ŪDENS ĀRSTNIECĪBA. H2O – kaut kas vairāk par ķīmisku formulu

 
©Pixabay

Ūdens ir viena no svarīgākajām zemeslodes sastāvdaļām – aptuveni 70% aizņem okeāni, jūras, ezeri, upes. Arī pats cilvēks ir viena liela ūdenskrātuve. Varbūt tāpēc jau kopš senseniem laikiem ūdenim pievērsta tik liela uzmanība: tas izmantots reliģiskos rituālos, dziedniecībā un visu veidu atpūtā. Arī mūsdienās miesas un gara ārstēšanā tam ir ļoti liela nozīme.

Nav šaubu, ka senās civilizācijas zināja par ūdens dziednieciskajām īpašībām. Lielākoties tas gan tika izmantots reliģiskos rituālos, lai attīrītu cilvēku no ļauno garu ietekmes. Taču pirmās ziņas par ūdeni kā terapijas līdzekli parādījās sengrieķu ārsta Hipokrata laikos, kad viņš aprakstīja procedūras un to ietekmi uz cilvēka ķermeni. Attieksme pret to gan dažādos laikmetos bijusi atšķirīga: gan atbalstoša, gan noliedzoša. Piemēram, agrīnajos viduslaikos noliedzošo uzskatu dēļ šāda veida dziedināšana palika novārtā. Renesanses laikos, kad sāka attīstīties medicīna un liels uzsvars tika likts uz šķidrumu plūsmām organismā, uzsverot, ka to saglabāšana un līdzsvarošana ir ārkārtīgi svarīga, ūdens atkal tika celts godā. Līdz ar dabas zinātņu attīstību radās lielāka izpratne par to, ka tā ir vide, caur kuru mehāniska iedarbība, temperatūra un ķīmiskas vielas, kas ir izšķīdinātas ūdenī, iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Tas lika uzplaukt balneoterapijai, tas ir, minerālūdeņu izmantošanai dziedniecībā. Pie ārstnieciskajiem avotiem tika veidotas dziednīcas un kūrorti gan Bādenbādenē, gan Karlovi Varos, gan citur. Latvijā vecākais balneoloģiskais kūrorts izveidots 1795. gadā Baldones apkārtnē. Nopietns ārstniecisks darbs un dabas faktoru iedarbība saistās ar Ķemeru kūrortu. Tā minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801. gadā Pēterburgā - ūdens terapijas attīstības ceļu ieskicē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inese Kokare.

Dažādu veidu dušas - dažādi efekti

Arī mūsdienās ūdens procedūras var būt dažādu rehabilitācijas, ārstniecības un profilakses programmu sastāvdaļa. Viens no populārākajiem procedūru veidiem ir dušas, kas iedalās pēc mehāniskās iedarbības stipruma. Ir maigas: miglas duša, kad ūdens uz ķermeņa nonāk ar gaisa pilieniem, un lietus - tāda, ko lietojam mājās. Ir arī stiprākas - Šarko, skotu, adatu, ascendējošā, cirkulārā. Strūklu stiprums pēc nepieciešamības var radīt vai nu nomierinošu, vai tonizējošu efektu. Procedūras ilgums atkarīgs no iedarbības stipruma un temperatūras, jo arī tā ir būtisks faktors. Jo lielāka starpība starp ķermeņa un ūdens temperatūru, jo spēcīgāka ir organisma atbildes reakcija. Tātad jāsalāgo strūklas stiprums, ūdens temperatūra un procedūras ilgums no vienas puses un pacients ar savām vajadzībām no otras puses, uzsver Inese Kokare, piebilstot, ka zināma līdzība ir ar norūdīšanos - noteikti ir jāievēro mērenības un pakāpenības princips. Trenējot ķermeni un tā pielāgošanās spējas, jāatceras, ka tas prasa laiku un pacietību. Pie hidroterapijas pieder ne tikai dušas, bet arī dažādu veidu vannas, ietinumi un arī kompreses. Ūdensdziedniecība nereti papildina citas fizikālās terapijas procedūras - elektroterapiju, magnētterapiju, masāžu, siltuma procedūras un ārstniecisko vingrošanu.

Protams, ūdens procedūrām var izmantot arī dabiskos baseinus, ja dzīvo blakus tiem. Latvija patiesībā ir ļoti bagāta zeme, jo te ir daudz upju, ezeru, strautu. Gandrīz pie katras mājas laukos ir vismaz dīķis, kur veldzēties. Arī pilsētās vai to tuvumā ir vietas, kur to var darīt. To visu var izmantot, ņemot vērā to, kas katram vajadzīgs, proti, kādu efektu cilvēks vēlas sasniegt - vai nu mazināt sāpes, vai atslābināt muskuļus, vai nomierināt nervus. Ja pašam pietrūkst zināšanu, kā to panākt, jāvēršas pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kas ir speciālists šajā jomā. Ja pacients lūgs palīdzību, kā viņš arī mājas apstākļos var ārstēties, izmantojot ūdens procedūras, tieši šis ārsts sastādīs programmu un ieteiks, ko un kā labāk darīt. Inese Kokare atgādina, ka visiem nevar ieteikt vienu modeli: pacientu slimības ir dažādās, dažādi ir vecumi un organisma īpatnības, dažādas rūdījuma pakāpes un vēlmes - vienam labāk patiks duša, citam vanna.

Peldes un temperaments

Ļoti labi ūdens procedūras palīdzēs, ja ir kādas skeleta vai muskuļu sistēmas problēmas, locītavu un/vai muguras sāpes. Ūdens vide kustības atvieglo: ķermenis kļūst par tik vieglāks, cik tas izspiež ūdeni. Tam ir arī pretestība, un, lai to pārvarētu, vajag izmantot organisma papildu resursus un muskuļu spēku. Turklāt, jo ūdens ir vēsāks, jo vairāk organisms ģenerē siltumu, un tas paātrina vielmaiņu. Un kur tad vēl relaksējošs efekts un kustību prieks, iegūtos labumus uzskaita Inese Kokare. Ja cilvēkam patīk ūdens un peldes tajā, tad tas dos divkārt labu efektu. Taču ir tādi cilvēki, kam ūdens nepatīk un kas pat baidās no tā, tad viņiem noteikti nevajadzētu to uzspiest, jo labs rezultāts nav gaidāms.

Vai ūdens patikšana lielāka ir Ūdens stihijas zodiaka zīmēm (Zivis, Vēzis, Skorpions)? To I. Kokare gan nevar pateikt, jo neesot to pētījusi un analizējusi. Taču ne velti šāds iedalījums ir, tātad tam noteikti ir kāds pamats. Ārstes novērojumi liecina, ka ūdens patikšana vairāk esot atkarīga no cilvēka konstitūcijas. Tiem, kas ir ar plānu miesasbūvi, kam nav zemādas tauku slāņa, kuri ātri atdziest un ir ar jutīgu veģetatīvo nervu sistēmu, nereti peldes un procedūras ne visai iet pie sirds, jo viņi ir salīgi. Un, ja kādreiz procedūra ir par ilgu vai par intensīvu, ķermenis var reaģēt pārāk spēcīgi un var rasties pat paasinājumi kādai vainai. Savukārt temperamenta ziņā - ūdens vairāk tīk tiem, kas ir flegmatiskāki un mierīgāki, kuri gūst baudu no substances kā tādas, mazāk domājot par ārstniecisko efektu.

Svarīga ūdens īpašība ir arī tā, ka tas ir lieliska vide dažādu sāļu šķīdināšanai. Dabiskos minerālūdeņus jau izsenis izmanto arī Latvijā. Minerālūdeņus gremošanas orgānu slimību ārstēšanā plaši lietoja Ķemeros un Baldonē, bet šādi ārstnieciskie avoti ir arī Siguldā, Liepājā, Gaiļezerā un citur. Pēc ārsta ieteikuma tas tiek dzerts, lai panāktu kuņģa un zarnu sulas sekrēcijas un žultsceļu darbības normalizēšanos, zarnu trakta iztukšošanos. Padomju laikos viena no sešām Ķemeru sanatorijām - sanatorija «Čaika» - specializējās tieši gremošanas slimību ārstēšanā, izmantojot dziedniecisko Ķemeru minerālūdeni. Jaunķemeros šobrīd tiek izmantotas broma joda sālījuma vannas, kam ir izteikti nomierinošs efekts un iedarbība uz vielmaiņu. Starp citu, vienkāršs vārāmā sāls šķīdums arī ir ārstniecisks - gan paturot kājas karstā vanniņā saaukstēšanās gadījumā, gan tad, kad izveidojies iekaisums zem naga. Pēc ķirurģiskās manipulācijas ārsts parasti pirkstu liek vannot glāzē ar sālsūdeni, jo tas mazina tūsku.

Kneips populārs arī šodien

Runājot par ūdens ārstniecību, Inese Kokare uzsver, ka noteikti jāmin arī Kneipa terapija. 1821. gadā Vācijā dzimušais priesteris Sebastiāns Kneips joprojām tiek augstu vērtēts un godināts kā viens no ūdensdziedniecības pamatlicējiem. Viņa izveidotās dažādas temperatūras, iedarbības stipruma un ilguma ūdensdziedniecības procedūras bija ļoti populāras. Pats slimojis ar tuberkulozi un uz pekām ticis, lietojot metodes, kuras pats praktizēja regulāri, tāpēc ieteica tās arī citiem. Viņš pat izveidoja dziednīcu, kur ļaudis tika ārstēti pēc šiem principiem, bieži vien drakoniskām metodēm - ar ledusaukstu ūdeni un pastaigām basām kājām sniegā. Interesanti, ka vācu priestera izstrādātā ārstēšanās metode guva piekritējus arī Latvijas inteliģences aprindās. Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis ticēja Kneipa izstrādātajai ūdens ārstniecības metodei un ne vien pats regulāri veica šīs procedūras, bet arī ieteica tās saviem draugiem.

Kneips ir sarakstījis lielisku grāmatu «Ūdensdziedniecība», kura izdota desmitiem reižu, kas liecina, ka tā tiešām ir vērtīga un nenoveco pat mūsdienu laikmetā ar tā tehnoloģijām. Tajā viņš iesaka lietot dažādus aplējumus, proti, dažādas ķermeņa daļas apliet ar atšķirīgas temperatūras ūdeni visvisādu vainu ārstēšanā. Jo īpaši populāra šī Kneipa metode ir Vācijā, kur pie dziednīcām ir izveidotas Kneipa takas - upītes, kur jāstaigā ar kailām kājām pa dažādām virsmām atšķirīgas temperatūras ūdenī, tādējādi trenējot pielāgošanās spējas ārējās vides izmaiņām.

Izsverot, vai būs labums no ūdens procedūrām, jāatceras viens: jebkurā ārstniecībā vienmēr būs kādi plusi un arī riski. Arī ūdens terapijā. Piemēram, var būt saaukstēšanās. Tomēr labums no ūdens dziedniecības būs lielāks nekā risks. Ja pareizi rīkosieties -procedūrām, peldēm, minerālūdens lietošanai ļaunuma nebūs nekāda. Vienīgais, kas jāņem vērā - terapija dod rezultātus, ilglaicīgi to praktizējot. No vienas minerālūdens glāzes gremošanas trakts nekļūs vesels. Bet, ja to lieto ilgākā laika periodā noteiktā temperatūrā, pirms ēšanas un saskaņā ar citiem ārsta norādījumiem - tad gan. Kūrortos jau arī tas tika ievērots - ārstniecības kursi bija gana ilgi, lai sasniegtu efektu, un akcents likts uz veselības atgūšanu, apvienojot vairākus elementus - gan vingrošanu, gan procedūras, gan pastaigas svaigā gaisā. Un tas deva labu remisiju daudzām hroniskām slimībām.

Neredzamais, neticamais?

Ūdens attīra miesu, prātu un garu. Bet vai tas enerģētiski iespaido ķermeni? Vienmēr būs cilvēki, kas tam iebildīs un pieprasīs pierādījumus, kas iegūti, lietojot iekārtās objektīvi iegūtus mērījumu rezultātus. Ja šādu pierādījumu nav, tad nav ticības teiktajam. Taču mērījumus daudzējādā ziņā nosaka tehniskais progress, akcentē Inese Kokare. Ja pirms 300 gadiem parādītu elektrisko spuldzīti, cilvēki to uzskatītu par brīnumu vai arī sātana darbības izpausmēm. Iespējams, ka pēc kāda laika zinātnieki spēs atrast veidu, kas apliecinās, ka ūdens ir ne tikai ķīmisks savienojums, bet tam arī piemīt spēja pārnest informāciju. Viņa esot pilnīgi pārliecināta, ka ūdens ir kas vairāk par ķīmisku formulu.

Starp citu, japāņu zinātnieks Masaru Emoto pakļāva ūdeni dažādai informatīvai ietekmei, bet pēc tam uz pāris stundām ievietoja saldētavā. Sasaldētie kristāli tika pētīti ar mikroskopu un fotografēti 200 līdz 500 reižu palielinājumā. Eksperimenti parādīja, ka ūdenim piemīt spēja reaģēt uz cilvēku domām un mainīties to ietekmē. Šā eksperimenta rezultātus pagaidām zinātne nevar izskaidrot.

Arī akupunktūra, kamēr nebija pierādīta tās ārstnieciskā efektivitāte un iedarbības mehānismi, tika dēvēta par šarlatānismu un noliegta, norāda ārste. Taču tagad, kad var veikt funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējumus galvas smadzenēm, ir pierādīts, ka viens adatas dūriens kādā noteiktā punktā ķermenī izraisa iepriekš prognozējamas kaskādes tipa atbildes reakcijas galvas smadzenēs. Un, iespējams, arī ar ūdeni kā īpašu nesēju būs tas pats - vajag tikai atrast veidu, kā to noteikt.

Ne velti daudzi zina avotus, kuru ūdens tiek uzskatīts par dziedniecisku. Diez vai cilvēki velti dotos uz šādām vietām un ņemtu ūdeni, ja tam nebūtu nekāda efekta. Igaunijā, Pihticas klostera teritorijā, ir slavens avots - tam ir dziednieciskas īpašības. Ir dokumentāla filma, ko uzņēmusi vācu filmēšanas grupa. To filmēja pēc brīnuma, kas bija noticis ar kādu vācu sievieti, kura izveseļojusies no kaites, ar kuru tradicionālā medicīna nav tikusi galā. Viņas vīrs bija sponsorējis avota ķīmisko izpēti. Dīvainākais ir tas, ka neko īpašu tajā neatrada. Acīmredzot ir tajā kas tāds, ko ar aci un tehniku pagaidām nevar atklāt, atzīst Inese Kokare.

«Jā, šeit būtu jārunā arī par ūdens tīrību. Baseinos tiek lietotas dažādas ķīmiskas vielas, kas, no vienas puses, paredzētas, lai iznīcinātu baciļus, taču, no otras puses, daļai cilvēku rada alerģiskas reakcijas. Arī par to, ko mēs dzeram no krāna, neko daudz nezinām - šajā gadījumā jāpaļaujas uz attīrīšanas stacijām, tikai tās mēs nevaram kontrolēt. Ja gribi pats kontrolēt tīrīšanu - tad jāpērk dārgi filtri, kas regulāri jāmaina. Arī ūdens glabāšana plastmasas pudelēs nav tas labākais. Protams, kopumā ūdeņi ir visai piesārņoti, tajā skaitā ar medikamentiem, kas nonākuši gruntsūdeņos. Un ne velti vides speciālisti ceļ trauksmi,» uz problēmām vērš uzmanību Inese Kokare.

Daži Kneipa ūdens kūres ieteikumi:

Nogurušām kājām un vēnu iekaisuma mazināšanai der auksta ūdens kompreses.

Pret bezmiegu palīdz kāju ūdens masāža - vannā vai dziļā bļodā ielej aukstu ūdeni un vienu minūti strauji soļo. Pēc procedūras jāuzvelk vilnas zeķes, jāsasildās. Šī procedūra aktivizē asinsriti, atslābina nervu sistēmu.

No migrēnas var tikt vaļā, iemērcot kājas stipri siltā ūdenī.

 

Abonē