Latvijas Neredzīgo bibliotēka paplašina lasītāju loku

 
GRĀMATAS DAŽĀDOS FORMĀTOS. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar tās septiņām filiālēm reģionos veic divas funkcijas: publiskās un speciālās bibliotēkas funkcijas, jo šeit ir pieejamas grāmatas gan parastajā, gan palielinātajā drukā, gan Braila rakstā, gan audioierakstos, skaidro bibliotēkas direktore Andra Jākobsone Foto ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu un līdz šim apkalpojusi pamatā vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Šobrīd šis loks ir palielinājies un pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem ar lasīšanas un drukātā teksta uztveres grūtībām.

Sakarā ar izmaiņām Autortiesību likumā ir radusies iespēja paplašināt mērķauditoriju, kas nu jau lēšama apmēram 2500. «Latvijas Neredzīgo bibliotēka apkalpo ikvienu, kuram ir grūti vai kurš nespēj lasīt parasto drukāto tekstu. Mūsu lasītāji ir neredzīgas un vājredzīgas personas, kā arī personas ar citādām lasīšanas grūtībām (t.sk. seniori, cilvēki ar disleksiju u.c.) un ar fiziskiem traucējumiem, kas minētas Autortiesību likuma 22’ pantā,» skaidro LNerB direktore Andra Jākobsone. Jau pērn uzrunājusi pašvaldību sociālās aprūpes centru un pansionātu vadītājus, iepazīstinot ar iespējām iegūt audioierakstus klientiem, kam ir redzes un lasīšanas problēmas. Pašlaik noslēgti apmēram 60 līgumu. Ir arī sadarbība ar publiskajām bibliotēkām visā Latvijā un nevalstiskajām organizācijām - tām ir izsūtīti informatīvie materiāli par piedāvājumu lasīt audiogrāmatas un grāmatas palielinātajā drukā. Pasūtījumus bibliotēka piegādā pa pastu vai arī ar savu transportu. Šobrīd top jauna bibliotēkas mājaslapa, un drīzumā tā dos iespēju audioierakstus iegūt lejuplādējot.

Apjomīgs krājums

LNerB ar tās septiņām filiālēm reģionos veic divas funkcijas: publiskās un speciālās bibliotēkas funkcijas, jo šeit ir pieejamas grāmatas gan parastajā, gan palielinātajā drukā, gan Braila rakstā, gan audioierakstos, teic LNerB direktore. Bibliotēka dibināta 1962. gadā, un kopš tā laika ir izveidojies plašs pielāgotās literatūras klāsts. Lielākā daļa Braila raksta krājuma, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), atrodas LNB krātuvē Silakrogā, jaunākā krājuma daļa uzglabājas bibliotēkas telpās Strazdumuižas ielā 80. Starp tām ir arī unikālās (retās) Braila raksta grāmatas, kas izdotas 19. gadsimtā. Šā krājuma daļa nekur citur Latvijā nav uzkrāta, tāpēc jo īpaši svarīga ir tās saglabāšana nākamajām paaudzēm. Starp citu, pirmā ar roku Braila rakstā pārrakstītā grāmata ir Augusta Deglava Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves, kas latviešu valodā izdota 1899. gadā.

Skaņu ierakstu studija un Braila raksta nodaļa

Bibliotēkā darbojas skaņu ierakstu studija, kur top audiogrāmatas. Gada laikā tiek ielasītas apmēram 70 jaunas audiogrāmatas (30 minūšu garos failos). Ielasītāja darbs nav viegls, jau pēc pāris stundām balss sāk pagurt, bet maksimums, ko dienā var izturēt, ir četras stundas. Studijā audiogrāmatas arī restaurē, ierakstot MP3 formātā tās, kas savulaik tapušas kasetēs vai lentēs un noteikti ir saglabājamas to satura dēļ, gan arī tādēļ, ka tās ierunājuši gan TV diktori, gan aktieri.

Braila raksta nodaļā reproducē grāmatas Braila un palielinātajā drukā. Šajā nodaļā ilgus gadus par galveno redaktoru strādā Ivars Ozoliņš, kuram pērn tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Kad ielūkojāmies viņa kabinetā, viņš laboja Daniela Penaka detektīvromānu Feja ar karabīni. Pats gan neesot liels šāda veida daiļliteratūras cienītājs, labāk patīk kas neizdomāts, tuvāk patiesajai dzīvei. Kādas kļūdas nākas labot? Divējādas - vienas, ko pieļāvuši cilvēki, otrās - tehnikas radītās. Cik ilgu laiku paņem šis darbs? Ja grāmatā ir 300 lappušu, tad Braila rakstā tā iznākot četros vai piecos sējumos. Atkarībā no sējuma biezuma atkarīgs lasīšanas ilgums. Arī no kļūdu daudzuma atkarīgs lasīšanas un labošanas ilgums. Kopumā gadā top līdz 20 nosaukumu grāmatām, kas eksemplāru skaita ziņā sasniedz 60 un vairāk.

Kopš pērnā gada rudens ar Kultūras ministrijas atbalstu LNerB izdod grāmatas palielinātajā drukā, kā arī pašu spēkiem iesien Braila raksta grāmatas. Līdz šim tapušas jau trīs grāmatas palielinātajā drukā.

Lai noskaidrotu, ko bibliotēkas klienti vēlas lasīt, rīko aptaujas. Tas attiecas ne tikai uz tiem, kas lasa Braila rakstā (šajā drukā lasa apmēram 120 cilvēku), bet arī tiem, kas lasa audiogrāmatas.

Arī kultūras centrs

«Mēs ļoti domājam arī par to, kādus kultūras un izglītojošos pasākumus piedāvāt cilvēkiem ar redzes problēmām, daudzi no kuriem dzīvo blakus esošajā Strazdumuižas ciematā. Šiem cilvēkiem nav vienkārši kur aizbraukt bez citu palīdzības, tāpēc te rīko dažādus pasākumus, tikšanās, koncertus, diskusijas, lekcijas, arī izstādes,» skaidro bibliotēkas direktore. Pašlaik te apskatāma LNerB Daugavpils teritoriālās organizācijas biedres Tamāras Dorofejevas krustdūrienu un pērlīšu izšuvumu tehnikā darināto darbu izstāde. Tamāra ir redzes invalīde, taču tas nav atturējis viņu no rokdarbiem. Izšuvusi brillēs, izmantojot palielināmo stiklu - lupu. Teju 20 gadu laikā radusies apmēram 70 izšūtu gleznu kolekcija, kas tematiski iedalāma divās grupās - svētbildes un ziedi.

Kopš bibliotēka ir jaunās telpās, radusies iespēja iekārtot bērnu stūrīti ar prāta un galda spēlēm. Te bieži viesi ir Strazdumuižas internātskolas, kā arī privātā bērnudārza Laimes lācis audzēkņi. Bērni it īpaši iecienījuši grāmatu lasīšanas pasākumus kopā ar suni.

Ir arī tifloloģijas kabinets, kur apkopoti informatīvie materiāli un citu veidu izdevumi par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku dzīvi un sasniegumiem, par integrāciju sabiedrībā, kā arī par bibliotēkas un Strazdumuižas vēsturi. Ir te pieejamas grāmatas par tiflopedagoģiju speciālajām skolām.

Runājot par jaunākajiem un nozīmīgākajiem projektiem, A. Jākobsone uzsver LNerB iesaistīšanos Latvijas valsts simtgades programmā, kuras ietvaros tapa pasākumu cikls Klusie vēstures veidotāji, kas īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai - 100 atbalstu. Tas deva iespēju apkopot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem - vājredzīgiem un neredzīgiem, sarīkot fotoizstādi Klusie vēstures veidotāji ar 20 cilvēku fotoportretiem un īsiem aprakstiem, kā arī taustāmo izstādi Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918.-2018. Tas bijis vērienīgs un apjomīgs pētniecības darbs, kas ļāvis iepazīt cilvēkus ar redzes problēmām, kuri snieguši lielu ieguldījumu zinātnē, kultūrā, sportā un strādājuši šīs kopienas labā.

 

Abonē