Šogad augustā stājas spēkā Ministru kabineta jau pieņemtie vidusskolu kvantitatīvie kritēriji, un tie neiet kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem, vērš uzmanību IZM sociālie partneri. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska gan atrunājas, ka tas ir tikai starpziņojums un martā taps īstais ar koriģētajiem skaitļiem un termiņiem.
Ministru kabineta sēdē, skatot jautājumu par skolu tīkla izvērtējumu, I. Šuplinska norādīja, ka 2019. gada maijā bija pirmais piegājiens informatīvajam ziņojumam, kur tika raksturota situācija un noteikti termiņi - tostarp attiecībā uz jauno skolu finansēšanas modeli. Starpziņojumā esot precizēta statistika un analizētas pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādes, šajā reizē neskatot speciālās un privāto un juridisko personu dibinātās skolas. Akcentēts arī tas, ka no 2021. gada būs tikai valsts ģimnāzijas un vidusskolas. I. Šuplinska arī uzsvēra, ka tiks piedāvāti četri reģionālie bloki ar atšķirīgiem kvantitatīvajiem kritērijiem, tomēr IZM uzskata - optimālajam skolēnu skaitam, lai īstenotu jauno mācību saturu vidusskolas posmā, jābūt vismaz 90 skolēniem.
Visi ministri uzteica IZM paveikto. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda, ka pārmaiņas ir ļoti vajadzīgas, jo jaunieši, kas vēlas strādāt iekšlietu sistēmā, esot ar vājām zināšanām, tostarp tehnoloģiju lietošanā, un loģisko domāšanu, sliktu veselības stāvokli un fizisko kondīciju, ko apliecinot tas, ka viņi neiztur medicīniskās komisijas prasības. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka šis dokuments esot pierādījums tam, ka «Ministru kabineta locekļi domā par to, kā bērnus pārvērst par Ekonomikas, Veselības un Iekšlietu ministrijas klientiem, lai bērni karjeras veidotu tur, nevis būtu klienti Labklājības ministrijā, kurā dabūt tikai pabalstus».
Kritiskākus vārdus ziņojumam veltīja sociālie partneri - gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz to, ka jau ir pieņemti MK noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 1. augustā, un tur jau ir noteikti gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji, kas atšķiras no šobrīd piedāvātajiem. Tāpat tur ir skaidrota kārtība, kā tiek finansētas skolas, ja šie kritēriji netiek pildīti. Pašvaldības šobrīd balstās tieši uz šo regulējumu, bet nu, izrādās, ka būs vēl kāds cits. Nav arī redzams pamatojums ministres uzskatam, ka optimālais skaits, lai īstenotu jauno mācību saturu, ir 90 un vairāk skolēnu. «Valsts izglītības satura centra un projekta Skola 2030 rīkotajos semināros tika uzskatāmi parādīts, ka mācību saturu var ieviest vienā klasē, nodrošinot četrus padziļinātos kursus. Jā, nebūs grozu izvēles, taču kompetencēs balstīto saturu varēs īstenot arī skolā, kur 10. līdz 12. klasēs ir 40 līdz 45 skolēni. Un to rāda arī četru bloku modelis, kurā ir arī skolas, kas atrodas pierobežā un 25 kilometru attālumā no citām skolām,» sacīja I. Dundure. Neesot arī saprotams, kāpēc šobrīd IZM vairs neparedz iespēju katram no četriem blokiem pieļaut svārstības skaitļos 10% robežās.
