Zinātnieki neizpratnē: nejaušs zēna atradums Berlīnē varētu pārrakstīt Eiropas vēsturi

Kāds pusaudzis Berlīnē veicis neticamu atklājumu - neliela bronzas monēta, kas tika atrasta uz zemes, izrādījās 2300 gadus vecs hellēnisma laikmeta dārgums. Šī mazā monēta zinātnieku vidū izraisīja daudz nopietnu jautājumu - vai šis nejaušais atklājums varētu pārrakstīt agrīno Eiropas tirdzniecības ceļu un kultūras saišu vēsturi? Raksta "popularmechanics.com".

Trīspadsmit gadus vecs zēns, pastaigājoties Berlīnes Spandau rajonā, pamanīja uz zemes nelielu bronzas monētu. Šim niecīgajam atradumam, kura diametrs ir tikai 1,3 cm, ir milzīga kultūras nozīme, jo tas datējams ar trešo gadsimtu pirms mūsu ēras un ir pirmais šāda veida atradums šajā reģionā.

Saskaņā ar PETRI muzeja datiem, monēta tika kalta Trojā - mūsdienu Turcijas ziemeļrietumos - laikā no 281. līdz 261. gadam pirms mūsu ēras. Tomēr tas, kā tā pirms 2300 gadiem nonāca Berlīnes laukā, joprojām ir noslēpums. Monēta tika atrasta Spandau rajonā, un izrakumi atklāja, ka šī vieta kādreiz ir bijusi apbedījumu vieta.

Zēna zinātkāre pamudināja viņu paņemt monētu līdzi skolas ekskursijā uz PETRI muzeju, kur tā piesaistīja zinātnieku uzmanību, un tika sākta artefakta izcelsmes izpēte.

"Šis jauneklis saprata, ka ir atradis kaut ko interesantu, un vēlējās par to uzzināt vairāk," pastāstīja Berlīnes mantojuma biroja arheologs Jenss Henkers. "Mans kolēģis uz to paskatījās un teica - oho, tas ir diezgan interesanti!"

Monētas vienā pusē, uz kuras ir hellēnisma raksts, ir attēlota dieviete Atēna korintiešu ķiverē. Otrā pusē ir Atēna ar galvassegu galvā, labajā rokā turot šķēpu un kreisajā - vārpstu.

Galvenais jautājums ekspertiem bija, vai artefakts patiešām ir atrasts arheoloģiskā kontekstā vai vienkārši kolekcionāra pazaudēta monēta.

Tā kā zēns precīzi atcerējās, kur atrada monētu, rūpīgāka atraduma vietas izpēte atklāja skaidrus pierādījumus tam, ka šī teritorija jau sen ir izmantota kā apbedījumu vieta. Arheologi atrada keramikas izstrādājumus, bronzas pogu un kremētas cilvēku mirstīgās atliekas, kas norāda uz bronzas laikmeta vai agrā dzelzs laikmeta kapsētu, turklāt tika atklāts arī slāvu naža maksts gals, kas datējams ar Romas impērijas laikiem.

Bronzas monētai, kas svēra tikai septiņus gramus, tolaik bija maza ekonomiskā vērtība, tāpēc muzeja eksperti uzskata, ka tās ievietošanai kapā bija simboliska nozīme. Šī simbolika saista Ziemeļeiropu ar Grieķiju veidā, kas vēsturniekiem joprojām ir nedaudz neskaidrs.

"Grieķi nekad neko nerakstīja par to, kas notika ģermāņu zemēs; viņi mūs uzskatīja par barbariem," skaidroja Henkers. "Un cilvēki tolaik šeit nemaz neprata rakstīt, tāpēc mēs paļaujamies uz šādiem atradumiem, lai izpētītu iespējamās saiknes."

Saskaņā ar vēstures avotiem, pirmais grieķu navigators un ģeogrāfs Pitejs ap 330. gadu p.m.ē. apmeklēja Britu salas un Baltijas jūru, iespējams, meklējot dzintaru Ziemeļeiropā. Tā kā Dzintara ceļš tolaik jau bija izveidots, šis ir viens no iespējamiem maršrutiem, pa kuru monēta varēja nokļūt uz ziemeļiem. Cita teorija apgalvo, ka monēta, iespējams, piederēja grieķu vai maķedoniešu nolīgtam karavīram, kurš vēlāk atgriezās mājās.

"Visi šie iespējamie skaidrojumi par to, kā grieķu monēta nonāca šeit, ir tikai minējumi," atzina Henkers. "Ja šī monēta spētu pastāstīt savu stāstu, tas, iespējams, būtu mežonīgs un notikumiem bagāts."

Retā monēta tagad ir publiski apskatāma PETRI muzejā Berlīnē.