadā netika uzņemti jauni audzēkņi 7., 8. un 10. klasē, bet programmu īstenošana nodota Aizkraukles profesionālajai vidusskolai. Savukārt Līvānu novadā un Gulbenes novadā vakarskolas tiks pievienotas attiecīgi Gulbenes 2. vidusskolai (pārtraucot programmu realizēšanu Rankā un Litenē) un Līvānu 1. vidusskolai. Abos gadījumos vakarskola atrodas vai nu tajā pašā, vai blakus ēkā. Parastās vidusskolas IZM publiskotajā sarakstā vēl nav iekļautas. Tiesa, trīs pašvaldību iesniegtie skolu reorganizāciju pieteikumi ministrijā vēl gaidot savu kārtu, informē IZM. Jau saskaņotajos lēmumos ir arī Talsu novada Vandzenes pamatskola, kas no šā gada 1. septembra pārtaps par sākumskolu (vēl ne tik sen - 2011. gadā - tā bija vidusskola), bet Dagdas novada Asūnes sākumskola un Krāslavas novada Izvaltas pamatskola tiks slēgtas, jo skolēnu skaits sarucis zem diviem desmitiem. Savukārt Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs tiks pievienota Suntažu vidusskolai, saglabājot izglītības programmu īstenošanu pašreizējā adresē (internāta korpusā).

IZM lēš, ka turpmāko trīs gadu laikā vispārējo vidējās izglītības iestāžu skaits varētu sarukt līdz 268. Līdz šim šādā laika periodā Latvijas piecos reģionos un galvaspilsētā reorganizētas no trim (Kurzemē un Vidzemē) līdz 7 vidusskolām (Pierīgā). Visticamāk, ka pirmās statusa maiņu piedzīvos tās četras vidusskolas, kurās šobrīd 10. līdz 12. klasēs vispār nav skolēnu, proti, tā ir Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, Rīgas 19. un 69. vidusskola un Strenču vidusskola (tā novadā ir vienīgā skola). Zem Damokla zobena ir vēl deviņas vidusskolas, kurās ir trīs līdz 15 skolēni. 23 vidusskolās ir 16 līdz 30 skolēni, bet 47 ir 31 līdz 45 skolēni, kas tad ir kā sarkanā līnija: būt vai nebūt vidusskolai (izņemot ES pierobežu un skolas, kurām tuvākā «kolēģe» ir 25 kilometru attālumā, tur skolēnu skaits varēs būt no 25 līdz 30).

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda, ka ik pa laikam tiek saukti maldinoši skaitļi, kas attiecas ne tikai uz vidusskolām, bet arī pārējām izglītības iestādēm. Tā varot rīkoties, tikai lūkojoties Excel tabulās. Patiesībā kvantitatīvajiem rādītājiem neatbilst 79 līdz 83 vidusskolas, jo ministrija nav ņēmusi vērā tās, kas no citas tuvākās vispārējās vidējās izglītības iestādes atrodas 25 kilometru attālumā, un tātad tajās var būt 25-30 skolēni, kā tas arī ierakstīts IZM informatīvajā ziņojumā (ministrija gan sola gala skaitļus nosaukt martā). Turklāt jāņem vērā, ka 77 novados ir tikai viena vispārējās vidējās izglītības iestāde, bet 25 - vispār vienīgā skola, no tām 17 vidusskolas posmā audzēkņu skaits ir mazāks par 45. Netiek ņemts vērā arī tas, ka no trim mazām vidusskolām, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, optimizācijas rezultātā varētu tikt reorganizētas nevis visas trīs, bet gan divas vai viena, atkarībā no tā, kurai skolēni dos priekšroku, teic LPS pārstāve.

Tiesa, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vairākkārt uzsvērusi, ka patiesībā optimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā ir 90 - katrā klasē pa divām paralēlklasēm. Tas veicināšot jaunā mācību satura kvalitatīvāku ieviešanu un izvēļu grozu nodrošināšanas iespējas. I. Dundure atzīst, ka tādā gadījumā šādas prasības nebūtu paceļamas 120 līdz 150 skolām. Viņa gan vērš uzmanību uz to, ka IZM neko nerunā par kvalitātes kritērijiem, kas iepriekš tika minēts kā būtisks faktors vidusskolas pastāvēšanai tad, ja netiek izpildīti kvantitatīvie kritēriji. Tagad kā valsts finansējuma un vidējās izglītības programmu īstenošanas garants palicis vien minimālais skolēnu skaits.